Jānis Daliņš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Daliņš Athletics pictogram.svg
Jānis Daliņš
Personas dati
Dzimis 1904. gada 5. novembrī
Valmiera, Vidzemes guberņa,
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1978. gada 11. jūnijā (73 gadu vecumā)
Melburna, Karogs: Austrālija Austrālija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Profesionālā informācija
Sporta veids Vieglatlētika
Disciplīna soļošana
Dalība sacensībās
Dalība OS 2 (1932), (1936)
Dalība 1 (1934)
Personiskie rekordi
20 km soļošanā 1.34:27,0
50 km soļošanā 4.37:51
 
Medaļas
Vīriešu vieglatlētika
Pārstāvot: Karogs: Latvija Latvija
Olympic rings with transparent rims.svg

Vasaras Olimpiskās spēles

Sudrabs Losandželosa 1932 Soļošana
Eiropas čempionāts vieglatlētikā
Zelts Turīna 1934 Soļošana

Jānis Daliņš (dzimis 1904. gada 5. novembrī, miris 1978. gada 11. jūnijā) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1932. gada Vasaras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs. Daliņa iegūtā medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists startējot zem savas valsts karoga. Savas karjeras laikā dažādās distancēs ir uzstādījis 7 pasaules un vairāk kā 40 Latvijas rekordus soļošanā.

Sportista karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Debija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Daliņš ir dzimis 1904. gada 5. novembrī mežsarga ģimenē. Ar sportu sācis nodarboties vēlu - savās pirmajās sacensībās piedalījies 22 gadu vecumā un arī tas noticis vairāk nejaušības pēc. Kādās sacensībās, kas notika Valmieras stadionā, kvorumam pietrūka viena dalībnieka un Daliņš pieņēma uzaicinājumu startēt divu kilometru soļojumā. Savā pirmaja startā Daliņš uzvarēja, apsteidzot arī Latvijas rekordistu Alfrēdu Dūrēnu. Jau pēc pāris mēnešiem, 1927. gada augustā, Daliņš uzstāda savu pirmo Latvijas rekordu - 5 kilometru soļojumā uzrāda laiku 28:18,4.

Pirmie panākumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1929. gadā Jānis Daliņš debitē starptautiskajās sacensībās - Quer durch Berlin, bet vēl pēc gada turpat izcīna uzvaru. Pateicoties Daliņa starptautiskajiem panākumiem, soļošana Latvijā iegūst milzu popularitāti. Tiek rīkotas starptautiskas sacensības ar labāko Eiropas soļotāju piedalīšanos, kuras apmeklē tūkstošiem skatītāju. Vienā no tām, kas notiek Rīgas hipodromā 1932. gada jūnijā, Daliņš uzstāda savu pirmo pasaules rekordu. 25 jūdžu distancē viņa rezultāts ir 3:32:26.

Losandželosas olimpiāde[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Daliņš ir viens no diviem sportistiem, kas 1932. gadā pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs Losandželosā. Viņš startē olimpiādes vienīgajā soļošanas distancē - 50 kilometru soļojumā, kuru līdz šim pats vēl ne reizi nebija veicis. 3. augustā lielā karstumā Daliņš distancē ierindojas otrajā vietā, tādējādi izcīnot Latvijai pirmo olimpisko medaļu valsts vēsturē. Kad abi sportisti (otrs bija desmitcīņnieks Jānis Dimza) ieradās Rīgā, tos dzelzceļa stacijā sagaidīja 3000 līdzjutēju ar ārlietu ministru Zariņu priekšgalā.

Zelts Turīnā un neveiksme Berlīnē[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu otru lielāko panākumu Jānis Daliņš izcīna divus gadus pēc Losandželosas sudraba. Pirmajā Eiropas čempionātā vieglatlētikā Turīnā, startējot 50 kilometru soļojumā, Daliņš izcīna pārliecinošu uzvaru, esot vadībā visā distances garumā.

Pirms Berlīnes Olimpiskajām spēlēm Daliņš tiek uzskatīts par vienu no favorītiem, ko viņš apstiprina arī distancē, kur vēl līdz 30. kilometram ir soļojuma vadībā. Tomēr sportista kājās iemetas krampji, kurus viņš nespēj uzveikt un 35. kilometrā no sacīkstes izstājas. Latvijai olimpisko bronzas medaļu izcīna cits valmierietis - Adalberts Bubenko.

Veterāns[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Berlīnes Olimpiādes Daliņa panākumi vairs nav tik spoži, arī pats sportists lielāko vērību pievērš savai saimniecībai un ģimenei. Neskatoties uz to, Daliņš līdz 2. Pasaules kara sākumam ietilpst pasaules soļošanas elitē un gatavojas startēt arī 1940. gada Olimpiskajās spēlēs, kas bija paredzētas Helsinkos. Tomēr karš izjauc šos plānus. Daliņš gan turpina startēt Latvijā un savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīna vācu okupācijas laikā 1942. gadā.

Savās pēdējās sacensībās Jānis Daliņš startē jau pēc kara, esot emigrācijā. 1947. gadā viņš uzvar stadiona soļojumā Nirnbergā.

Atzinība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daliņa olimpiskā sudraba medaļa tika novērtēta ar Triju Zvaigžņu ordeni (V pakāpe), kuru piešķīra 1932. gadā. Savukārt pats nozīmīgākais apbalvojums bija Tēvzemes balva, kuru sportistam piešķīra 1940. gada maijā, kad līdz Latvijas inkorporācijai PSRS sastāvā bija palikuši pāris mēneši.

Jānis Daliņš bija ne vien izcils sportists, bet arī priekšzīmīgs zemnieks, kas ļoti imponēja Latvijas valsts vadītājam Kārlim Ulmanim. Tā Ulmanis nosūtīja Daliņam kāzu dāvanā sējmašīnu, mēbeles un vannas istabas aprīkojumu.

Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, Daliņa vārdā tika nosaukts Valmieras stadions un iela, kas iet gar stadionu.

Trimda[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1944. gadā, tuvojoties Padomju armijai, Daliņu ģimene izbrauc uz Vāciju, kur arī sagaida kara beigas. 1949. gadā Daliņi dodas uz Austrāliju, kur sportists pavada visu atlikušo mūžu. Trimdā Daliņš arī teicis savus pazīstamākos vārdus:

Galveno cīņu savā mūžā es tomēr esmu zaudējis; tā bija vissvētākā cīņa - par Latviju.[1]

Jānis Daliņš mirst 1978. gada 11. jūnijā Melburnā. Sportista, viņa mātes un sievas mirstīgās atliekas pārapbedī Valmieras kapos 1997. gadā.

Pasaules rekordi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Rezultāts Datums Vieta
20 000 m soļošana 1.34:26,0 1933. gada 1. jūnijs Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
25 000 m soļošana 2.00:46,0 1933. gada 1. jūnijs Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
15 jūdžu (24 140,71 m) soļošana 1.56:09,8 1933. gada 1. jūnijs Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
25 jūdžu (40 233,55 m) soļošana 3.32:26,0 1932. gada 16. jūnijs Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. dalinastadions.lv, Jānis Daliņš

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]