Nonode

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1970. gadā Novosibirskas rūpnīcā "Vostok" ražots šķeltās histerēzes heptagrīds 6Л1П

Nonode (latīņu: nona - deviņi + (elektr)ods) - elektronu lampa ar deviņiem elektrodiem - anodu, karsējamu katodu un septiņiem tīkliņiem. Nonodes tiek sauktas arī par enneodēm ((grieķu: ennea - deviņi) jeb enodēm[1] vai heptagrīdiem (grieķu: hepta - septiņi + angļu: grid - tīkliņš).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nonodes tika izgudrotas lietošanai specifiskiem mērķiem konkrētās shēmās - parastiem mērķiem (radiouztveršanai, raidīšanai, signālu pastiprināšanai) pēc tāda elektrodu daudzuma nebija vajadzības. Izņēmums bija eksotiskas vācu lampas EQ-80 un UQ-80, kas uzskatāmas par trīskāršās vadības lampām ar trim stūrējošiem tīkliņiem, tomēr praktiski tās tikpat kā netika pielietotas.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nonodei ir septiņi koncentriski spirāliski tīkliņi. EQ-80 tipa nonodei ir trīs stūrējošie tīkliņi, ko atdala trīs savstarpēji kopā savienoti ekrāntīkliņi. Septītais, anodam tuvākais, ir bremztīkliņš. PSRS tika ražots heptagrīds ar speciālām šķeltās histerēzes raksturlīknēm 6Л1П. Tam, skaitot no kvēldiega un speciāla ekranēta katoda, ir ar katodu savienots modulatora tīkliņš, pirmais paātrinošais tīkliņš, fokusējošais tīkliņš, otrais paātrinošais tīkliņš, pirmais stūrējošais tīkliņš, otrais stūrējošais tīkliņš, un ekrāntīkliņš, kas savienots ar kvēldiegu. Vēl neparastāka ir tīkliņstaru lampa 6Л2Г.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

6Л1П tipa deviņelektrodu lampas tika lietotas kā nelineāri elementi ātrdarbīgās shēmās (amplitūdas diskriminatoros, binārajās atmiņas ierīcēs, ierobežotājos, skaitļošanas ierīcēs).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Žerebcovs. Radiotehnika. R., "Liesma", 1968., 199. lpp.