Stabilitrons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Stabilitrons ir īpaša pusvadītāja diode, kas paredzēta sprieguma stabilizācijai.

Stabilitronu pamatā ir divi mehānismi:

Visos stabilitronos ir šie abi efekti. Atkarībā no tā, kurš režīms ir dominējošais, stabilitronus iedala:

Lavīncaursites režīmam raksturīgs samērā stabils spriegums. Lai novērstu lavīncaursites pāreju siltumcaursitē, stabilitrona konstrukcija nodrošina efektīvu siltuma novadīšanu no p-n pārejas. Bez tam ar speciāliem tehnoloģiskiem paņēmieniem iegūst homogēnu p-n pāreju, lai caursite varētu sākties vienlaikus visā pārejas laukumā. Stabilitrons lavīncaursites režīmā var strādāt tikai pie noteikuma, ka p-n pāreja nepārkarst, tāpēc viens no būtiskākajiem stabilitrona parametriem ir maksimālā izkliedējamā jauda.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]