Schutzstaffel

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
SS karogs

SS (vācu: Schutzstaffel) bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra - sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam transformējās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram - t.s. "melnais ordenis".

1925. gada aprīlī, kad Ā.Hitlers uzticēja SA (Sturmabteilung) aktīvistam Juliusam Šrekam izveidot īpašu augstāko partijas funkcionāru apsardzes dienestu kā atsevišķu SA struktūru. 21. septembrī J.Šreks izsūtīja apkārtrakstu visām NSDAP nodaļām par SS grupu izveidošanu - katrā nodaļā jānokomplektē 10 cilvēku lielu grupu, bet Berlīnē 20 cilvēku grupu. Šīs vienības atradās tiešā SA štāba vadītāja Franča Pfefera fon Salomona pakļautībā. Lai atšķirtos no SA, jaunajai struktūrvienībai ieviesa melnas uniformas (sākumā tikai melnus kreklus). Par pirmo SS komandieri kļuva Jozefs Berhtolds. 1926. gadā partijas kongresā Veimārā Ā.Hitlers pasniedza SS t.s. "asins karogu". 1934. gada 20. jūlijā tika izdota Hitlera pavēle, saskaņā ar kuru SS tika pasludināta par autonomu organizāciju, kura pakļaujas tikai fīreram.

1927. gadā par SS komandieri kļuva Erhards Haidens. 1929. gada 6. janvārī Haidena vietā par komandieri tika iecelts Heinrihs Himlers. Viņa vadībā organizācija sāka strauji attīstīties gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi:

  • 1929. gada janvārī - 280 biedri
  • 1930. gada decembrī - 2727 biedri
  • 1931. gada decembrī - 14 964 biedri
  • 1932. gada jūnijā - 30 000 biedri
  • 1933. gada maijā - 52 000 biedri
  • 1938. gada decembrī - 238 159 cilvēki

Pēc 1934. gada 30. jūnija sākās SS vienību apbruņošana, pārvēršot to par paramilitāru struktūru.

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Struktūras pamatā bija nodaļa (Schar) - 8 cilvēki šarfīrera vadībā. Trīs nodaļas veidoja vienību (Truppe). Trīs vienības veidoja triecienvienību (Sturm, 70-120 cilvēki) ar oberšturmfīreru vadībā. Trīs triecienvienības veidoja vimpeli (Sturmbann, 250-600 cilvēki) ar šturmbanfīreru vadībā. Trīs vai četri vimpeļi veidoja karogu (Standarte, 1000-3000 cilvēki) ar štandartenfīreru vadībā. Vairāki karogi veidoja pulku (Abschnitt, pēc skaita līdzinājās brigādei). Vairāki pulki veidoja grupu (Gruppe, pēc skaita atbilstošu divizijai) ar grupenfīreru vadībā.
  • 1933. gada martā tika izveidota SS struktūra Leibstandarte, 120 vīri SS grupenfīrera Jozefa (Zepa) Dītriha vadībā - Ā.Hitlera personiskā miesassardze (vienīgā bruņotā SS vienība līdz 1934. g.). Provincēs sāka veidot jaunas SS struktūrvienības Sonderkommando, kuru uzdevums bija partijas hierarhu apsardze un cīņa ar partijas ienaidniekiem.
  • 1934. gada aprīlī Himlers iecēla Teodoru Eiki par koncentrācijas nometņu inspektoru, un uzticēja tam formēt īpašas SS vienības Totenkopf-SS (SSTV) ieslodzīto apsargāšanai.
  • 1934. gada martā tika izveidots SS iekšējās drošības un ārējās izlūkošanas dienests SD (Sicherheitsdienst), par kura vadītāju iecēla Reinhardu Heidrihu. De jure dienests daļēji pakļāvās/sadarbojās ar Vilhelma Frika vadīto Iekšlietu ministriju, taču praksē bija autonoms drošības dienests.

