Klauss fon Štaufenbergs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Klauss fon Štaufenbergs
Claus Schenk Graf von Stauffenberg
Klauss fon Štaufenbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1907. gada 15. novembrī
Jetingene, Flag of Bavaria (striped).svg Bavārija,
Flag of the German Empire.svg Vācijas impērija
Miris 1944. gada 21. jūlijā (36 gadi)
Berlīne, Flag of German Reich (1935–1945).svg Trešais reihs
Tautība vācietis
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe pulkvedis (Oberst)
Valsts Veimāras republika
Trešais reihs
Kaujas darbība Otrais Pasaules karš
Apbalvojumi Vācu krusts (zeltā)
Izglītība Prūsijas Kara akadēmija (Preußische Kriegsakademie)

Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs (vācu: Claus Philipp Maria Schenk Graf von Stauffenberg, dzimis 1907. gada 15. novembrī, miris 1944. gada 21. jūlijā) bija vācu aristokrāts un vērmahta virsnieks, kurš bija neveiksmīgās 20. jūlija sazvērestības pret Ādolfu Hitleru viens no līderiem un atentāta tiešais izpildītājs. Sazvērestību atbalstīja vērmahta virsnieku aprindas, un tās rezultātā bija plānots nogalināt Ādolfu Hitleru un likvidēt NSDAP varu Vācijā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Švābijā, slavenu aristokrātu ģimenē, viņa māte Karolīne Šenka fon Štaufenberga bija cēlusies no vācbaltiešu fon Ikskilu dzimtas. 1926. gadā sāka dienestu kavalērijas daļā Bambergā. Macījās Prūsijas Kara akadēmijā Berlīnē, ieguva leitnanta pakāpi un vēlāk dienēja 1. vieglajā divīzijā (1. leichten Division) ģenerāļa Eriha Hepnera vadībā (arī viņš vēlāk iesaistījās sazvērestībā). 1938. gadā divīzija piedalījās Sudetijas ieņemšanā.

Sākoties Otrajam Pasaules karam, Klauss fon Štaufenbergs kā štāba virsnieks piedalījās Polijas kampanā, iebrukumā Francijā, PSRS un cīņās Ziemeļāfrikā. 1943. gadā Tunisijā tika smagi ievainots. Kaut arī iesākumā iespaidojies no vācu uzvarām frontē, tolaik viņš jau bija pārliecināts Hitlera režīma pretinieks un saistījies ar vērmahta antihitleriskajām aprindām. Lai sagatavotu atentātu pret Hitleru, Klauss fon Štaufenbergs tika piekomandēts Rezerves armijai (Ersatzheer) Berlīnē, kur viņa komandieris bija sazvērestības līdzdalībnieks ģenerālis Frīdrihs Olbrihts.

1944. gada 20. jūlijā Štaufenbergs kopā ar virsleitnantu Verneru fon Heftenu ar lidmašīnu ieradās uz sapulci Hitlera mītnē Wolfsschanze Prūsijā pie Rastenburgas ar diviem spridzekļiem portfelī. Tā kā sapulce ar Hitlera piedalīšanos pēkšņi no pazemes bunkura tika pārcelta uz citu vietu, Štaufenbergam izdevās iedarbināt tikai vienu no bumbām. Sprādziena rezultātā gāja bojā četri cilvēki, vairāki tika ievainoti, bet Hitlers tika vien viegli ievainots, jo trieciena spēku mazināja galds, zem kura spridzeklis bija novietots. Izdzirdot sprādzienu, Štaufenbergs un Heftens paspēja pamest Hitlera mītni un izlidot uz Berlīni.

Domādams, ka Hitlers ir miris, Štaufenbergs un citi apvērsuma dalībnieki Berlīnē ķērās pie armijas daļu apzināšanas, lai arestētu SD un SS līderus, tomēr īsi pēc tam Jozefs Gebelss teica radiouzrunu par neveiksmīgo atentātu, bet plkst. 19.00 radio uzstājās pats Hitlers. Apvērsums bija cietis neveiksmi. Redzēdams, ka plāns izgāzies, Štaufenberga tiešais priekšnieks generālpulkvedis Frīdrihs Fromms, kurš zināja par sazvērestību, tomēr tai netraucēja, glābdams savu dzīvību, arestēja Štaufenbergu un trīs viņa līdzgaitniekus. Pēc īsa kara tribunāla viņiem tika piespriests nāvessods, viņi tika nošauti un apglabāti ar militāru godu. Štaufenberga pēdējie vārdi pirms nošaušanas bija "Lai dzīvo svētā Vācija" (Es lebe das heilige Deutschland).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]