Valmiera

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valmiera
—  Republikas pilsēta  —
Vēsturiskais pilsētas centrs ar Svētā Sīmaņa baznīcu
Vēsturiskais pilsētas centrs ar Svētā Sīmaņa baznīcu
Flag of Valmiera
Karogs
Valmiera
Ģerbonis
Valmiera
Red pog.png
Valmiera
Koordinātas: 57°32′19″N 25°25′32″E / 57.53861°N 25.42556°E / 57.53861; 25.42556Koordinātas: 57°32′19″N 25°25′32″E / 57.53861°N 25.42556°E / 57.53861; 25.42556
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1323. gada
Citi
nosaukumi
krievu: Вольмар
igauņu: Volmari
vācu: Wolmar
Administrācija
 - Domes priekšsēdētājs Inesis Boķis (TP)
Platība
 - Kopējā 18,18 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[1]
 - kopā 25 513
 - blīvums 1 403,4/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4201
LV-4202
LV-4204
Mājaslapa: www.valmiera.lv

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta.

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas lietojumprogrammas QGIS 2.2 versija tika nosaukta Valmieras vārdā.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmiera ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta, bijušā Valmieras rajona centrs. Platība 18,2 km2. Valmiera atrodas 107 km no Rīgas un 50 km no Igaunijas robežas. Valmiera robežojas ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Burtnieku novadu, rietumos ar Valmieras novadu, bet dienvidos un austrumos ar Beverīnas novadu. Valmieru divās daļās sadala viena no skaistākajām Latvijas upēm — Gauja.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā Valmierā dzīvoja 25 130 iedzīvotāji (pēc tautas skaitīšanas datiem). No tiem 21 026 latvieši, 2908 krievi, 415 baltkrievi, 224 poļi un 557 citu tautību pārstāvji[2]. No 2000. gada sākuma dzimstība Valmierā pārsniedz mirstību.

Lielākais iedzīvotāju skaits Valmierā bija 1989. gadā, kad tas sasniedza gandrīz 30 tūkstošus. Salīdzinājumam: 1939. gadā pilsētā bija 8 300 iedzīvotāji, bet 1959. gadā 11 452 iedzīvotāji [3].

Etniskais sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Valmierā 2014. gadā[4]
Latvieši (21 169)
  
82.4%
Krievi (3 056)
  
11.9%
Baltkrievi (461)
  
1.8%
Cita tautība (994)
  
3.9%

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādos laikos pilsētai ir bijuši dažādi vārdi — Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Vladimirec, Wolmar, Valmiera, kas visi atvasināti no vikingu — rūsu personvārda "Valdemārs" jeb "Vladimirs". Populārākā versija ir par Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kas šeit ievāca meslus un sprieda tiesu pēc padzīšanas no Pleskavas 1214. gadā. Otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa Valdemāra II vārdā, kas 1221. gadā uz īsu laiku kļuva ne tikai Igaunijas, bet arī Livonijas feodālo senioru. Šai versijai par labu runā fakts, ka Zobenbrāļu ordenis, kam piederēja Valmieras apkārtne, tajā laikā kļuva par Dānijas karaļa sabiedroto. Maz ticams, ka sav jauno pili ordenis būtu nosaucis sava ienaidnieka vārdā, bet pilnīgi iespējams, ka abu feodālo senioru vārdi ar laiku vienkārši saplūda vienā valdnieka Valdemāra personvārdā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras novads ir viens no vissenāk apdzīvotajiem Latvijas reģioniem. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka cilvēki te ir dzīvojuši jau pirms 9000 gadiem. Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau 11. gadsimtā un ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas latīņu tekstos saukts par via Ruthenorum un gāja gar Gauju uz rūsu pārvaldīto Pleskavu un Novgorodu. Aiz Valmieras tas sadalījās divos virzienos - uz Pleskavu un Tērbatu. 1214.gadā Metimnes pilskalnā apmetās no Pleskavas padzītais kņazs Vladimirs Mstislavičs ar kura vārdu, iespējams, saistīta vēlākā Valmieras nosaukuma izcelsme. 1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. "Gaujas koridors") nonāca Zobenbrāļu ordeņa kontrolē, kas šeit lika pamatus ordeņa pilij. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1237. gadā Valmieru pārņēma Livonijas ordenis. 1283. gadā Livonijas ordeņa mestrs Villekens fon Endorps veica Valmieras pils (Wolmar) un Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecību Gaujas krastos.