Rekrutēšanu veica, izmantojot īpaši šim nolūkam dibinātas (1933. g.) skolas, kurās konkursa kārtībā uzņēma rases ziņā īpaši "pilnvērtīgus" pusaudžus 10-18 gadu vecumā. Nevāciešus ordenī neuzņēma ne pie kādiem apstākļiem, un arī vāciešiem bija strikta atlase. Priekšroka tika dota proletāriskai izcelsmei (aristokrātu bērnus praktiski neuzņēma). Šajās internātskolās audzēkņi valkāja īpašas uniformas, tika audzināti "nacionālsociālisma garā". Bez uzsvara uz ideoloģisko audzināšanu, īpaši akcentēja militāro un fizisko sagatavotību - katram audzēknim bija jāparāda spīdoši rezultāti vismaz vienā sporta veidā. 18 gadīgie kandidāti savu pirmo mundieri saņēma 9. novembrī (t.s. Alus puča gadadienā), pēc tam, 30. janvārī (Hitlera nākšanas pie varas gadadiena) saņēma pagaidu apliecības. 20. aprīlī (Hitlera dzimšanas dienā) kandidāti zvērēja uzticību fīreram un saņēma apliecības.

25-30 gadu vecumā katram SS biedram obligāti vajadzēja apprecēties (viņa līgava tika pakļauta rasu tīrības medicīniskai un ģenealoģiskai pārbaudei). Laulības notika dzimtsarakstu birojā, vietējās SS organizācijas vadītāju klātbūtnē.

2. Pasaules kara laikā SS izveidoja savas karaspēka daļas, kas piedalījās karadarbībā kopā ar vērmahtu - Germanische-SS, bez tam SS juridiskajā pakļautībā atradās kara laikā izveidotās Waffen-SS karaspēka daļas.

Tā kā kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas) nepieļāva mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, Vērmahta papildināšana ar okupēto valstu nacionālajām daļām tik atrisināta vienkārši: mobilizējamie nevācieši tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā oficiāli nemilitārai struktūrai - izveidojot Waffen-SS karaspēka daļas (de jure pakļautas SS, bet de facto Vērmahtam). Kā nevācietis, neviens Waffen-SS karavīrs nevarēja būt SS ordeņa biedrs.)

Rituāli un aksesuāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par SS morālo un ētisko paraugu tika ņemti viduslaiku bruņinieku ordeņi, no kuriem tika pārņemta iekšējās hierarhijas sistēma un adaptēti daudzi rituāli. Organizācijas ideoloģija mainījās, atkarībā no SS biedra iesvētības līmeņa un statusa iekšējā hierarhijā - ierindas biedriem bija vienas ideoloģiskās nostādnes, augstākajās pakāpēs citas, - līdz ar to vēsturniekiem ir ļoti grūti rekonstruēt ordeņa ideoloģiju kā sistēmu.

Katru gadu izcilnieki neofīti ieradās nodot zvērestu Braunšveigā, pie Mēklenburgas hercoga kapa, kur SS karaskolu absolventus iesvētīja par virsniekiem.

Pie Paderbornas, Vevelsburgas pils pagrabos atradās ordeņa svētnīca, pils lielajā zālē regulāri sapulcējās ordeņa augstākie hierarhi uz rituāliem un meditācijām.

Aksesuāri un simbolika pārņemti (taču adaptēti atbilstoši laika prasībām) no viduslaiku bruņinieku ordeņiem un brīvmūrniekiem:

  • Sākot ar 1935. gadu piederību ordenim apliecinošs aksesuārs pie uniformas bija duncis.
  • Pēc 3 gadu dienesta komandieri ieguva tiesības nēsāt sudraba gredzenu ar galvaskausa attēlu.
  • Par īpašiem nopelniem reihsfīrers pasniedza bruņinieka zobenu.

Apģērbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hugo Boss - 1930. gadā viņa uzņēmumam draudēja bankrots. 1931. gada aprīlī Hugo Boss iestājās NSDAP (biedra numurs 508 889) un tādējādi izglāba savu rūpnīcu, iegūstot pasūtījumu ražot formas tērpus SA, SS un Hitlera jaunatnes organizācijai. Formu dizainu veidoja Karls Dībičs. 1934. gadā Hugo Boss nopirka audumu fabriku un pārcēla uz tās teritoriju modelēšanas darbnīcu. 1937. gadā Hugo Bosa uzņēmumā strādāja gandrīz simts cilvēki. Laika periodā no 1940. līdz 1945. gadam rūpnīcā tika nodarbināti 150 piespiedu strādnieki - galvenokārt no Polijas un Ukrainas, kā arī 30 franču karagūstekņi.

SS kaujas daļu emblēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Waffen-SS divīzijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]