Turcijas Lielā nacionālā asambleja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Turcijas Lielā nacionālā asambleja
Türkiye Büyük Millet Meclisi
Coat of arms or logo
Tips
Tips Vienkamera
Līderi
Premjerministrs Redžeps Tajjips Erdoans, Taisnības un attīstības partija
kopš 2003. gada 14. marta
Spīkers Cemil Çiçek
kopš 2011. gada 5. jūlija
Locekļi 550
Vēlēšanas
Pēdējās vēlēšanas 2011. gada 12. jūnijs
Sēžu zāle
Valsts karogs: Turcija Ankara, Turcija
Mājaslapa
www.tbmm.gov.tr/english/english.htm

Turcijas Lielā nacionālā asambleja (turku: Türkiye Büyük Millet Meclisi, TBMM, sarunvalodā parasti saukta par Meclis - "sanāksme", "saiets", līdzīgi latviešu "Saeima") ir Turcijas parlaments un vienīgais institūts, kam Turcijas konstitūcijā dota likumdevēja vara. TBMM dibināta 1920. gada 23. aprīlī, Ankarā, Turcijas neatkarības kara laikā. Parlamenta izveide bija Mustafa Kemala Ataturka plānu pamatā, kad Pirmā pasaules kara beigās, uz sabrukušās Osmaņu impērijas pamatiem tika veidota jauna valsts.

Parlaments sastāv no 550 deputātiem, kurus ievēlē uz pieciem gadiem pēc D'Hondta metodes, proporcionāli no partiju sarakstiem, kas iedalīti 85 vēlēšanu apgabalos: 81 Turcijas ils un trīs Stambulas, divi Ankaras un divi Izmiras vēlēšanu apgabali. Lai izvairītos no parlamenta sadrumstalotības, vēlēšanās noteikta 10% balsu barjera, kas jāpārvar, lai iekļūtu parlamentā gan sarakstiem, gan individuālajiem kandidātiem. Barjeras ierobežojuma dēļ 2002. gada vēlēšanās parlamentā iekļuva tikai divas partijas, bet 2007. gadā - trīs.[1] 10% augsto ierobežojumu ir apstrīdējuši Eiropas cilvēktiesību tiesā, bet tā visas sūdzības ir noraidījusi.

Jau kopš 2002. gada vēlēšanām, lielākā pārstāvētā partija parlamentā ir Taisnības un attīstības partija, kas ir izveidojusi vienas partijas valdību.[2] 2007. gadā otra partija, kurai izdevās pārvarēt 10% barjeru bija Republikāņu tautas partija, bet šobrīd parlamentā ir septiņas partijas un vairāki neatkarīgie deputāti, kas izstājušies no ievēlētajām partijām un izveidojuši savus politiskos grupējumus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Nacionālās asamblejas izveidošanas Turcijas priekštecei - Osmaņu impērijai arī bija parlaments, kura darbība tika izbeigta līdz ar impērijas sadalīšanu.

Parlaments pirms republikas izveidošanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osmaņu impērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osmaņu impērijas parlamenta atklāšana 1876. gadā, Dolmabahčes pilī, Konstantinopolē (tag. Stambula).

Osmaņu impērijas pastāvēšanas laikā divas reizes tika izveidota parlamentāra monarhija un šos laika posmus iedala: pirmās konstitūcijas un otrās konstitūcijas laikmetos. Pirmās konstitūcijas laikmets bija ļoti īss un tā laikā notika tikai divas parlamenta vēlēšanas. Pēc pirmajām vēlēšanām sabiedrībā valdīja ļoti liela neapmierinātība ar valdības darbu, jo tika ciesta neveiksme krievu-turku karā (18771878). Pirmais parlaments tika atlaists un 1877. gada 28. jūnijā tika sarīkotas jaunas vēlēšanas. Otro parlamentu atlaida 1878. gada 14. februārī sultāns Abdulhamids II.

Otrais konstitūcijas laikmets sākās 1908. gada 23. jūlijā un jaunajā konstitūcijā sultānam pamazām tika atņemtas vairākas tiesības. "Brīvības deklarācijā" ar grozījumiem 1909., 1912., 1914. un 1916. gadā tika atņemtas sultāna tiesības deportēt iedzīvotājus, kas pārkāpuši likumu, nodrošinātas tiesības uz preses brīvību un ieviests cenzūras aizliegums. Tika atzītas pilsoņu tiesības uz pulcēšanos un partiju veidošanu, bet valdība tika pakļauta parlamentam, nevis sultānam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Roger Hardy (2002-11-04). "Turkey leaps into the unknown". British Broadcasting Corporation. Atjaunināts: 2006-12-14.
  2. "Turkey's old guard routed in elections". British Broadcasting Corporation. 2002-11-04. Atjaunināts: 2006-12-14.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]