1323. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā "Valdemāra pilsēta", bet, iespējams, faktiskā pilsētas dibināšana bijusi vismaz 40 gadu pirms tam, ap 1283. gadu.

Valmieras pilsētas ģerbonis (S' Civitatis de Woldemer ) Livonijas ordeņa laikos (1524.)

14. gs. tā kļuva par Hanzas savienības locekli. Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību un tirdzniecības pieaugumu. 1413. gadā Žilbērs de Lanuā Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu: "No turienes [Siguldas] uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis, un arī Valmierā (Weldemaer), kas ir nocietināta pilsēta un komandantūra (ville fermée et commanderie)."[5] 14.-16. gs. te sanāca vairākas landtāgu un pilsētu pārstāvju sapulces. 1583. gadā pēc Livonijas kara beigām izpostītā Valmiera tiek iekļauta Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošajā Cēsu vaivadijā. 1622. gadā pēc Poļu-zviedru kara Valmiera nonāca Zviedrijas valsts kanclera Aksels Oksenšernas pārvaldījumā, viņa dzimtas ģerboņa vērša piere joprojām rotā pilsētas ģērboni. Valmieru postīja Otrais Ziemeļu karš, Lielais Ziemeļu karš, mēra epidēmija, kā rezultātā pilsēta panīka. 1738. gadā M.E. fon Hallarte Valmierā atvēra brāļu draudžu skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. 1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. Saimniecisko uzplaukumu veicināja pirmais koka tilts pār Gauju 1865. gadā un Rīgas-Pēterburgas dzelzceļš 1899. gadā. Tika dibinātas pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas. 1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva latvieši (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu Georgu Apini.

19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Valmierā tika nodibinātas vairākas mācību iestādes, piemēram, Valkas-Valmieras skolotāju seminārs, sieviešu ģimnāzija (tagadējā Valmieras pamatskola), tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru. Starpkaru periodā lielākais uzņēmums pilsētā bija "Bekona eksporta" fabrika. Darbojās Ziemeļlatvijas teātris, notika dažādi kultūras un sporta pasākumi, arī soļošanas sacensības, kurās piedalījās pasaules rekordists soļošanā Jānis Daliņš.

Otrā pasaules kara laikā 1944.gadā 1/3 pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to būvēja no jauna. Ir saglabājusies vecākā koka ēka Valmierā - Vecā aptieka.

