Fredijs Merkūrijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fredijs Merkūrijs
Freddie Mercury
Freddie Mercury performing in New Haven, CT, November 1978.jpg
Merkūrijs Ņūheivenā, 1987. gadā.
Galvenā informācija
Vārds Farohs Bulsara
Dzimis 1946. gada 5. septembrī
Stountauna, Zanzibāras
Miris 1991. gada 24. novembrī (45 gadu vecumā)
Londona, Apvienotā Karaliste
Žanri smagais roks
smagais metāls
progresīvais roks
poproks
Nodarbošanās dziedātājs, dzejnieks, producents
Instrumenti balss, klavieres, ģitāra
Darbības gadi 1969 — 1991
Darbojies arī Queen
Ibex/Wreckage
Monserata Kabaljē

Fredijs Merkūrijs (angļu: Freddie Mercury; īstajā vārdā Farohs Bulsara (Farrokh Bulsara), dzimis 1946. gada 5. septembrī, Zanzibārā, miris 1991. gada 24. novembrī, Londonā, Apvienotajā Karalistē) bija britu mūziķis, vislabāk pazīstams kā rokgrupas Queen solists.

2001. gadā viņš tika iekļauts Rokenrola slavas zālē. Merkūrija balss diapazons bija 4 oktāvas plašs. Daudzas no viņa komponētajām dziesmām kļuva par grupas Queen hitiem, tai skaitā Bohemian Rhapsody, Killer Queen, Somebody to Love, Don't Stop Me Now, Crazy Little Thing Called Love, We Are the Champions.

Izcelšanās, ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Merkūrijs dzimis Britu protektoriātā Zanzibārā ar vārdu Farohs Bulsara. Viņa vecāki uz turieni bija pārcēlušies no Gudžarātas Britu Indijā. Vecāki piederēja pie persiešu etniskās grupas un bija zoroastrisma reliģijas piekritēji. Lielāko daļu bērnības Merkūrijs pavadīja Indijā pie vecāsmātes, mācījās angļu tipa internātskolā netālu no Mumbajas, aizrāvās ar mūziku un mākslu, sāka spēlēt klavieres, piedalījās vietējās rokenrola grupās. 1964. gadā, tuvojoties politiskajām pārmaiņām, ģimene pameta Zanzibāru un devās uz Lielbritāniju.[1]

Māja Zanzibārā, kur dzimis Merkūrijs.

Karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Merkūrijs studēja mākslas zinības, ieguva diplomu mākslā un grafiskajā dizainā. Pēc tam strādāja gadījuma darbos un iesaistījās dažādās mūzikas grupās. 1969. gadā Merkūrijs pievienojās Liverpūles grupai Ibex (vēlāk pārdēvētu par Wreckage). 1970. gadā Merkūrijs apvienojās ar ģitāristu Braienu Meju un bundzinieku Rodžeru Teiloru no grupas Smile, un pārliecināja viņus mainīt grupas noaukumu uz Queen. Ap to pašu laiku viņš nomainīja arī savu uzvārdu no Bulsaras uz Merkūriju.[2]

Grupa Queen[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Merkūrijs kļuva par Queen solistu. Viņa balss diapazons bija piemērots gan baritonam, gan tenoram, 4 oktāvu apjomā. Viņa balss dotības bija izcilas, kaut arī viņš nekad nebija mācījies vokālo mākslu.[3]

Merkūrijs deva lielu ieguldījumu Queen repertuārā. 1973. gadā iznāca albums Queen, 1974. gadā Queen II, kuriem Merkūrijs sarakstīja apmēram pusi no dziesmām. Kad 1981. gadā iznāca Queen Greatest Hits izlases albums, tajā no 17 dziesmām 10 bija Merkūrija sarakstītas.

Merkūrija uzstāšanās stils publikas priekšā bija ekstravagants un aizraujošs, publika piepildīja milzīgus stadionus. Queen ģitārists Braiens Mejs rakstījis, ka Merkūrijs varēja rast kontaktu pat ar vistālāk aizmugurē stadionā stāvošajiem cilvēkiem."[4]

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fredija Merkūrija statuja Montrē (skulptore Irena Sedlecka,1996).

Merkūrijs nekad nebija slēpis savu biseksualitāti. 1987. gadā Merkūrijs uzzināja, ka saslimis ar AIDS. Saprotot, ka nav atlicis daudz laika dzīvot, viņš sarīkoja grandiozas svinības savā 41. dzimšanas dienā, uzaicinot apmēram 700 viesus viesnīcā Ibizas salā, Vidusjūrā.[5]

No sabiedrības viņš slēpa savu slimību līdz pat pēdējai dienai pirms savas nāves, kad tika sniegts paziņojums viņa vārdā. Nedaudz agrāk Merkūrijs bija atklājis patiesību saviem Queen grupas biedriem.[6] 1991. gada maijā filmēšanās dziesmas These Are the Days of Our Lives ierakstam prasīja milzīgas pūles no novārgušā Merkūrija.[7] Savā pēdējā videoklipā (dziesmai I'm Going Slightly Mad) mūziķis valkāja čībiņveida kurpes čulgu dēļ uz kājām, rokās bija cimdi balto pleķu dēļ un seja bija nogrimēta plankumu dēļ.

Merkūrijs nomira no bronhopneimonijas, ko bija izraisījusi viņa saslimšana ar AIDS, 1991. gada 24. novembrī.

Kopā ar Monseratu Kabaljē Merkūrijs bija iedziedājis dziesmu "Barcelona", kura bija veltīta 1992. gada Olimpiskajām spēlēm Barselonā. Dziesmas ieraksts tika izpildīts 1992. gada Vasaras Olimpisko spēļu starptautiskās translācijas sākumā, kā arī pirms 1999. gada UEFA Čempionu līgas fināla, kur Kabaljē dziedāja klātesot, bet Merkūrijs tika projicēts uz stadiona elektroniskā ekrāna.[8]

1996. gada 25. novembrī Montrē, Šveicē (Montrē 1978. gadā Queen bija iegādājusies Mountain Studios) tika atklāts čehu skulptores Irenas Sedleckas veidots piemineklis Merkūrijam.[9] Atklāšanas ceremonijā piedalījās Merkūrija tēvs Bulsara, Monserata Kabaljē, Braiens Mejs un Rodžers Teilors.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Greg, Prato. Freddie Mercury biography. AllMusic. Atjaunināts: 24 January 2011.
  2. Sutcliffe, Phil (2009). Queen: The Ultimate Illustrated History of the Crown Kings of Rock. Voyageur Press.
  3. Rush, Don (1977b). title unknown. Arhivēts no oriģināla, laiks: 20 October 2007. Atjaunināts: 24 September 2009.
  4. Happy birthday, Freddie Mercury
  5. Just months after finding out he had AIDS.... The People, accessed via HighBeam Research (26 May 1996). Atjaunināts: 9 April 2013.
  6. Heir Apparent With Freddie Mercury Dead And Queen Disbanded, Brian May Carries On The Tradition Sacramento Bee. Retrieved 4 July 2011
  7. Final Freddie Mercury performance discovered The Independent. Retrieved 4 July 2011
  8. Queen's Greatest Hits 3, BBC, 22 March 2005
  9. Mercury, heavy metal and a jazz explosion The Sydney Morning Herald. Retrieved 23 June 2011

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]