Jūras krauklis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pelikānveidīgo putnu. Par citām jēdziena Krauklis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jūras krauklis
Phalacrocorax carbo (Linnaeus, 1758)
Jūras krauklis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
Dzimta Jūraskraukļu dzimta (Phalacrocoracidae)
Ģints Jūras kraukļi (Phalacrocorax)
Suga Jūras krauklis (P. carbo)

Jūras krauklis (Phalacrocorax carbo) jeb kormorāns ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) jūras putns.

Tas pamatā dzīvo Eiropā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā Atlantijas okeāna krastā, kā arī Fēru salās, Īslandē un Grenlandē. Jūras kraukļi dzīvo arī okeāna krastā Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Indijā un Ķīnā.

Eiropā pašlaik dzīvo apmēram 1,2 miljoni jūras kraukļu, lai gan pavisam nesen tie bija handrīz izmiruši, jo zvejnieki tos uzskatīja par saviem konkurentiem zivju ieguvē. Jūras kraukļi tika nežēlīgi iznīcināti, bet pateicoties aizsdardzības pasākumiem, to populācija ir atjaunojusies[1]. Zīmīgi, ka populācijai atjaunojoties, ir atsākušies vecie konflikti ar zvejniekiem.

Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām jūras krauklis Latvijā bija reti sastopams, taču tagad kļuvis par pilntiesīgu Latvijas faunas pārstāvi. Ornitologi uzskata, ka šobrīd varētu būt apmēram 2000 jūras kraukļu, kas izveidojuši kādas 20 kolonijas. Sevišķi strauji to skaits audzis pēdējos desmit gados (vairāk kā par 30%[2]). Viena liela jūras kraukļu kolonija dzīvo Kuršu kāpā Lietuvā. Pie mums visbiežāk šos putnus var sastapt Liepājas ezerā un Liepājas ostas akvatorijā, Jūrmalciemā, Papē, Kolkā un Lubānas ezerā.[3]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras kraukļi Duisburgas zoodārzā

Jūras krauklis ir liels putns, tā ķermenis ir 72 - 102 cm garš, izplestu spārnu platums 121 - 160 cm, svars 1,5[4] - 5,3 kg[5], ar vidējo svaru 2,6 - 3,7 kg[6]. Putnam ir pagara aste, ar 14 lidspalvām tajā. Jūras kraukļa spalvojums ir melns ar dzeltenu plankumu pazodē rīkles daļā. Pieaugušam putnam riesta laikā uz augšstilbiem ir balti plankumi. Eiropas ūdeņos jūras krauklis no cekulainā jūras kraukļa atšķiras ar lielāku un masīvāku ķermeni, biezāku, platāku knābi, cekula trūkumu, un tam nav zaļā spīduma apspalvojumā.

Mājvieta, migrēšanas un ligzdošanas vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras krauklis ligzdo galvenokārt piekrastē, veidojot ligzdas uz klintīm vai kokos. Ja kokos sāk ligzdot jūras kraukļi, tie nokalst no pārmērīgā un nepārtrauktā mēslojuma. Nereti ligzdas nokrīt un olas saplīst. Tomēr aizvien vairāk putnu izvēlas ligzdot arī iekšzemē saldūdeņu baseinu krastos. Ligzdošanas laikā 3 - 4 oliņas tiek iedētas no zariem vai jūraszālēm veidotās ligzdās.

Ziemeļos dzīvojošie putni ziemas laikā migrē uz dienvidiem un apmetas jebkuru ūdeņu krastā, ja tie ir bagāti ar zivju resursiem.

Uzturs un barības meklējumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras kraukļu ligzdas kokos Indijā
Jūras kraukļi Ķīnā

Jūras krauklis barību meklē jūrā, upēs un to grīvās, kā arī saldūdens ezeros. Ziemeļos dzīvojošie putni migrē uz dienvidiem un ziemu pavada jebkurā piekrastē, kur vien atrodams pietiekami daudz zivju.

Barības meklējumos jūras krauklis var ienirt ļoti dziļi, tomēr bieži tas medī arī seklumā. Jūras krauklis savu lomu parasti iznes ūdens virspusē. Jūras krauklim garšo daudz dažādu zivju, bet tas bieži medī zušus. Paiet zināms laiks līdz jūras krauklis apēdīs zuti, jo putns meklē izdevīgāko veidu, kā to norīt. Apvienotās Karalistes ūdeņos ir novērots, ka jūras krauklis bieži ienirst uz 20 - 30 sekundēm, virs ūdens tas atelpai atvēl vienu trešdaļu laika no niršanas, tad atkal ienirst. Jūras krauklis ir viens no retajiem putniem, kurš spēj grozīt acis, lai sekotu medījumam[6].

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras krauklim (Phalacrocorax carbo) ir 6 pasugas[7]:

Reizēm baltkrūšu jūras kraukli izdala kā pastāvīgu sugu, saucot par Phalacrocorax lucidus[7].

Citi interesanti fakti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad putns žāvē spārnus, tā kontūras atgādina krustu — tādēļ dažkārt putns parādās viduslaiku kristīgajā heraldikā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Jūras krauklis