Kārlis Zariņš (diplomāts)

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Kārlis Reinholds Zariņš)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par latviešu diplomātu. Par citām jēdziena Kārlis Zariņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kārlis Reinholds Zariņš
Kārlis Reinholds Zariņš
Personīgā informācija
Dzimis 1879. gada 4. decembrī
Ipiķu pagastā
Miris 1963. gada 29. aprīlī (83 gadi)
Londonā Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Henriete Zariņa (dz. Houperts)
Bērni Marianna
LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras.

Kārlis Reinholds Zariņš (1879. gada 4. decembris1963. gada 29. aprīlis) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā, Latvijas Republikas leģitīmais pārstāvis pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās Latvijas okupācijas.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķ., Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas ordeņiem.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā.

Mācījies Sanktpēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos. Pēc tam mācījies jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādājis Pēterburgas biržā par notāra palīgu.

Pirmā Pasaules kara laikā no 1915. gada augusta bija "Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas" Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījies LPNP darbā. 1918. gada septembrī atgriezies Rīgā.

No 1918. g. decembra Tautas padomes loceklis un Rīgas pilsētas valdes sekretārs.

Darbs LR Ārlietu ministrijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1940. g. 23. jūlijā iesniedzis notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (Lord Halifax), protestējot pret Latvijas okupāciju un gaidāmo aneksiju. 1940. g. jūlija beigās PSRS pārstāvja A. Višinska izveidotā t.s. Latvijas "Tautas valdība" K.Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. Šāds lēmums bija rupjš starptautisko paražu tiesību, t.sk. 1907.gada 18.oktobra Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un tradīcijām un Hāgas noteikumu 43. un 45.pantu noteikumu pārkāpums, kā arī Latvijas konstitucionālo tiesību pārkāpums un tas nav spēkā kopš tā izdošanas brīža, kādēļ K. Zariņa Latvijas Republikas pavalstniecība palika neskarta.

Latvijas Republikas de iure pārstāvis un pārstāvniecību vadītājs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar LR Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu LR sūtnim Londonā kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā.[1]

Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Apvienotajā Karalistē un Britu sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā.

Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. g. maijā Ženēvā. 1947. g. augustā Londonā un 1953. g. maijā Parīzē; 1946. g. maijā un 1950. g. oktobrī notikušas Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes (kopā no 1946.gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības de iure saglabāšanu).

Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā).

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Par Latvijas tapšanu. Īsas atmiņas." (Londona, 1945).

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Svilāne T., Zariņa M. Bezpavalstniece ar dipolmāta pasi. - Pētergailis, Rīga, 2004. ISBN 9984-33-096-6
  • Lerhis A. Latvijas Republikas ārlietu dienests 1918-1941. - LU Latvijas vēstures institūts, Rīga, 2006. ISBN 9984-601-33-1

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]