Jūras krauklis
- Šis raksts ir par pelikānveidīgo putnu. Par citām jēdziena Krauklis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Jūras krauklis Phalacrocorax carbo (Linnaeus, 1758) |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
.jpg) |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Jūras krauklis (Phalacrocorax carbo) jeb kormorāns ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) jūras putns.
Tas pamatā dzīvo Eiropā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā Atlantijas okeāna krastā, kā arī Fēru salās, Īslandē un Grenlandē. Jūras kraukļi dzīvo arī okeāna krastā Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Indijā un Ķīnā.
Eiropā pašlaik dzīvo apmēram 1,2 miljoni jūras kraukļu, lai gan pavisam nesen tie bija handrīz izmiruši, jo zvejnieki tos uzskatīja par saviem konkurentiem zivju ieguvē. Jūras kraukļi tika nežēlīgi iznīcināti, bet pateicoties aizsdardzības pasākumiem, to populācija ir atjaunojusies[1]. Zīmīgi, ka populācijai atjaunojoties, ir atsākušies vecie konflikti ar zvejniekiem.
Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām jūras krauklis Latvijā bija reti sastopams, taču tagad kļuvis par pilntiesīgu Latvijas faunas pārstāvi. Ornitologi uzskata, ka šobrīd varētu būt apmēram 2000 jūras kraukļu, kas izveidojuši kādas 20 kolonijas. Sevišķi strauji to skaits audzis pēdējos desmit gados. Viena liela jūras kraukļu kolonija dzīvo Kuršu kāpā Lietuvā. Pie mums visbiežāk šos putnus var sastapt Liepājas ezerā un Liepājas ostas akvatorijā, Jūrmalciemā, Papē, Kolkā un Lubānas ezerā.[2]
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Izskats
Jūras krauklis ir liels putns, tā ķermenis ir 72 - 102 cm garš, izplestu spārnu platums 121 - 160 cm, svars 1,5[3] - 5,3 kg[4], ar vidējo svaru 2,6 - 3,7 kg[5]. Putnam ir pagara aste, ar 14 lidspalvām tajā. Jūras kraukļa spalvojums ir melns ar dzeltenu plankumu pazodē rīkles daļā. Pieaugušam putnam riesta laikā uz augšstilbiem ir balti plankumi. Eiropas ūdeņos jūras krauklis no cekulainā jūras kraukļa atšķiras ar lielāku un masīvāku ķermeni, biezāku, platāku knābi, cekula trūkumu, un tam nav zaļā spīduma apspalvojumā.
[izmainīt šo sadaļu] Mājvieta, migrēšanas un ligzdošanas vietas
Jūras krauklis ligzdo galvenokārt piekrastē, veidojot ligzdas uz klintīm vai kokos. Ja kokos sāk ligzdot jūras kraukļi, tie nokalst no pārmērīgā un nepārtrauktā mēslojuma. Nereti ligzdas nokrīt un olas saplīst. Tomēr aizvien vairāk putnu izvēlas ligzdot arī iekšzemē saldūdeņu baseinu krastos. Ligzdošanas laikā 3 - 4 oliņas tiek iedētas no zariem vai jūraszālēm veidotās ligzdās.
Ziemeļos dzīvojošie putni ziemas laikā migrē uz dienvidiem un apmetas jebkuru ūdeņu krastā, ja tie ir bagāti ar zivju resursiem.
[izmainīt šo sadaļu] Uzturs un barības meklējumi
_in_Hyderabad,_AP_W_IMG_5008.jpg)
Jūras krauklis barību meklē jūrā, upēs un to grīvās, kā arī saldūdens ezeros. Ziemeļos dzīvojošie putni migrē uz dienvidiem un ziemu pavada jebkurā piekrastē, kur vien atrodams pietiekami daudz zivju.
Barības meklējumos jūras krauklis var ienirt ļoti dziļi, tomēr bieži tas medī arī seklumā. Jūras krauklis savu lomu parasti iznes ūdens virspusē. Jūras krauklim garšo daudz dažādu zivju, bet tas bieži medī zušus. Paiet zināms laiks līdz jūras krauklis apēdīs zuti, jo putns meklē izdevīgāko veidu, kā to norīt. Apvienotās Karalistes ūdeņos ir novērots, ka jūras krauklis bieži ienirst uz 20 - 30 sekundēm, virs ūdens tas atelpai atvēl vienu trešdaļu laika no niršanas, tad atkal ienirst. Jūras krauklis ir viens no retajiem putniem, kurš spēj grozīt acis, lai sekotu medījumam[5].
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Jūras krauklim (Phalacrocorax carbo) ir 6 pasugas[6]:
- Parastais jūras krauklis (Phalacrocorax carbo carbo) - Kanādas austrumi, Grenlande, Īslande, Norvēģija un Britu salas
- Austrumu jūras krauklis (Phalacrocorax carbo sinensis) - Eiropas dienvidcentrālā daļa, Indija, Ķīna
- Japānas jūras krauklis (Phalacrocorax carbo hanedae) - Japāna
- Marokas jūras krauklis (Phalacrocorax carbo maroccanus) - Ziemeļāfrikas rietumi
- Baltkrūšu jūras krauklis (Phalacrocorax carbo lucidus) - Āfrikas rietumu okeāna krasts, Āfrikas austrumi
- Melnais jūras krauklis (Phalacrocorax carbo novaehollandiae) - Austrālija, Tasmānija, Jaunzēlande
Reizēm baltkrūšu jūras kraukli izdala kā pastāvīgu sugu, saucot par Phalacrocorax lucidus[6].
[izmainīt šo sadaļu] Citi interesanti fakti
Kad putns žāvē spārnus, tā kontūras atgādina krustu — tādēļ dažkārt putns parādās viduslaiku kristīgajā heraldikā.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Barrie Heather and Hugh Robertson, "The Field guide to the Birds of New Zealand"(revised edition), Viking, 2005
- ↑ / Jaunākajā numurā / Latvijas avīze
- ↑ Water retention in the plumage of diving great cormorants Phalacrocorax carbo sinensis - Ribak - 2005 - Journal of Avian Biology - Wiley Online Library
- ↑ Cormorant - The Canadian Encyclopedia
- ↑ 5,0 5,1 Great Cormorant, Identification, All About Birds - Cornell Lab of Ornithology
- ↑ 6,0 6,1 Great Cormorant (Phalacrocorax carbo) | the Internet Bird Collection
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Putni Latvijā un pasaulē
- Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību. Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti.
- Latvijas Ornitoloģijas Biedrība
