Citronskābe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Citronskābe
Zitronensäure - Citric acid.svg
Citronskābes struktūrformula
Citric-acid-3D-balls.png
Citronskābes molekulas modelis
Ķīmiskā formula C6H8O7
Molmasa 192,12 g/mol
Blīvums 1665 kg/m3
Kušanas temperatūra 153 °C
Viršanas temperatūra sadalās pie 175 °C

Citronskābe (2-hidroksipropān-1,2,3-trikarbonskābe, НООС–СН2–C(COOH)(OH)–СН2–СООН) pieder pie trīsvērtīgajām hidroksikarbonskābēm. Citronskābe ir bezkrāsaina kristāliska viela ar skābu garšu. Labi šķīst ūdenī. Citronskābes sāļus sauc par citrātiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citronskābe atklāta negatavu citronu sulā (Karls Vilhelms Šēle 1784. gadā), no tā cēlies vielas nosaukums.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lemon-edit1.jpg

Citronskābe ir viena no dabā visbiežāk sastopamajām organiskajām skābēm. Tā atrodama ne tikai citronos, bet arī daudzos citos augļos un ogās (jāņogās, brūklenēs, pīlādžogās), biešu sulā, vīnā, skujās un citur. Sastopama arī dzīvnieku un cilvēka organismā.

Citronskābei ir liela nozīme bioķīmijā, jo citrāta jons ir ļoti svarīgs trikarbonskābju cikla starpprodukts (šo ciklu sauc arī par citronskābes ciklu; pateicoties šim procesam, organismā notiek enerģijas iegūšana no glikozes jeb šūnu elpošana).

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citronskābi rūpnieciski iegūst bioķīmiskā ceļā (daži pelējuma sēnīšu veidi - citromicētes - spēj pārstrādāt ogļhidrātus citronskābē). To var iegūt no negataviem citroniem, kuros atrodas lielā daudzumā (iegūšanā pamatojas uz citronskābes kalcija sāls slikto šķīdību).

Ķīmiski sintezēt citronskābi var no acetona, tā hloratvasinājumam reaģējot ar KCN un iegūto produktu pārziepojot.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citronskābe var eksistēt kā bezūdens formā, tā arī kristālhidrāta veidā ar 1 molekulu ūdens. Kristālhidrāts kūst jau pie 100 °C.

Citronskābi karsējot, rodas citrakonskābe un itakonskābe, uzmanīgi karsējot, var iegūt starpproduktu - akonītskābi. Akonītskābi, citrakonskābi, itakonskābi un mezakonskābi dažkārt dēvē par pirocitronskābēm (grieķu: pyr - uguns).

Koncentrētas sērskābes klātienē citronskābe atšķeļ ūdeni un CO (jeb skudrskābi) un rodas acetondikarbonskābe.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citronskābi lieto kā pārtikas piedevu (E330) limonādēm, sulām, saldumiem, sausajiem putojošajiem dzērienu koncentrātiem; to pievieno arī medikamentiem (piemēram, citramonam), izmanto kosmētikā. Citronskābi pievieno krāsvielu šķīdumiem krāsainajā audumu apdrukā.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv maldīgs uzskats, ka citronskābe izraisa vēzi. Pārpratums cēlies no Krebsa cikla nosaukuma, kā atklājēja Hansa Ādolfa Krebsa vārdā mēdz saukt bioķīmisko citronskābes ciklu (vācu: Krebs - vēzis). Patiesībā citronskābei nav nekādu kancerogēnu īpašību.