Kultūras un vēstures pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva).
Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara.
  • Valmieras senpilsēta un Livonijas ordeņa pilsdrupas - Pilsētas pirmsākumi meklējami 13.-15. gs. Lucas kalna latgaļu nocietinātajā apmetnē, Elku saliņas upuru vietā un, varbūt zem Livonijas ordeņa pils pamatiem, kuri, 13. gs. otrajā pusē, iespējams, likti 1216.gadā nodegušās Beverīnas koka pils vietā. [6] Pils celta kā pirmais Livonijas ordeņa nocietinājums Gaujas labajā krastā. Pēc Tālavas zemju sadalīšanas 1224. gadā, kad zemes Gaujas augštecē ieguva vācu zobenbrāļu ordenis. Baltazara Rusova hronikās teikts, ka pils uzcelta piecdesmit gadus vēlāk Livonijas ordeņa mestra Vileikina fon Endorpes (1281 – 1287) valdīšanas laikā. Pils celta militāros nolūkos stratēģiski izdevīgā vietā uz paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes grava. Pils smagi cieta Ziemeļu kara laikā 1702. gadā, kad krievu karaspēks uzbruka pilsētai un aizdedzināja pili. [7]
  • Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca - Svētā Sīmaņa baznīca ir viens no vecākajiem Latvijas dievnamiem – būvēts 1283.gadā. Baznīca ir cieši saistīta ar pilsētas vēsturiski svarīgākajiem notikumiem, kļuvusi par vienu no lielākās Vidzemes pilsētas simbolu. Svētā Sīmaņa evaņģēliski lut. draudze ir viena no lielākajām valstī. 20.gadsimta kari un ugunsgrēki gandrīz neskāra Sv.Sīmaņa baznīcu, un tās likteni noteica pastāvošās politiskās varas. Pamatojoties uz 1964.gada Latvijas PSR Ministru Padomes pieņemto lēmumu, Svētā Sīmaņa baznīca draudzei tika atsavināta, kļūstot par Valmieras novadpētniecības muzeja filiāli. No 1969. līdz 1972.gadam tajā iekārtoja koncertu un izstāžu zāles. Valsts propaganda vērsās pret baznīcām un jebkuras reliģijas piekritējiem. Draudze baznīcā atgriezās 1990.gadā, 1996.gadā dievnamu atdeva juridiski un atkal piemēroja kulta vajadzībām. [8]
  • Elku saliņa, kulta vieta - viena no Valmieras pilsētas senvietām. Atrodas tieši blakus viduslaiku pils kompleksam un Lucas pilskalnam. Viduslaikos tā bijusi apņemta ar ūdeni no visām pusēm un apaugusi ar ozoliem, saliņas vidū reiz zaļojis svētozols ar dievu tēliem, pie kura nesti upuri, no kā arī radies saliņas nosaukums – Elku saliņa. Valmieriešiem zināms nostāsts par kādreiz, netālu no Elku saliņas, Lucas gravā tekošu avotiņu, kas uzskatīts par dziedinošu, svētu un no kura (vai arī caur kuru) tecējusi Svētupīte. Apkārtnes ļaudis tur gājuši dziedēt acu kaites. [9]
  • Valmieras skolotāju seminārs - 20. gadsimta sākumā Valmieras Valsts ģimnāzijas ēku izmantoja Valmieras skolotāju semināra vajadzībām, kur sagatavoja topošos skolotājus. Skolotāju semināra ēkas arhitekts - Aleksejs Kizelbašs. Skolas ēkas pamatakmens ielikts 1901. gada 9. maijā. Alekseja Kizelbaša izstrādātais ēkas projekts veidots tā, lai skolas ēka veidotu E burta formu , nesot nozīmi - Evanģēlijs. 1902. gada 17. jūlijā uzsāka darboties Valmieras skolotāju seminārs nepabeigtā ēkā, kas pastāvēja 17 gadus. 1902. gada rudenī seminārā uzņēma 40 audzēkņus, tajā pašā laikā noraidot 150 skolēnus. 1903./1904. gadā notika semināra reforma, kas paplašināja semināru. 1917./18. mācību gads iesākās Valmierā, bet jau tā paša gada rudenī Valmieras skolotāju seminārs tika pārcelts uz Sizraņu. [10]

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1996. gada Valmieru par studentu pilsētu veidojusi Vidzemes Augstskola, kur iespējams iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu piecās fakultātēs: Tūrisma vadības un viesmīlības, Politoloģijas, Biznesa vadības un ekonomikas, Inženierzinātņu un Sociālo zinātņu fakultātē. Vidzemes Augstskolai ir īpaša loma reģionālās attīstības veicināšanā - augstskola attīstās kā inovatīvs reģionāls akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un pētniecības centrs. Vidzemes Augstskolā darbojas: Valodu studiju un eksaminācijas centrs, Vidzemes Mūžizglītības centrs un Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts.

Valmierā ir 8 vispārējās izglītības skolas, no tām viena ar mazākumtautību izglītības programmu - Valmieras 2. vidusskola, un viena ar izglītības programmu bērniem ar dzirdes traucējumiem.

