Panama

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Panama nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Panamas Republika
República de Panamá  (spāniski)
Panamas Republikas karogs Panamas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Pro Mundi Beneficio"  (latīniski)
"Pasaules labumam"
HimnaHimno Istmeño  (spāniski)
Location of Panama
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Panama
517) 8°58′N 79°32′W
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Konstitucionāla demokrātija
 -  Prezidents Huans Karloss Varela
 -  Viceprezidents Isabela Senmalo de Alvarado
Neatkarība
 -  no Spānijas 1821. gada 28. novembrī 
 -  no Kolumbijas 1903. gada 3. novembrī 
Platība
 -  Kopā 75 517 km² (118.)
 -  Ūdens (%) 2,9
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 3 608 431[1] 
 -  Blīvums 54,2/km² (156.)
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā $67,459 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $17 809 
Džini koef. (2009) 52 
HDI (2013) 0,765 (augsts) (65.)
Valūta Panamas balboa, ASV dolārs (PAB)
Laika josla (UTC-5)
Interneta domēns .pa
ISO 3166-1 kods 591 / PAN / PA
Tālsarunu kods +507

Panama, oficiāli Panamas Republika (spāņu: República de Panamá, izrunā: [reˈpuβlika ðe panaˈma]), ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts. Tā izvietojusies Panamas zemesšaurumā uz robežas starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku un tās austrumu apgabals Darjena ģeogrāfiski tiek pieskaitīta Dienvidamerikai. Panama ziemeļrietumos robežojas ar Kostariku, austrumos — ar Kolumbiju, ziemeļos to apskalo Karību jūra, dienvidos — Klusais okeāns. Panama ir starptautisks darījumu centrs un tranzītvalsts. Lai arī Panama ir trešā lielākā ekonomika Centrālamerikā (pēc Gvatemalas un Kostarikas), tā ir lielākā resursu patērētāja šajā reģionā. Valsts teritorijā izvietojies viens no pasaulē svarīgākajiem ūdensceļiem — Panamas kanāls.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Panamas vēsture

Eiropieši mūsdienu Panamas teritorijā pirmo reizi nonāca 1501. gadā. 1513. gadā spāņu jūrasbraucējs Vasko Nunjess de Balboa šķērsoja Panamas zemesšaurumu un kļuva par pirmo eiropieti, kas sasniedza Klusā okeānu (to viņš nosauca par Dienvidu jūru). 1519. gadā tika dibināta mūsdienu Panamas galvaspilsēta Panama. Spāņu pakļautībā Panama atradās līdz 1821. gadam, kad tā deklarēja savu neatkarību un pievienojās Lielās Kolumbijas republikai, kuras līderis bija Simons Bolivars. 1831. gadā, kad beidza pastāvēt Lielā Kolumbija, Panama bija daļa no Jaunās Granādas Republikas.

1882. gadā tika uzsākts darbs pie Panamas kanāla izveides. Pirmais kuģis caur to izbrauca 1914. gadā, bet oficiāli to atklāja 1920. gadā.

1903. gadā Panama kļuva par neatkarīgu valsti.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panama izvietojusies Centrālamerikas dienvidaustrumos starp Karību jūru ziemeļos un Kluso okeānu dienvidos. Robežojas ar Kostariku rietumos un Kolumbiju austrumos.

Reljefs kalnains, valsts rietumu daļā dominē Ziemeļamerikas Kordiljeru turpinājums Centrālamerikā Talamankas Kordiljera un Kostarikas robežas un Tavasaras kalni vai Centrālā Kordiljera, kas stiepjas paralēli ziemeļu krastam. Augstākais punkts ir Baru vulkāns (3474 m). Valsts austrumos uz robežas ar Kolumbiju un tās pierobežā Darjenā paceļas Baudo grēda, kas pieder pie Andu kalnu sistēmas. Valsts centrālo daļu aizņem zemiene ar Panamas zemesšaurumu, kura šaurākajā daļā (48 km) izbūvēts Panamas kanāls.

