Fricis Bārda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par dzejnieku. Par citām jēdziena Bārda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Fricis Bārda
Fricis Bārda (1910. gadi)
Fricis Bārda (1910. gadi)
Personīgā informācija
Dzimis 1880. gada 25. janvārī
Pociema pagasta Rumbiņos,
Flag of Russia.svg Krievijas impērija
(tagad Limbažu novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1919. gada 13. martā (39 gadi)
Rīgā, Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg LSPR
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Brāļi Antons Bārda (1891-1981)
Dzīvesbiedre Paulīna Bārda (dz. Puskalne; 1890-1983)
Literārā darbība
Nodarbošanās skolotājs, skolu inspektors
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1902.—1919.
Žanri dzeja
Slavenākie darbi "Zemes dēls", "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"

Fricis Bārda (dzimis 1880. gada 25. janvārī [v.s. 13. janvārī], miris 1919. gada 13. martā) bija latviešu dzejnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fricis Bārda dzimis Pociema "Rumbiņos" saimnieku ģimenē. Mācījies Pociema pagastskolā, Umurgas draudzes skolā un Limbažu pilsētas skolā. 1898.—1901. gadam mācījies Valkas skolotāju seminārā, kas tolaik atradās Rīgā.

1901. gadā sāka strādāt par palīgskolotāju Katlkalna draudzes skolā. 1906. gadā devies uz Vīni studēt filosofiju, tur iepazinies ar ideālistisko filosofiju, aizrāvies ar vācu romantiķiem.

Pēc gada atgriezās Latvijā, strādāja Rīgā par skolotāju A. Ķeniņa reālskolā. Darbojās žurnālos "Stari" un "Zalktis", iepazinies ar komponistu Emīlu Dārziņu un gleznotāju Jāni Rozentālu. Lasīja lekcijas J. Dubura dramatiskajos kursos.

1917. gadā strādāja Valmierā par skolotāju paša organizētā vidusskolā, kādu laiku bija skolu inspektors. Bijis arī latviešu valodas un literatūras docētājs Baltijas tehniskajā augstskolā[1].

Lielu daļu Pirmā pasaules kara laika Fricis Bārda pavadīja bēgļu gaitās Krievijā un 1918. gada rudenī atgriezās Rīgā. No smagās pārceļošanas progresēja slimības un 1919. gada 23. martā Fricis Bārda mira 39 gadu vecumā[2].

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Friča Bārdas publikācija — dzejolis "Raibais pavediens" laikrakstā "Rīgas avīze" 1902. gadā. 1911. gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums "Zemes dēls", kuram noformējumu veidoja Janis Rozentāls. "Zemes dēls" ir vienīgais dzejoļu krājums, kas iznāk dzejnieka dzīves laikā.

Fricis Bārda ir spilgts latviešu romantiskās dzejas meistars. Tradicionālākās tēmas viņa darbos — dzimtene, mīlestība, daba, dzīvība, nāve, dvēsele, mūžība — ietvertas oriģinālā tēlainībā un ritmikā, filosofiskā vispārinājumā.

Tāpat kā Vilis Plūdonis Fricis Bārda ir arī izcils bērnu dzejas meistars. Rakstījis darbus arī literatūras kritikā un estētikā. Friča Bārdas dzeja ir tulkota krievu, vācu, angļu, poļu valodā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Zemes dēls" (1911)
  • "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam" (1919)

Citi darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vita somnium (1923) - tēlojums
  • "Drāmas" (1929) — viencēlieni
  • "Vēstules" (1926) — Friča Bārdas sarakste
  • "Zemes dziesma" (1970) — izlase

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]