Melburna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Melburna
Melbourne
—  administrattīvais centrs  —
Melbourne by night.jpg
Melburna
Red pog.png
Melburna
Koordinātas: 37°48′49″S 144°57′47″E / 37.81361°S 144.96306°E / -37.81361; 144.96306Koordinātas: 37°48′49″S 144°57′47″E / 37.81361°S 144.96306°E / -37.81361; 144.96306
Valsts Karogs: Austrālija Austrālija
Štats Viktorija
Dibināta 1835
Pilsētas tiesības 1847
Platība
 - Kopējā 8 806 km²
Augstums vjl 31 m
Iedzīvotāji (2011)
 - kopā 4 169 103
 - blīvums 473,4/km²
Laika josla AEST (UTC+10)
 - Vasaras laiks (DST) AEDT (UTC+11)
Mājaslapa: www.melbourne.vic.gov.au

Melburna (angļu: Melbourne) ir otrā lielākā Austrālijas pilsēta un Viktorijas štata galvaspilsēta. Melburnā un tās aglomerācijā dzīvo apmēram 70% jeb 4,17 miljoni no štata iedzīvotājiem (2011. gada dati). Atrodas valsts dienvidrietumos pie Basa šauruma Portfilipas līča krastos. Cauri pilsētai tek Jaras upe

Bieži saukta par Austrālijas parku un kultūras galvaspilsētu , jo izceļas ar lielu parku un kultūras iestāžu daudzumu. Melburnā ir dzimtene tādām kultūras imstitūcijām kā Austrālijas filmu studija, Austrālijas televīzija un Austrālijas impresionālisma mākslas kustība.

Ekonomikā pazīstama kā kompāniju Telstra, BHP Billiton, National Australia Bank galvenās mītnes vieta. Pilsētā atrodas Ford, Toyota, Holden autorūpnīcas. Melburnā atrodas lielākā osta Austrālijā. Pilsētā atrodas arī lielākais tramvaja tīkls pasaulē.[1]

Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir visai raibs - apmēram 25% iedzīvotāju ir dzimuši ārpus Austrālijas.

No 1901. gada līdz 1927. gadam, kad tika izveidota Austrālijas valsts, Melburnā atradās Austrālijas pagaidu valdība.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināta 1835. gadā; tā bija neliela pilsētiņa līdz XIX gadsimta vidum, kad sākās Viktorijas Zelta drudzis un jau 1865. gadā Melburna bija lielākā Austrālijas pilsēta. XIX gs. 80.-ajos gados Melburna bija viena no lielākajām pilsētām Britu impērijā, un turpināja strauji attīstīties. Tomēr XIX gadsimta beigās attīstība palēninājās ekonomiskās krīzes dēļ.

No 1901. gada līdz 1927. gadam tā bija Austrālijas galvaspilsēta; vēlāk par galvaspilsētu kļuva jaunuzceltā Kanbera. 2.pasaules kara laikā no 1942. līdz 1944. gadam Melburna bija Sabiedroto Klusā okeāna reģiona galvenā štāba vieta. Kara gados Melburna kļuva par Austrālijas galvano rūpniecības centru.

Pēc kara pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās, jo šeit ieplūda daudzi imigrantu no izpostītās Eiropas. 1956. gadā šeit notika Olimpiskās spēles.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melburnas klimats ir labi pazīstams ar savu mainīgumu. Frāze "četri gadalaiki vienā dienā" ir raksturīga Melburnas kultūras sastāvdaļa. Melburnā ziemas laikā ir vēsāks, nekā pārējās Austrālijas pilsētās. Temperatūras absolūtais minimums ir 4.4 °C, kas tika novērots 1901. gada 4. jūlijā. Tomēr sniegs Melburnā ir ļoti reta dabas parādība. Pēdējās reģistrētās snigšanas dienas ir 1986. gada 25. jūlijs, kā arī 2005. gada 10. augusts un 2006. gada 15. novembris. Nopietna sniegputeņa Melburnā nav bijis kopš 1951. gada. Daudz biežāk ziemas laikā var novērot salnu un miglu. Pavasarī melburnieši parasti var baudīt siltu laiku un skaidras debesis. Raksturīgas pazīmes Melburnas vasarā ir sauss laiks un ilgstošs karstums ar temperatūru līdz pat 40 °C. Karstuma rekords tika sasniegts 1939. gada 13. janvārī, kad termometra stabiņš, visā Austrālijā piedzīvotā 4 dienu karstuma vilnī, sasniedza atzīmi 45.6 °C.

