Kanādas lūsis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kanādas lūsis
Lynx canadensis (Kerr, 1792)
Kanādas lūsis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Kaķveidīgie (Feliformia)
Dzimta Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta Kaķu apakšdzimta (Felinae)
Ģints Lūši (Lynx)
Suga Kanādas lūsis (Lynx canadensis)
Sinonīmi
  • Lynx borealis
Izplatība
Canada Lynx area.png

Kanādas lūsis (Lynx canadensis) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga, kurai ir 3 pasugas.[1] Tā tuvākais radinieks ir Eirāzijas lūsis, lai gan dažas tā īpašības ir līdzīgākas rūsganajam lūsim, nekā Eirāzijas lūsim. Kanādas lūsis mājo Kanādā, Aļaskā un dažos reģionos ASV uz dienvidiem no Kanādas.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemas laikā lūša vaigu bārda izaug īpaši gara un bieza
Kanādas lūsim ir garas kājas un lielas, platas ķepas
Izsekojot medījumu

Kanādas lūsis ārēji ir ļoti līdzīgs Eirāzijas lūsim, bet ir par to mazāks. Tēviņi ir nedaudz lielāki kā mātītes.[2] Tā ķermeņa garums ir 76 - 106 cm, augstums skaustā 48 - 56 cm, astes garums 5 - 12 cm, svars 5 - 17 kg.[2] Kopumā Kanādas lūsis ir lielāks, salīdzinot ar otru Ziemeļamerikas lūšu sugu - rūsgano lūsi, bet rūsganajam lūsim atkarībā no izplatības reģiona var būt lielas auguma atšķirības. Lielākie rūsganie lūši ir lielāki par Kanādas lūšiem.[3]

Kanādas lūsim ir biezs sudraboti brūns kažoks, reizēm ar tumšiem raibumiem. Vasarā kažoks ir sarkanīgāks kā ziemā. Kanādas lūsim ir kupla vaigu bārda, kas atgādina apkakli, īsa aste ar melnu astes galu un gari, melni ausu pušķi trīsstūraino ausu galos. Tas ir muskuļots, spēcīgs plēsējs ar garām kājām un platām, lielām ķepām, kas kā slēpes atvieglo lūša pārvietošanos pa sniegu. Pakaļkājas ir nedaudz garākas kā priekškājas.[2]

Kā visiem lūšiem Kanādas lūsim ir 28 zobi, no kuriem 4 ir gari, spēcīgi ilkņi. Iekožoties upurī, lūsis spēj sajust kodiena vietu, jo tā ilkņi ir kā taustes orgāni, kas savienoti ar neskaitāmiem nerviem. Starp ilkņiem un pārējiem zobiem ir liela atstarpe, kas nodrošina maksimālu ilkņu ieciršanās dziļumu upurī.[4]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādas lūsis ir vientuļnieks, pamatā aktīvs nakts laikā, lai gan var doties medībās arī gaišajā dienas laikā, turklāt tas ir ļoti uzmanīgs plēsējs, kas vienmēr cenšas būt nemanāms. Tas mājo reģionos, kur aug biezi meži, izplatības areālam pārklājoties ar tam konkurējošiem plēsējiem - rūsgano lūsi un koijotu. Salīdzinoši Kanādas lūsis mājo mežos ar dziļākiem sniegiem un arī augstāk kalnos. Uzmanīgais plēsējs nekad neiziet pārāk tālu atklātā laukā, ne tālāk par 100 metriem no meža malas, toties tas nebaidās peldēt un spēj pat pārpeldēt Jukonas upi, kas ir viena no lielākajām Kanādas upēm.[5]

Kanādas lūsis ir teritoriāls plēsējs un katru dienu noiet 2,4 - 4,8 km. Viena īpatņa teritorija vidēji ir 15 - 50 km² liela, tomēr tā var būt gan ekstrēmi maza, gan liela (3 - 783 km²). Apstākļos, kad ir maz medījuma, teritorija kļūst lielāka, un lūši sāk klejot lielus attālumus.[6] Savu teritoriju tāpat kā citi kaķi lūsis iezīmē ar īpašu sekrētu no anālā dziedzera, urīnu, fekālijām un skrāpējumiem koka mizā.[6]

Barība un medības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādas lūša galvenais medījums ir Amerikas baltais zaķis, kas sastāda 60 - 97% no visas barības. Lūšu populācijas lielums ir cieši saistīts ar zaķu populācijas lielumu, kas ik pēc 10 gadiem palielinās un samazinās. Bez zaķiem lūsis medī arī citu medījumu, īpaši vasarā. Tie ir grauzēji, putni, reizēm arī kāds lielāks medījums, piemēram, brieži. Tas barojas arī ar maitu, ja tāda pieejama.

