Berilijs
| Berilijs | |||||
|---|---|---|---|---|---|
|
 |
||||
  Metāliskā berilija paraugs un plānas berilija plāksnītes |
|||||
| Oksidēšanas pakāpes | +3, +2, +1 | ||||
| Elektronegativitāte | 1,57 | ||||
| Blīvums | 1848 kg/m3 | ||||
| Kušanas temperatūra | 1551,15 K (1287 °C) | ||||
| Viršanas temperatūra | 3243,15 K (2469 °C) | ||||
Berilijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Be un atomskaitli 4. Ķīmiskā elementa nosaukums ir atvasināts no minerāla berila nosaukuma, no kura rūdām tas tiek iegūts. Berilijs ir pieskaitāms pie sārmzemju metāliem, tomēr tas ir visai stabils gaisā (tāpat kā magnijs), tāpēc ka metāla virsmu pārklāj plāna oksīda kārtiņa. Dabā berilijs brīvā veidā nav sastopams. Savienojumos berilijs parasti ir divvērtīgs. Berilija oksīdam piemīt relatīvi liela siltumvadītspēja, salīdzinot ar citām elektrību nevadošām vielām.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Atklāšana
Beriliju 1798. gadā atklāja franču ķīmiķis Nikolā-Luī Vokelēns (Nicolas-Louis Vauquelin), cenšoties noteikt berila un smaragda ķīmisko sastāvu. Tīru beriliju 1828. gadā pirmo reizi ieguva vācu ķīmiķis Frīdrihs Vēlers (Friedrich Wöhler) un franču ķīmiķis Antuāns Bisī (Antoine Bussy). Līdz 1957. gadam berilijs tika saukts par glucīniju (simbols: Gl).
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Brīvā veidā berilijs dabā nav atrodams. Berilijam ir tikai viens stabils izotops — berilijs-9.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Tiek lēsts, ka berilijs visvairāk tiek izmantots militārajās jomās, tāpēc informācija par tā izmantošanu nav viegli pieejama.[2]
No berilija izgatavo radiācijas lodziņus, piemēram, rentgenlampās. Metalurģijā tas tiek izmantots, kā rūdīšanas līdzeklis. Berilijs tiek plaši izmantots arī kosmonautikas un atomfizikas nozarēs.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Isotopes of the Element Beryllium (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2011-10-01.
- ↑ Petzow, Günter et al. "Beryllium and Beryllium Compounds" in Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry 2005, Wiley-VCH, Weinheim. doi:10.1002/14356007.a04_011.pub2
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- (angliski) Beryllium Fact Monster
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Uuq | Uup | Uuh | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