Gan ziemeļu, gan dienvidu krasta līnija stipri izrobota, daudz līču. Karību jūras piekrastē lielākie ir Miskito līcis, Almirantes līcis un Čiriki lagūna rietumos, kā arī Darjenas līcis austrumos. Piekrastē daudz nelielu saliņu: Bokasas del Toro arhipelāgs rietumu daļā un Sanblasas salas ziemeļaustrumu daļā. Klusā okeāna piekrastē valsts dienvidaustrumos plešas Panamas līcis, rietumos — Čiriki līcis. Lielākās salas ir Koiva un Sevako, kā arī Pērļu arhipelāgs Panamas līcī. Piekrastes vidusdaļā okeānā iestiepjas līdz 100 km garā un 70—100 km platā Asuero pussala, kuras dienvidu gals Marjato rags tiek uzskatīts par kontinentālās Ziemeļamerikas galējo dienvidu punktu.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panamas provinces un komarkas

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panamax kuģis, šķērsojot Mirafloresas slūžas Panamas kanālā

Saskaņā ar CIA World Factbook datiem 2012. gadā Panamas bezdarba līmenis bija 2,7%.[1] 2008. gada augustā tika reģistrēts pārtikas pārpalikums. Pēc Tautas attīstības indeksa Panama ierindojās 65. vietā (2013. gads).

Pēdējos gados Panamas ekonomika ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam IKP pieaugot par 10,4%. Latin Business Chronicle paredzēja, ka periodā no 2010. līdz 2014. gadam Panamas ekonomika būs straujāk augošā Latīņamerikā, sasniedzot Brazīlijas 10% rādītāju.[2]

Turpmāku ekonomisko izaugsmi nodrošina noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ar ASV un plānotā Panamas kanāla paplašināšana.

Lai arī Panamas IKP rādītājs to ierindo valstu ar augstu ienākumu līmeni skaitā, tajā joprojām sastopami lieli kontrasti. Tos izraisa lielas atšķirības izglītības līmenī. 2013. gadā 25% Panamas iedzīvotāju tika uzskatīti par nabadzīgiem, un saskaņā ar Pasaules Bankas datiem 3% no iedzīvotājiem ir galēji nabadzīgi.[3][4]

Ekonomiskie sektori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panamas ekonomika tās atrašanās vietas dēļ ir pamatā balstīta uz labi attīstītu pakalpojumu sektoru, galvenokārt banku darbību, komerciju, tūrismu un tirdzniecību. No ASV pārņemtais Panamas kanāls un militārie objekti ļāvuši attīstīt lielus būvniecības projektus.

2006. gada 22. oktobrī ar pārliecinošu pārsvaru (tiesa, ar zemu aktivitāti) referendumā tika apstiprināta Panamas kanāla papildināšana ar trešo slūžu grupu. Oficiālie aprēķini šo pārbūvi novērtēja ar 5,25 miljardiem ASV dolāru. Kanālam ir liela ekonomiskā nozīme, jo tas ekonomikā nodrošina miljoniem dolāru no tā izmantošanas maksas un nodrošina lielu skaitu ar darbavietām. 85 gadus kanāla monopoltiesības piederēja ASV, bet 1977. gadā parakstītais Torrihosa–Kārtera līgums uzsāka kanāla nodošanas proces Panamas valdībai līdz 1999. gadam.

Ārvalstu investori veic vara un zelta atradņu attīstību, pret ko iestājas vairākas dabas aizsardzības grupas, jo visi projekti atrodas aizsargātās zonās.[5]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa (70%) Panamas iedzīvotāju ir jauktas indiāņu un eiropiešu izcelsmes (metisi). 14% ir melnādaino un mulatu, 10% balto un 6% indiāņu. Panamas indiāņi pārstāv septiņas etniskās grupas: gvaimi, bokoti, kuni (guni), emberi, vounaani, nazo (teribe) un bribri. 93% iedzīvotāju dzimtā valoda ir spāņu. Lielākā no indiāņu valodām ir gvaimu valoda, kura ir dzimtā 170 000 cilvēku. Kunu valodā runā 60 000 cilvēku. Vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju dzīvo Panamas aglomerācijā.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romas katoļu katedrāle Santjago de Veragvasā

