Ferdinands Ketlers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ferdinands Ketlers
Ferdinand Kettler
Ferdinands ketlers.jpg
Kurzemes hercogs
Amatā
1711. gada 21. janvārī — 1737. gada 4. maijā
Priekštecis Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Pēctecis Ernsts Johans Bīrons

Dzimšanas dati 1655. gada 1. novembrī
Jelgava, Kurzemes hercogiste
(mūsdienās Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1737. gada 4. maijā
Danciga
(mūsdienās Gdaņska Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Jelgavas pils hercogu kapenes, Jelgava, Karogs: Latvija Latvija
Dinastija Ketleri
Tēvs Jēkabs Ketlers
Māte Luīze Šarlote no Brandenburgas
Dzīvesbiedrs(-e) Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas
Reliģija luterticība


Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711. gada 21. janvāra līdz 1737. gada 4. maijam kā aizbildnis no Dancigas pārvaldīja Kurzemes un Zemgales hercogisti. Viņš bija hercoga Jēkaba jaunākais dēls un visu mūžu iestājās par savām tiesībām uz hercoga troni.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ferdinands Ketlers dzimis 1655. gada 1. novembrī Jelgavas pilī hercoga Jēkaba un viņa sievas Brandenburgas princeses Luīzes Šarlotes ģimenē. Otrā Ziemeļu kara laikā kopā ar ģimeni no 1658. līdz 1660. gadam atradās zviedru gūstā. Pēc tēva nāves 1682. gadā par hercogu kļuva viņa vecākais brālis Frīdrihs Kazimirs, bet Ferdinands dienēja Polijas armijā, kur ieguva ģenerālleitnanta pakāpi. Ferdinands esot nokļuvis karaļa Jana III Sobeska nežēlastībā, kas turējis viņu aizdomās par romantiskām attiecībām ar savu sievu. Kad 1698. gadā hercogs Frīdrihs Kazimirs mira, Ferdinands kopā ar hercoga atraitni kļuva par viņa mazgadīgā dēla Frīdriha Vilhelma aizbildni Jelgavā.

Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā Ferdinands Ketlers piedalījās karadarbībā pret zviedriem pie Rīgas, bet pēc zaudētās Daugavas kaujas aizbēga uz Dancigu, kur pavadīja visu tālāko mūžu. Kurzemes landtāgs zviedru okupētajā hercogistē atteicās viņu atzīt par Kurzemes hercogu. Pēc hercoga atraitnes otrreizējām laulībām 1703. gadā Ferdinands Ketlers līdz 1709. gadam palika kā vienīgais mazgadīgā Frīdriha Vilhelma aizbildnis.

Pēc Frīdriha Vilhelma laulībām ar Krievijas princesi Annu un pāragrās nāves 1711. gadā Ferdinands Ketlers palika vienīgais hercoga troņa pretendents no Ketleru dzimtas, tomēr viņš vilcinājās atgriezties kara izpostītajā un Lielā mēra pārņemtajā dzimtenē. Viņa vietā Jelgavā kā reģente valdīja hercoga atraitne Anna, uz troni pretendēja arī kņazs Aleksandrs Meņšikovs, bet 1725. - 1729. gadā Kurzemes landtāga par hercogu ievēlētais Polijas karaļa Augusta II Stiprā dēls Saksijas Morics.

1730. gadā 75 gadus vecais Ferdinands Ketlers salaulājās ar 22 gadīgo Saksijas-Veisenfelsas princesi Johannu Magdalēnu (Johanna Magdalena von Sachsen-Weißenfels). Tajā pašā gadā Kurzemes hercogiene atraitne Anna Ivanovna kļuva par Krievijas ķeizarieni un Kurzemes landtāgs Ferdinandu beidzot atzina par Kurzemes hercogu.

Pēc kļūšanas par Polijas karali Augusts III 1734. un atkārtoti 1736. gadā slepeni piedāvāja izkārtot Kurzemes troni ļoti ietekmīgajam ķeizarienes Annas favorītam Ernstam Johanam Bīronam.

Pēdējais Ketleru dzimtas Kurzemes hercogs Ferdinands mira Dancigā bez pēcnācējiem 1737. gada 4. maijā un tā paša gada 22. jūnijā Ernsts Johans Bīrons Kurzemes landtāgā tika ievēlēts par Kurzemes hercogu. 8. jūlijā Varšavas Seims apstiprina vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā Polijas karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas.

Valdnieka tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādu 1733. gada dokumentu Ferdinands Ketlers parakstīja ar titulu: "No Dieva žēlastības mēs, Ferdinands, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā" (vāciski: Von Gottes Gnaden Wir Ferdinand, in Liefland, zu Curland und Semgallen Herzog) [1].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Ketleru dzimtas valdnieks Coat of Arms of Duchy of Courland.jpg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Kurzemes hercogs
(valdīja kā reģents kopā ar Annu Ivanovnu)

1711. gada 21. janvāris - 1726. gads
Pēctecis:
Saksijas Morics
Priekštecis:
Anna Ivanovna (reģente)
Kurzemes hercogs
1730. gads - 1737. gada 4. maijs
Pēctecis:
Ernsts Johans Bīrons