Džordžo de Kīriko

**Džordžo de Kīriko**
Džordžo de Kīriko
	Džordžo de Kiriko 1936. gadā
Pilnais vārds	Giorgio de Chirico
Dzimis	1888. gada 10. jūlijā; Volosa, Grieķija
Miris	1978. gada 20. novembrī (90 gadu vecumā); Roma, Itālija
Tautība	itālis
Nozares	Glezniecība
Mākslas virziens	metafiziskā glezniecība

Džordžo de Kīriko (itāļu: Giorgio de Chirico; dzimis 1888. gada 10. jūlijā Volosā, Grieķijā, miris 1978. gada 20. novembrī Romā) bija itāliešu mākslinieks, viens no metafiziskās glezniecības skolas iedibinātājiem un ievērojamākais tās pārstāvis. Viņa gleznās nereti attēlotas tukšas pilsētas ainavas, klasiska arhitektūra, garas ēnas, tīra, bet vēsa gaisma. Vēlākajos de Kīriko darbos parādās dažādu nesaderīgu priekšmetu pretnostatījums (piemēram, kādā gleznā blakus attēloti artišoks un lielgabals). No de Kīriko darbiem būtiski ietekmējās sirreālisma gleznotāji Īvs Tangī, Renē Magrits, Makss Ernsts, Salvadors Dalī.

De Kīriko studējis mākslu Atēnās, Florencē un Minhenē, kur viņš iepazinās ar Nīčes un Šopenhauera darbiem. 1909. gadā viņš atgriezās Itālijā un, pavadījis sešus mēnešus Milānā, devās uz Florenci, kur uzgleznoja gleznu "Rudens pēcpusdienas noslēpums". 1911. gadā de Kīriko, neilgi uzturējies Turīnā, devās uz Parīzi, kur ar viņa darbiem iepazinās un tos augstu novērtēja, piemēram, Pablo Pikaso un Gijoms Apolinērs. Sākoties Pirmajam pasaules karam, de Kīriko atgriezās Itālijā, un 1915. gadā viņu iesauca Itālijas armijā. Viņam diagnosticēja kādu nervu kaiti, un viņš nokļuva kara hospitālī, kur iepazinās ar Karlo Karru. Vēlāk de Kīriko sāka gleznot akadēmiskā stilā un atteicās no saviem agrīnajiem darbiem.