Ainaži

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ainaži
—  pilsēta  —
Ainažu jūrskolas muzejs
Ainažu jūrskolas muzejs
Flag of Ainaži
Karogs
Ainaži
Ģerbonis
Ainaži
Red pog.png
Ainaži
Koordinātas: 57°51′50″N 24°21′36″E / 57.86389°N 24.36000°E / 57.86389; 24.36000Koordinātas: 57°51′50″N 24°21′36″E / 57.86389°N 24.36000°E / 57.86389; 24.36000
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Salacgrīvas novads
Pilsētas tiesības kopš 1926. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
igauņu: Heinaste
vācu: Hainasch
Platība
 - Kopējā km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[1]
 - kopā 814
 - blīvums 162,8/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4035
Mājaslapa: www.salacgriva.lv/lat/ainazi/

Ainaži ir pilsēta Latvijā, Salacgrīvas novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras krastā, 116 km no Rīgas. Robežojas ar Ainažu un Salacgrīvas pagastiem un Igaunijas Pērnavas apriņķa Hēdemēstes pagastu.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ainažu nosaukums cēlies no igauņu vārda - hain - siens - vai hainastee - ceļš, kas iebraukts vedot sienu no jūrmalas pļavām. Taču iespējams, ka pilsēta savu vārdu ieguvusi no lībiešu vārda - ainagi, kas nozīmē - vientuļš.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta izveidojusies sena lībiešu zvejnieku ciemata vietā. Oficiālos dokumentos Ainažu vārds pirmoreiz parādās 1564. gadā kā kroņa īpašums. Vēlāk tas nonāk Svētciema muižas pārvaldē. 1800. gadā Ainažu ciemu ar zemi atdala no ieķīlātās Svētciema muižas un tas nonāk Mazstraupes īpašnieku baronu Meiendorfu īpašumā.

19. gadsimta otrajā pusē Kurzemes un Vidzemes zvejnieku ciemos bija daudz lēta darbaspēka. Tuvējie meži, kuros auga daudz mastu priedes, deva materiālu kuģu būvei. Tādēļ šeit attīstījās kuģu būvniecība un rosīga tirdzniecība.

Ainažos tika nodibināta pirmā jūrskola Latvijā, kuru 1864. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma nodibināja tālbraucējs kapteinis Kristians Dāls. Mācības bija bezmaksas un notika latviešu, igauņu un vēlāk arī krievu valodās. Izvērsās kuģu būvniecība. Jūrskola pastāvēja 50 gadus, līdz Pirmajam pasaules karam.

Ainažu miests dibināts 1869. gadā. 1900.-1905. g. Ainažos uzbūvēja tirdzniecības ostu. Kā patstāvīga pašvaldības vienība Ainažu miests tika apstiprināts 1920. gadā, bet 1926. gadā Ainažiem piešķīra pilsētas tiesības.

Ar jūrskolas atklāšanu Ainažos sākās saimnieciskais uzplaukums. XIX gs. 80.-90. gados ik gadu skolu beidza 20-30 tālbraucēju stūrmaņu un kapteiņu. Arī ostā bija rosība, caur to Vidzemes zemnieku saimniecības eksportēja graudus, linus un citas preces. Pilsētas budžetu papildināja arī nodokļi no kuģu un dzelzceļa kravām.

Jūrskola pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam. Kara laikā krievu armija saspridzināja un nodedzināja ostu, sagrāva tās infrastruktūru, tika iznīcināti arī burukuģi, kuri tajā brīdī atradās ostā. Pēc kara jūrskolas ēkā novietojās ostas valde un pamatskola.

Lai gan XX gs. 20.-30. gados tika veikti darbi, lai Ainažu ostu atdzīvinātu (atjaunots viļņlauzis, ostas akvatorija tika atbrīvota no nogrimušo kuģu vrakiem un padziļināta, uzcelta bāka u.c.), tas izdevās tikai daļēji. Kuģi ostā joprojām nevarēja piestāt pie piestātnes, to kravas nācās pārkraut uz baržām ar velkoņu palīdzību. Piemēram, tādā veidā Staiceles papīra fabrikai tika piegādātas akmeņogles.

Lielus postījumus Ainažiem nodarīja arī Otrais pasaules karš - atkal tika nodedzināta jūrskola, izpostīta osta un labības noliktavas. Lai gan pēc kara osta tika daļēji atjaunota, uzplaukumu pilsēta vairs nepiedzīvoja. Tam bija arī citi iemesli. Līdz ar Pērnavas ostas izbūvi un Smiltenes—Ainažu šaursliežu dzelzceļa izbūvi 1912. gadā, Ainažu osta savu ekonomisko nozīmi sāka zaudēt.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ainažiem pakļautās teritorija reljefu veido Piejūras zemiene. Ainažu rietumpusē ir 5 km garš aizsalstošas jūras krasts, kur ietek tikai Blusupīte. Savdabīga ir Ainažu jūrmala - posmā starp Ainažiem un Kuivižiem gar jūras krastu plešas 100 līdz 300 metrus plata randu pļavu josla.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]