Ir vairākas interešu un profesionālās izglītības iestādes:

  • Valmieras Mūzikas skola - dibināta jau 1920. gada novembrī. Pirmā direktore un skolas dibinātāja bija Anna Ķirpīte, kura strādāja skolā no 1920. līdz 1922. gada janvārim. Skolas ēka toreiz atrodas Ziloņu ielā, bet Otrā pasaules kara beigās skola pilnībā nodega. Pēc tam mācības notika dažādās vietās, arī pedagogu mājās. No 1947. gada mūzikas skola ieguva telpas K.Baumaņa ielā, kur mācības norisinās vēl šodien. Pieaugot audzēkņu skaitam, skola tika paplašināta un ieguva telpas mācībām vēl divās ēkās: Beātes ielā 10 un Beātes ielā 12. Valmieras Mūzikas skolas uzdevumi ir nodrošināt iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības pamatzināšanas un prasmes mūzikā, kā arī sagatavot izglītojamos mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei. Skola īsteno licencētas profesionālās ievirzes izglītības programmas instrumentālā mūzikā (klavierspēle, vijoļspēle, čella spēle, kokles spēle, akordeona spēle, ģitāras spēle, flautas spēle, fagota spēle, trompetes spēle, saksofona spēle, sitaminstrumentu spēle) un vokālā mūzika (kora klase). Jāatzīmē, ka pie mūzikas skolas ir Jāzepa Vītola muzejs Beātes ielā 12.[11]
  • Valmieras Māksla vidusskola - īsteno licenzētas programmas: profesionālās vidējās mākslas izglītības programmu “Dizains” un profesionālās ievirzes mākslas izglītības programmu "Vizuāli plastiskā māksla".
  • Valmieras Jaunatnes centrs "Vinda" - centra pirmsākumi meklējami jau Padomju laikā, kad Valmierā Vecpuišu parkā tika dibināts Pionieru nams. 1996. gadā iestāde tika reorganizēta par Valmieras Skolēnu namu. Bet jau 1998. gadā iestāde iegūst jaunu nosaukumu- Valmieras Bērnu un Jauniešu interešu centrs. Pēc gada - 1999. gada 1.oktobrī iestāde tiek nodēvēta par Valmieras Jaunatnes centru “Vinda". Centra pastāvēšanas gados ir bijuši 10 direktori. Kopš 2011. gada Valmieras Jaunatnes centru “Vinda" vada Dāvis Sirmais. Centrs dod iespēju bērniem un jauniešiem izkopt intereses mākslinieciskajā pašdarbībā un netradicionālajos sporta veidos, veicina profesijas izvēli, brīvā laika saturīgu un lietderīgu pavadīšanu.[12]
  • Valmieras Bērnu sporta skola - īsteno šādas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas: peldēšanu, vieglatlētiku, hokeju, basketbolu, orientēšanās sportu un futbolu.

Ir divas arodizglītības vidusskolas.

Statistika 2006.gadā:

  • Bērnu skaits pirmskolas iglītības iestādēs uz 1. septembri - 1345
  • Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs uz 1.septembri - 5152
  • Studējošo skaits Vidzemes Augstskolā - 1344.[13]

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmieras Kultūras centrs dibināts 1966. gadā kā Valmieras rajona kultūras nams, no 1989. gada - Valmieras pilsētas kultūras nams, bet no 2004. gada - Valmieras Kultūras centrs. Pirmā direktore bija Inta Rasa, no 1964. līdz 1968. gadam. Tad no Valmieras Drāmas teātra par kultūras nama direktoru tika pārcelts Balfurs Ferbers, kurš kultūras namu vadīja līdz 1970. gadam. Pēc tam 1971. gadā par vadītāju tika pieņemts Visvaldis Tilibs, kurš darba saistības kultūras namā beidza 1973. gadā. Viņam sekoja Antonija Šmite, kura par kultūras nama vadītāju nostrādāju divus gadus no 1973. līdz 1975. gadam. Uz diviem gadiem no 1976. līdz 1977. gadam kultūras nama vadītājs bija Valts Bermaks. No 1977. līdz pat 1982. gadam kultūras nama vadītāja bija Ieva Gaide, no 1982. līdz 1984. gadam - Dzidra Grase, no 1984. līdz pat 2000. gadam - Pēteris Dundurs un visbeidzot no 2000. gada Valmieras Kultūras centra vadītāja ir Vaira Dundure.[14]