Galvenās maņas, kuras lūsis medībās izmanto ir dzirde un redze. Tas ne vienmēr medī katru dienu, reizēm tikai katru otro. Dienā Kanādas lūsis apēd 600 - 1200 g gaļas. Medības notiek divējādi: gaidot slēpnī vai izsekojot upuri. Šo taktiku pielietojums atkarīgs no medījuma daudzuma un ģeogrāfiskā apvida reljefa.[6] Lai arī lūsis īsās distancēs spēj attīstīt samērā lielu ātrumu, tas nespēj skriet ilgstoši. Tādēļ, ja upuris netiek noķerts dažās pirmajās sekundēs, lūsis, lai taupītu enerģiju, pārtrauc vajāšanu. Ja tiek nomedīts lielāks medījums, kuru uzreiz nevar apēst, Kanādas lūsis to aizvelk, lai paslēptu zem kāda krūma vai zem akmeņiem, apsedzot medījumu ar lapām. Šāda uzvedība plēsējam raksturīga, kad mežā ir daudz medījuma, tad tas dodas medībās atkal un atkal, noslēpjot guvumu. Vēlāk, kad trūkst medījuma, lūsis atgriežas pie paslēptajiem uzkrājumiem. Lai gan Kanādas lūsis ir vientuļnieks, mātītes ar saviem mazuļiem dodas kopīgās, savstarpēji koordinātās medībās. Viens no bara izceļ upuri, bet pārējie uzbrūk no slēpņa, kad upuris ir pietiekami tuvu.[6]

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lūša miga atrodas meža biežņā

Pārošanās sezona Kanādas lūšiem ir tikai viens mēnesis un atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem tas notiek laikā no marta līdz maijam. Sezonā mātītei ir tikai viena meklēšanās, kas ilgst 3 - 5 dienas.[6] Mātīte meklēšanās laikā tēviņa teritorijā atstāj urīna zīmes, kā arī cenšas sasaukt tēviņu ar skaļiem saucieniem. Sezonā mātīte sapārojas tikai ar vienu tēviņu, bet tēviņš var sapāroties ar vairākām mātītēm. Par mazuļiem rūpējas tikai mātīte.

Grūsnības periods ilgst 64 dienas un mazuļi dzimst vai nu maijā, vai jūnijā. Īsi pirms dzemdībām mātīte iekārto migu, parasti tā atrodas ļoti biezā pamežā, krūmājos ar sagāztiem kokiem. Migas turklāt parasti atrodas nokalnītē, kas vērsta uz dienvidiem vai dienvidrietumiem.[7] Metienā ir 1 - 4 lūsēni un gados, kad ir daudz medījuma, metieni ir lielāki,[8] bet sliktos gados, kad trūkst medījuma, mātīte var nesapāroties vispār.

Piedzimstot mazulis ir akls, nevarīgs un sver 175 - 235 g. Tam ir pelēcīgs kažociņš ar melniem raibumiņiem. Pēc 14 dienām tiem atveras acis, kas iesākumā ir gaiši zilas. Paaugoties tās kļūst dzeltenbrūnas. Māte tos baro ar pienu 12 nedēļas,[6] bet diezgan ātri sāk piebarot ar gaļu, nesot medījumu uz migu un ļaujot mazuļiem ar to iesākumā spēlēties. Tādējādi mazuļi mācās medīt. Migu mazuļi pamet apmēram 5 nedēļu vecumā un sāk medīt 7 - 9 mēnešu vecumā, kļūstot patstāvīgiem apmēram 10 mēnešu vecumā. Tad tie māti atstāj un dodas savas teritorijas meklējumos. Pilnībā pieauguši jaunie lūši ir 2 gadu vecumā, lai gan mātītes dzimumgatavību sasniedz jau 10 mēnešu vecumā, tomēr ļoti bieži tās pirmajā gadā nesapārojas. Tēviņi pāroties sāk 2 - 3 gadu vecumā. Nebrīvē Kanādas lūsis dzīvo līdz 14 gadiem, savvaļā tā mūžs ir īsaks.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanādas lūsim ir 3 pasugas:[1]

  • Nominālpasuga (L. canadensis canadensis) (Kerr, 1792) - sastopams gandrīz visā izplatības areālā, izņemot Ņūfaundlendā un pašos ziemeļos;
  • Arktikas lūsis (L. canadensis mollipilosus) (Stone, 1900) - sastopams izplatības areāla ziemeļos;[9]
  • Ņūfaundlendas lūsis (L. canadensis subsolanus) (Bangs, 1897) - sastopams Ņūfaundlendā, lielākā no visām pasugām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Mammal Species of the Worls: Lynx canadensis
  2. 2,0 2,1 2,2 ARKive: Canada lynx (Lynx canadensis)
  3. How to Avoid Incidental Take of Lynx
  4. Macdonald, David W. (1993). Velvet claw a natural history of the carnivores. New York: Parkwest: BBC Books. pp. 47–50. ISBN 0-563-20844-9.
  5. Kobalenko, Jerry (1997). Forest cats of North America cougars, bobcats, lynx. Willowdale, Ont: Firefly Books. ISBN 1-55209-172-4.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 Sunquist, Mel; Sunquist, Fiona (2002). Wild cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 154–165. ISBN 0-226-77999-8.
  7. Slough, BG (1999). "Characteristics of Canada Lynx, Lynx canadensis, Maternal Dens and Denning Habitat". Canadian Field-Naturalist 113 (4): 605–608. Retrieved July 23, 2007.
  8. Nationalgeographic: Lynx Felis lynx
  9. Lynx canadensis mollipilosus

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]