Berilijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Berilijs
4





2
2
Be

9,012182 g/mol

[He] 2s2
Be-TableImage.svg
Be-140g.jpg Be foils.jpg
Metāliskā berilija paraugs un plānas berilija plāksnītes
Oksidēšanas pakāpes +3, +2, +1
Elektronegativitāte 1,57
Blīvums 1848 kg/m3
Kušanas temperatūra 1551,15 K (1287 °C)
Viršanas temperatūra 3243,15 K (2469 °C)

Berilijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Be un atomskaitli 4. Ķīmiskā elementa nosaukums ir atvasināts no minerāla berila nosaukuma, no kura rūdām tas tiek iegūts. Berilijs ir pieskaitāms pie sārmzemju metāliem, tomēr tas ir visai stabils gaisā (tāpat kā magnijs), tāpēc ka metāla virsmu pārklāj plāna oksīda kārtiņa. Dabā berilijs brīvā veidā nav sastopams. Savienojumos tas parasti ir divvērtīgs. Berilija oksīdam piemīt relatīvi liela siltumvadītspēja, salīdzinot ar citām elektrību nevadošām vielām. Berilijs ir otrs vieglākais metāls[1] aiz litija.

Atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beriliju 1798. gadā atklāja franču ķīmiķis Luī Nikolā Voklēns (Louis-Nicolas Vauquelin), cenšoties noteikt berila un smaragda ķīmisko sastāvu. Tīru beriliju 1828. gadā pirmo reizi ieguva vācu ķīmiķis Frīdrihs Vēlers (Friedrich Wöhler) un franču ķīmiķis Antuāns Bisī (Antoine Bussy). Līdz 1957. gadam berilijs tika saukts par glucīniju (simbols: Gl).

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvā veidā berilijs dabā nav atrodams. Tas ir atrodams akmeņogļu, naftas, atsevišķu minerālu, vulkānisko putekļu un augsnes sastāvā.[1] Berilijam ir tikai viens stabils izotops — berilijs-9.[2]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rentgenstaru kvantu skaitītājs СИ11Р-2. Redzams taisnstūrveida ieejas lodziņš no berilija

Berilijs tiek izmantots dažādiem mērķiem. Tiek lēsts, ka tas visvairāk tiek izmantots militārajās jomās, tāpēc informācija par tā izmantošanu nav viegli pieejama.[3]

No berilija izgatavo radiācijas lodziņus, piemēram, rentgenlampās. Metalurģijā tas tiek izmantots, kā rūdīšanas līdzeklis. Berilijs tiek plaši izmantots arī kosmonautikas un atomfizikas nozarēs. Beriliju bieži izmanto arī dažāda veida sakausējumos, jo tas viegli savienojas ar citiem metāliem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Beryllium (angliski). www.osha.gov. Atjaunināts: 2012-03-25.
  2. Isotopes of the Element Beryllium (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2011-10-01.
  3. Petzow, Günter et al. "Beryllium and Beryllium Compounds" in Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry 2005, Wiley-VCH, Weinheim. doi:10.1002/14356007.a04_011.pub2

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]