Jaunkaledonija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaunkaledonija
Nouvelle-Calédonie
Francijas karogs Jaunkaledonijas emblēma
Karogs Ģerbonis
HimnaLa Marseillaise (Marseljēza)
Location of New Caledonia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Numea
22°16′S 166°27′E
Valsts valodas franču
Valdība
 -  Francijas prezidents Fransuā Olands
 -  Jaunkaledonijas valdības prezidents Harolds Martins
(Harold Martin)
 -  Augstais komisārs Ivs Dasovī
(Yves Dassonville)
Francijas aizjūras teritorija ar speciālu statusu
 -  Francijas kolonija 1853.g. 
 -  Speciālais statuss 1998.g. 
Platība
 -  Kopā 18 575 km² (154)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 240 400 (176)
 -  Blīvums 13/km² (200)
IKP (PPP) 2006. gada aprēķins
 -  Kopā 6.813 mld. 
 -  Uz iedzīvotāju 28 568 
Valūta CPF franks (XPF)
Laika josla (UTC+11)
Interneta domēns .nc
ISO 3166-1 kods 540 / NCL / NC
Tālsarunu kods +687

Jaunkaledonija (franču: Nouvelle-Calédonie) ir Francijai piederoša salu grupa Klusajā okeānā. Tulkojumā Nouvelle-Calédonie nozīmē Jaunskotija (franču Nouvelle + latīņu Caledonia).

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņurupuču līcis Jaunkaledonijā

Šī salu grupa atrodas aptuveni 1200 km no Austrālijas Ziemeļaustrumkrasta, un aptuveni 1500 km uz ziemeļrietumiem no Jaunzēlandes. Salu krasta līnija sasniedz 2254 km kopgarumu, bet augstākais punkts ir Monpanī (Mont Panie) - 1628 m. Apkārt lielākajai salai ir izveidojies koraļļu rifs. Garākā upe ir Djao (Diahot), kuras garums ir 150 km.

Gada vidējā gaisa temperatūra Jaunkaledonijā ir 22,5 °C, bet ūdens temperatūra 21 °C-28 °C. Gadā ir divas izteiktas sezonas:

  • siltā (no novembra vidus līdz aprīļa vidum). Tai ir raksturīgs sausuma periods sākumā un spēcīgi nokrišņi beigās. Dienas temperatūra ir vidēji 28-30 grādi.
  • vēsā (no aprīļa vidus līdz novembra vidum). Tai ir raksturīgs lielāks sausums nekā siltajā sezonā, bet dienas temperatūra sasniedz 20-23 grādus

Jaunkaledonijas lielākās salas austrumkrasts ir mitrāks, tādēļ tam ir raksturīgas tropiskas ainavas (palmas...), bet rietumu krasts ir sausāks, un tam ir raksturīgi krūmāji.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie cilvēki uz dzīvi Jaunkaledonijā apmetās jau aptuveni 2000 gadā p.m.ē. Eiropieši šo salu grupu atklāja 1774. gadā, kad kapteinis Džeimss Kuks to nosauca par Jaunskotiju (New Caledonia). Salas piesaistīja Ziemeļamerikas un britu vaļu mednieku un kokmateriālu tirgotāju uzmanību, kas atnesa Jaunkaledonijai ne tikai investīcijas, bet arī dažādas slimības - bakas, dizentēriju, gripu, lepru, masalas un sifilisu. Ļoti daudzi no ieceļotājiem bija negodīgi spekulanti un krāpnieki, kā arī ļoti iedomīgi cilvēki, kas vēlāk izsauca vietējos iedzīvotājos dziļu nepatiku. To pierādīja arī incidents 1849. gadā, kad kuģa Cutter komandu nogalināja un apēda Puma cilts (Pouma clan).

Pirmie katoļu un protestantu misionāri ieradās 19. gadsimta sākumā. Viņi lika vietējiem iedzīvotājiem valkāt apģērbu, kā arī izskauda daudzas iezemiešu tradīcijas.

Par franču koloniju Jaunkaledonija kļuva 1853. gadā, kad angļiem to atņēma Napoleons III. Laika posmā no 1854. līdz 1922. gadam franči uz Jaunkaledoniju nosūtīja 22 000 cietumnieku, kas sastādīja galveno darbaspēku šajā kolonijā.

Kopš 1986. gada Jaunkaledonija ir ANO neautonomo teritoriju sarakstā.