Citas pilsētā nozīmīgas kultūras iestādes ir Valmieras drāmas teātris, Valmieras integrētā bibliotēka, Valmieras Novadpētniecības muzejs, mākslas galerija "Laipa" un kinoteātris "Gaisma". Klasiskās mūzikas koncerti norisinās arī Sv. Sīmaņa baznīcā un Valmieras 5. vidusskolas zālē. Lieli pasākumi tiek organizēti arī Vidzemes Olimpiskajā centrā, vasarā - brīvdabas pasākumi pilsētas vēsturiskajā centrā un citur pilsētā.

Kultūras pasākumiem un atpūtai iecienīta vieta ir Vecpuišu parks. Tas atrodas Valmieras pilsētas centrā blakus kinoteātrim "Gaisma" un Valmieras Jaunatnes centram "Vinda". Vecpuišu parks tika ierīkots 20. gs. sākumā pēc dr. med. Georga Apiņa ierosinājuma. Parka ierīkošanai Georgs Apinis nodibināja "Septiņu vecpuišu biedrību’’. 1913. gadā Georgs Apinis un pārējie septiņi līdzīpašnieki nopirka Valmieras pilsētas vidū esošo "Lilijas dārzu", kur arī tapa Vecpuišu parks. Paviljona ēka Vecpuišu parkā tika uzcelta 1914. gadā. Vecpuišu parku Valmieras pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. Pirmā pasaules kara laikā paviljona zālē bija izveidota lazarete. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par Kultūras parku, Komjauniešu un Vidus parku.[15]

Valmierā darbojas 7 kori, 8 deju kolektīvi, 2 instrumentālie kolektīvi, Vidzemes pūtēju orķestris un vairākas mākslas studijas.

Populārākie un pazīstamākie pasākumi, kas regulāri notiek Valmierā:

  • Senās mūzikas festivāls
  • Koru un deju kolektīvu konkursi
  • Jauno mūzikas grupu konkurss "Stage Number One"
  • Baltijas Viduslaiku festivāls
  • Pilsētas svētki un Ziedu svētki
  • Starptautiskais mākslas simpozijs
  • Simjūda gadatirgus
  • Rokmūzikas festivāls

Valmiera vairākus gadus ir bijusi Starptautiskā gaisa balonu festivāla uzņemošo pilsētu skaitā.

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemledus makšķernieki uz Gaujas, Valmierā

Kopumā pilsētā ir 40 sporta organizācijas vairāk kā 30 sporta veidos. Bērnu sporta skolā darbojas vairāk kā 500 audzēkņu. Liela nozīmē sporta attīstībai Valmierā un apkārtnē ir Vidzemes Olimpiskajam centram, kas savu darbību sāka 2005. gadā ļaujot attīstīt tādus sporta veidus kā basketbols (basketbola klubs "Valmiera" [2], dibināts 2001. gadā), volejbols, florbols, hokejs un futbols (Valmieras futbola klubs, dibināts 1996. gadā). Iecienīts ir arī orientēšanās sports. Bez jau pieminētajiem sporta klubiem darbojas vēl daudzi citi sporta klubi, no kuriem nozīmīgākie ir Valmieras regbija klubs "Fēnikss", Valmieras BMX sporta klubs "Tālava", airēšanas klubs "Straume", Valmieras Vieglatlētikas klubs, Valmieras pauerliftinga klubs "Spēka Pasaule". Valmieras BMX sportisti regulāri piedalās starptautiskās sacensībās, šādas sacensības tiek rīkotas arī Valmierā SCO centra BMX velotrasē.

