Magnetrons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Magnetrons (no magnēts + elektrons) - vakuuma elektroierīce superaugstfrekvences (SAF) radioviļņu un mikroviļņu ģenerēšanai.

Kuģa radiolokatora magnetrons

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršāko magnetrona konstrukciju (tā saucamo divpolu magnetronu) izstrādāja un terminu "magnetrons" ieviesa Alberts Halls 1921. gadā. Vēlāk tika izstrādāts rezonatora tipa magnetrons ar lielāku efektivitāti un daudzrezonatoru magnetroni.

Magnetrona darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Radioviļņu ģenerācija magnetronā notiek, elektroniem iedarbojoties ar SAF elektromagnētiskā lauka elektrisko komponenti telpā, kur pastāvīgs magnētiskais lauks perpendikulārs pastāvīgam elektriskajam laukam.

Magnetrona īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnetroni spēj ģenerēt augstfrekvences svārstības diapazonā no 0,5 līdz 100 GHz. To jauda var būt no dažiem vatiem līdz desmitiem kilovatu. Impulsu magnetroni var sasniegt dažas mikrosekundes ilga impulsa jaudu līdz 5 megavatiem. Magnetroniem ir augsts lietderības koeficients (līdz 80%). Magnetrona izstaroto radioviļņu frekvence parasti nav maināma vai ir mehāniski maināma nelielā diapazonā. Ar sprieguma palīdzību regulējamus magnetronus sauc par mitroniem.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnetroni visplašāk tiek pielietoti mikroviļņu krāsnīs. Impulsu magnetronus izmanto radiolokācijā.