Kauja par Franciju

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kauja par Franciju, pazīstama arī kā Francijas krišana bija Trešā Reiha iebrukums Francijā un Beniluksa valstīs Otrā Pasaules karā.

Kauja sekoja tā sauktajam Neīstā kara periodam un risinājās no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam.

Kauja sastāvēja no divām galvenajām operācijām. Saskaņā ar pirmo Fall Gelb (Dzeltenā lieta), Vācu tanku divīzijām vajadzēja izlauzties caur Ardēniem un sasniegt Lamanša šaurumu lai nogrieztu un aplenktu sabiedroto vienības, kas steigtos palīgā Holandei un Beļģijai.

Kauja par Holandi un Beļģiju[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. maijā vācieši iebruka Holandē ar vienu tanku divīziju un nometa izpletņlēcēju vienības, kurām bija jāieņem trīs galvenos lidlaukus ap Hāgu un trīs tiltus pār Māsu. Pēc pāris dienu cīņām tas arī izdevās. 14. maijā vācieši veica masīvu Roterdamas bombardēšanu, faktiski noslaukot no zemes pilsētas centru. Pēc tam, 15. maijā holandieši parakstīja kapitulāciju. Tajā pašā 10. maijā vācu tanku vienības iebruka arī Beļģijā. Ar buru lidmašīnu palīdzību vācieši ieņēma divus tiltus pār Alberta kanālu un stratēģiski svarīgo Ebeneamaelas cietoksni, tādējādi atbrīvojot tanku vienībām ceļu uz Beļģijas vidieni.

Vācu karavīri Beļģijā aplūko pamestu beļģu armijas tanku.

Kauja Francijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tajā pašā dienā ārkārtīgi daudzskaitlīga vācu tanku armija virzījās no Vācijas robežas Ardēnu virzienā. 14. maijā tā izlauzās cauri frontei, starp franču 9. un 2. armiju pie Sedānas un devās Lamanša virzienā. 21. maijā vācieši sasniedza Lamanšu un 24. maijā ieņēma ostas pilsētas, Kalē un Buloņu. Tādējādi Lamanša krastā, nelielā teritorijā ap Denkerkas ostu vācieši bija ielenkuši gandrīz 400 000 sabiedroto karavīru. Savācot kopā lielu daudzumu visdažādāko kuģu, neskatoties uz vācu aviācijas uzlidojumiem, sabiedrotajiem deviņu dienu laikā, no 27. maija līdz 4. jūnijam izdevās evakuēt uz Lielbritāniju 338 tūkstošus karavīru (tajā skaitā 140 tūkstošus franču).

Ar otro operāciju, Fall Rot (Sarkanā lieta), kas tika veikta no 5. jūnijā, Trešā Reiha bruņotie spēki apgāja Mažino līniju un iegāja Francijas iekšienē, kur veicot ātrus, operatīvus un labi plānotus uzbrukums, vairākkārt ielenca Francijas bruņotos spēkus katlos, kurus pēc tam viegli iznīcināja. Itālija pieteica karu Francijai 10. jūnijā. Francijas valdība pameta Parīzi un devās uz Bordo. Parīze tika ieņemta 14. jūnijā. Sakaujot Francijas bruņoto spēku paliekas ātri tika panākta franču piekrišana pamiera sarunām. 25. jūnijā Francija kapitulēja. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga veseliem gadiem.

Vācu kavalēristu parāde ieņemtajā Parīzē

Noslēgums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Francija tika sadalīta Vācijas okupācijas zonā ziemeļos un rietumos. Nelielu daļu dienvidrietumos okupēja Itālija. Valsts dienvidos tika izveidota Višī Francija. Pēc amerikāņu izsēšanās Āfrikas kontinentā, 1942. gada 10. Novembrī notika Višī Francijas iznīcināšana un šo teritoriju okupācija. Francijas okupācija tika pārtaukta pēc sabiedroto spēku izsēšanās Normandijā (1944). Beniluksa valstis tika atbrīvotas no 1944. līdz 1945. gadam.