Vieglatlētikai un dažādām sacensībām nozīmīgs ir Jāņa Daliņa stadions. Airēšanas treniņi un sacensības notiek airēšanas trasē "Krācītes.

Valmierā populāri sporta pasākumi:

  • Latvijas čempionāts ielu basketbolā
  • Vidzemes Olimpiskā skrējēju diena
  • Velomaratons Cēsis-Valmiera
  • Starptautiskās vieglatlētikas sacensības jauniešiem
  • Valsts Prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā
  • Tautas slēpojums "Baiļu apļi"
  • Latvijas un starptautisko čempionātu basketbola spēles
  • Vidzemes atklātais čempionāts hokejā
  • Starptautiskā BMX čempionāta posms

Ārpus Valmieras, tomēr ciešā saistībā ar pilsētu atrodas sporta komplekss "Baiļi" un tā kalnu slēpošanas trase.

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002.gadā Valmiera bija 2. vietā aiz Rīgas ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem ziņā. Gandrīz pusi no Valmieras uzņēmumiem veido vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, transporta līdzekļu un iekārtu, sadzīves tehnikas remonta jomā strādājošie uzņēmumi. Apmēram trešdaļu veido valsts un pašvaldību iestādes, izglītības un medicīnas iestādes, dažādu pakalpojumu sniedzēji.

Valmierā ir vairāki lieli ražošanas un rūpniecības uzņēmumi, kas ražo mēbeles, piena produktus, ugunsdzēšamos aparātus un un citus metālizstrādājumus, stikla šķiedru un saistītas lietas, rūpniecisko un medicīnisko gāzi, veic kokapstrādi.

Ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojas vietējie uzņēmumi, bet dažos pēdējos gados ienākušas arī Latvijas un ārvalstu tirdzniecības ķēdes.

Bezdarba līmenis 2006. gadā pilsētā bija zem 5%. Lielākie darba devēji: Valmieras pilsētas pašvaldība (tai skaitā arī izglītības iestādes), AS "Valmieras stikla šķiedra", SIA "VALPRO", SIA "Vidzemes slimnīca".

Valmieras pilsētai ir 7 oficiālas sadraudzības pilsētas un sadarbība ar Novgorodu un Sibīriju, Norvēģiju.

Tūrisms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja kādreiz tūristi apmeklēja Valmieru un apkārtni, veltot ceļojumam tikai vienu dienu, tad tagad paradumi ir mainījušies un tie, plānojot atpūtu, šeit pavada visu nedēļas nogali. TOP valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Valmierā ir Igaunija, Vācija, Somija un Krievija. Liela daļa apmeklētāju pilsētā ierodas arī biznesa darīšanās.

Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaiste, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Populārākie tūrisma objekti ir Valmieras vecpilsēta, Sv.Sīmaņa baznīca, Valmieras Novadpētniecības muzejs, Valmieras Drāmas teātris, Mākslas galerija "Laipa",Sajūtu parks, Gaujas Stāvie krasti un vēl daudz kultūrvēsturisko objektu, ziemā - "Baiļu" kalns, kā arī iespēja slidot Valmieras pilsētas slidotavā un izmantot Valmieras Olimpiskā centra plašās aktīvās atpūtas iespējas. Izveidoti dažādi maršruti aktīvās atpūtas cienītājiem pa Valmieru un apkārtni, ko iespējams veikt gan ar velosipēdu, gan kājām. Plašs piedāvājums ģimenēm ar bērniem, ceļotāju un skolēnu grupām, kāzām, bērnu svētkiem un kristībām, makšķerniekiem un medniekiem, izklaides un aktīvās atpūtas cienītājiem. Katrā gadalaikā tiek veidots īpašais piedāvājums sadarbojoties ar vietējiem uzņēmējiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Valmieras pilsēta savu tūrisma piedāvājumu veido sadarbojoties ar 3 novadiem, kuri robežojas ar Valmieras pilsētu, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu novadu. Tādēļ izveidota arī Valmieras un apkārtnes oficiālā tūrisma mājaslapa.

Reliģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmierā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valmierā dzimuši:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]