Klistrons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Klistrons (grieķu: klyzein - bangot, viļņot + elektrons) - vakuuma elektroierīce (elektronu lampa) superaugstfrekvences (SAF) radioviļņu ģenerēšanai.

Klistrons K-114

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās klistronu konstrukcijas izveidoja 1938. gadā Rasels un Zigurds Variani.

Klistrona darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klistronā augstfrekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšana notiek, elektronu lielgabala izstarotajam elektronu kūlim bremzējoties dobumrezonatorā, kur notiek tā pašmodulācija un enerģijas atdošana ierosinātajām svārstībām.

Klistronu tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klistronus iedala dreifa klistronos un atstarotājklistronos (refleksklistronos).

Dreifa klistronā elektronu kūlis secīgi lido cauri dobumrezonatoriem (vienkāršākajā gadījumā diviem, bet ir arī daudzrezonatoru klistroni).

Atstarotājklistronā izmanto tikai vienu rezonatoru, caur kuru elektronu plūsma iet divreiz, atstarojoties no speciāla atstarotājelektroda.

Klistronu pielietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klistronus lieto dažādā elektroniskā aparatūrā kā mazjaudīgus augstfrekvences ģeneratorus. Tā kā tiem ir mazs lietderības koeficients, lielas jaudas ar tiem iegūt nevar. Tos izmanto kā SAF uztvērēju heterodīnus, mēraparatūrā, mazjaudas raidītājos. Klistroni ir konstruktīvi vienkārši, droši darbā, tiem nav vajadzīga ārēja fokusējošā sistēma un to frekvence ir elektroniski maināma.

Mūsdienās klistronus pamazām aizstāj pusvadītāju SAF ģeneratori (sk. Ganna diode).