Panamas valdība neapkopo statistiku par iedzīvotāju reliģisko pārliecību, bet dažādi avoti vērtē, ka 75 līdz 85% no iedzīvotājiem sevi identificē kā Romas katoļus un 15–25% kā evanģēliskus kristiešus.[1][6] 2% (aptuveni 60 000 iedzīvotāju) sevi pieskaita bahāistiem,[7] ieskaitot ap 10% no gvaimiem.[8] Bahāisti Panamā uztur vienu no pasaulē esošajiem septiņiem bahāistu lūgšanu namiem.[6] Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca apgalvo, ka Panamā tai ir vairāk kā 40 000 biedru.[9] No mazākām reliģiskām grupām ir pārstāvēti Septītās dienas adventisti, Jehovas liecinieki, episkopālisti ar 7000 līdz 10 000 biedriem un citi kristieši. Ebreju un musulmaņu kopienās ir ap 10 000 biedru katrā. Ir nelielas hinduistu un budistu kopienas.[6] Pamatiedzīvotāju vidū izplatītas tradicionālās reliģijas ibeorgun (starp kuniem) un mamatata (starp gvaimiem).[6] Pastāv arī neliela rastafari kopiena.[6]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panamas kultūra ir atvasināta no Eiropas mūzikas, mākslas un tradīcijām, kuras ieviesa spāņu ieceļotāji. Tā ir saplūdusi ar afrikāņu un Amerikas pamatiedzīvotāju kultūru, veidojot dažādas hibrīdformas. Piemēram, tamborito ir spāņu deja, kura ir sajaukusies ar Āfrikas ritmiem, tematiku un deju kustībām.[10] Deja ir Panamas kultūru dažādības simbols. Vietējo folkloru var sajust dažādos svētkos, dejās un tradīcijās, kuras nodotas no paaudzes paaudzē. Pilsētās bieži notiek reggae en español, reggaeton, haitiano (compas), džeza, blūza, salsas, regeja un rokmūziķu uzstāšanās.

Tradicionālā virtuve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionāla panamiešu Ziemasvētku maltīte parasti satur vistas tamale, arroz con pollo (vista ar rīsiem), puerca asada, pernil, pavo (tītars) un relleno (pildīti paipari). Blakus citiem ēdieniem tiek novietoti augļi un auļu kūkas. Kopā ar šiem ēdieniem un desertu tiek pasniegts tradicionāls dzēriens Ron Ponche (olu kokteilis), kurš sastāv no divām bundžām kondensēta piena, trīs bundžām tvaicēta piena, sešām olām un puspudeles ruma un muskatriekstiem papildus garšai.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sportā izpaužas ASV ietekme. Nacionālais sporta veids ir beisbols. Profesionālā līmenī beisbolu ASV ir spēlējuši vismaz 140 Panamas pārstāvji, kas ir labākais kādas Centrālamerikas valsts rādītājs.[11] Pazīstamākie spēlētāji ir Brūss Čens, Rods Kerjū, Mariano Rivera, Karloss Lī, Menijs Sangvillens un Karloss Ruiss.

No Panamas nāk arī daudzi atzīti bokseri, četri Panamas pārstāvji ir iekļauti Starptautiskajā boksa Slavas zālē: Roberto Durans, Eusebio Pedrosa, Ismaels Laguna un Panama Al Brauns.

Panamā populārs ir arī basketbols, kur ir sava līga ar reģionālām komandām un nacionālā izlase. Populārākie basketbola pārstāvji ir Rolando Blekmens (četrkārtējs NBA Visu zvaigžņu spēles dalībnieks) un Hārlemas "Globetrotters" zvaigzne Kevins Deilijs.

2008. gadā pirmo Panamas olimpisko zelta medaļu izcīnīja vieglatlēts Irvings Saladino tāllēkšanā.

Tāpat Panamā populārs ir volejbols, tekvondo, futbols, golfs un teniss. Šobrīd tiek iekārtota tūrisma taka Transpanama visā valsts garumā no Kolumbijas uz Kostariku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 The World Factbook. Atjaunināts: October 25, 2014.
  2. Latin Business Chronicle. Latin Business Chronicle (October 7, 2009). Atjaunināts: June 26, 2010.
  3. Panama. World Bank (April 15, 2010). Atjaunināts: July 25, 2010.
  4. Poverty headcount ratio at $1.25 a day (PPP) (% of population). World Bank. Atjaunināts: October 25, 2013.
  5. Oancea, Dan (January 2009). Mining in Central America. Magazine.mining.com, pp. 10–12.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 International Religious Freedom Report 2007: Panama. ASV Demokrātijas, cilvēktiesību un darba birojs (14. septembris, 2007).
  7. Panama. WCC > Member churches > Regions > Latin America > Panama. World Council of Churches (January 1, 2006). Atjaunināts: July 1, 2008.
  8. International Community, Bahá'í (October–December 1994). "In Panama, some Guaymis blaze a new path". One Country 1994 (October–December).
  9. Panama. LDS Newsroom. Retrieved December 13, 2008
  10. The online almanac of Panama culture with travel links. Panama Culture. Atjaunināts: December 23, 2010.
  11. Baseball in Panama. The Baseball Cube. Atjaunināts: December 23, 2010.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]