Melbourne meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 45.6
(114.1)
46.4
(115.5)
41.7
(107.1)
34.9
(94.8)
28.7
(83.7)
22.4
(72.3)
23.1
(73.6)
26.5
(79.7)
31.4
(88.5)
36.9
(98.4)
40.9
(105.6)
43.7
(110.7)
46.4
(115.5)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 25.9
(78.6)
25.8
(78.4)
23.9
(75)
20.3
(68.5)
16.7
(62.1)
14.1
(57.4)
13.5
(56.3)
15
(59)
17.2
(63)
19.7
(67.5)
22
(72)
24.2
(75.6)
19.8
(67.6)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) 14.3
(57.7)
14.6
(58.3)
13.2
(55.8)
10.8
(51.4)
8.6
(47.5)
6.9
(44.4)
6
(43)
6.7
(44.1)
8
(46)
9.5
(49.1)
11.2
(52.2)
12.9
(55.2)
10.2
(50.4)
Zemākā temperatūra °C (°F) 5.5
(41.9)
4.5
(40.1)
2.8
(37)
1.5
(34.7)
−1.1
(30)
−2.2
(28)
−2.8
(27)
−2.1
(28.2)
−0.5
(31.1)
0.1
(32.2)
2.5
(36.5)
4.4
(39.9)
−2.8
(27)
Lietusgāze mm (collas) 47.6
(1.874)
48.1
(1.894)
50.5
(1.988)
57.7
(2.272)
55.8
(2.197)
49.1
(1.933)
47.5
(1.87)
50.0
(1.969)
58.1
(2.287)
66.4
(2.614)
60.4
(2.378)
59.5
(2.343)
650.0
(25.591)
Vidējais lietaino dienu skaits 8.4 7.5 9.4 11.8 14.6 15.4 16.1 16.1 14.9 14.2 11.8 10.4 150.6
Vidējais saulaino stundu skaits 279.0 234.9 210.8 168.0 120.9 108.0 114.7 145.7 171.0 195.3 210.0 232.5 2 190,8

2006. gadā, tāpat kā visa Austrālija, arī Melburna piedzīvoja rekordsausu gadu. Septembrī un Oktobrī, parasti vismitrākajos mēnešos gadā, nebija nevienas dienas ar lietu.

Melburna 1927. gads.
Melburnas panorāma

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās Melburna ir daudzpusīga un multikulturāla lielpilsēta. Gandrīz ceturtā daļa pilsētas iedzīvotāju ir ārzemnieki, kas pārstāv vairāk kā 230 valstis un runā 180 dažādās valodās. Viktorijas zelta drudža gados, 19. gadsimta vidū, pilsētas iedzīvotāju skaits sāka strauji palielināties. 1865. gadā Melburna iedzīvotāju skaita ziņā apsteidza līdz tam lielāko Austrālijas pilsētu Sidneju, tomēr jau 20. gadsimta sākumā Melburna un Sidneja bija vienāda lieluma pilsētas un gadu pēc Austrālijas federalizācijas 1902. gadā Sidneja kļuva par Austrālijas lielāko urbanizēto teritoriju.


Iedzīvotāju skaita dinamika
Gads Iedz.
1836 177
1851 29,000
1854 123,000
1860 140,000
1880 280,000
1890 490,000
1895 900,000
Gads Iedz.
1956 1,500,000
1981 2,806,000
1991 3,156,700
2001 3,366,542
2004 3,592,975
2006 3,720,300


Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melburnā dzimuši:


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]