Krūmu suns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krūmu suns
Speothos venaticus (Lund, 1842)
Krūmu suns
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Krūmu suņi (Speothos)
Suga Krūmu suns (Speothos venaticus)
Izplatība
Bush Dog area.png

Krūmu suns (Speothos venaticus) ir suņu dzimtas plēsējs. Tā ir krūmu suņu ģints (Speothos) vienīgā izdzīvojusī suga. Ir zināms, ka krūmu suņu ģintī bija vēl viena suga, kas mūsdienās ir izmirusi - Speothos pacivorus.

Tas ir sastopams Dienvidamerikā un Centrālajā Amerikā, tādās valstīs kā Panama, Kolumbija, Venecuēla, Bolīvija, Peru (uz rietumiem no Andiem), Ekvadora, Gajāna, Paragvaja, Argentīnas ziemeļaustrumi un Brazīlija[1]. Lai arī teritorija ir liela, tas ir ļoti rets dzīvnieks[1].

Erdeikutya.jpg

Spāniski runājošās valstīs krūmu suni sauc arī par etiķa suni (perro vinagre) jeb etiķa zorro (zorro vinagre) , kā arī par ūdens suni (perro de agua) un krūmu suni (perro de monte). Spāņu valodā "lapsa" ir "zorro".

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krūmu suns ar kucēniem

Krūmu suņa ķermeņa garums ir 55 - 75 cm, astes garums 13 cm, svars 5 - 7 kg. Krūmu suņa kājas un purns ir relatīvi īsi salīdzinot ar citiem suņu cilts dzīvniekiem. Tā augstums skaustā ir 25 - 30 cm[2]. Krūmu sunim ir mīksts, pagarš, rudi brūns kažoks, tā galva, kakla augšpuse, mugura un kuplā, bet īsā aste ir iesarkani ruda. Vēders, pakakle, zods ir tumšāks par muguru, dažreiz pakakle ir muguras krāsā. Astes gals un kājas ir tumši brūnas vai melnas.

Krūmu suņa dzerokļi tāpat kā hiēnsuņiem un sarkanajiem suņiem ir veidoti tādā veidā, lai lielā ātrumā un daudzumā varētu sagrauzt kaulus. Krūmu sunim tāpat kā īsausu zorro starp pirkstiem ir peldplēves, tādēļ tie ir labi peldētāji. Tie var arī nirt un peldēt zem ūdens[2]. Krūmu suņiem ir vāja redze[3].

Ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krūmu suns medī dienas laikā, tam patīk mitras pļavas un tropu lietus meži. Tas visbiežāk medī līdzenumu pakas (Cuniculus paca), kas ir palieli grauzēji, sarkanos akuči (Myoprocta acouchis) un agutus (Agouti)[2]. Lai arī reizēm krūmu suns medī vienatnē, tas parasti medī barā, kas sastāv no 10 - 12 suņiem. Tādā veidā tie kopīgi var nomedīt lielākus dzīvniekus, kā kapibaras un Nandu strausus[2]. Krūmu suņi ir vissabiedriskākie Dienvidamerikas suņu dzimtas pārstāvji. Savā starpā tie visu laiku sasmilkstās[2].

Krūmu suns, midzeņa iekārtošanai, izmanto dabiskas alas un padziļinājumus[2]. Grūsnības periods ilgst 63 dienas, parasti piedzimst līdz 6 tumši pelēkiem kucēniem. Māte mazuļus zīda apmēram 8 nedēļas. Pieaudzis krūmu suns ir apmēram viena gada vecumā. Tas dzīvo līdz 10 gadiem.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krūmu sunim (Speothos venaticus) ir 3 pasugas[4]:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]