Krievu—turku karš (1787—1792)

Krievu—turku karš (1787—1792)
Daļa no Krievu—turku kari
Datums 1787. gada 12. augusts — 1792. gada 9. janvāris Vieta Moldāvija, Besarābija, Budžaka, Serbija, Melnā jūra Iznākums Krievijas uzvara Teritoriālas izmaiņas Jasu miera līgums
Karotāji
Krievijas impērija Austrija	Osmaņu impērija
Komandieri
Grigorijs Aleksandrovičs Potjomkins Aleksandrs Vasiļjevičs Suvorovs Repņins Fjodors Ušakovs Marko Voinovičs Osips de Ribass Pjotrs Rumjancevs Jozefs II Fridrihs Josija Koburgs	Jusufs pašā Eski Hasans

Krievu-turku kari
1568–70 – 1571-72 – 1676–81 – 1686–1700 – 1687–89 – 1695–96 – 1710–11 – 1735–39 – 1768–74 – 1787–92 – 1806–12 – 1828–29 – 1853–56 – 1877–78 – 1914–17 – 1917–18

Krievu—turku karš (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt no Krievijas impērijas teritorijas, kuras tai bija atkarotas iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774).

Kara priekšvēsture

1786. gadā Krievijas imperatore Katrīna II bija ar Austrijas imperatora Jozefa II palīdzību iekarojusi Krimu. Konstantinopolē asu reakciju bija izraisījuši iepriekšējā kara rezultātā noslēgtā Kučuk-Kainardžas līguma nosacījumi. Osmaņu negatīvo attieksmi pastiprināja arī Lielbritānijas un Francijas vēstnieku pilnīgais atbalsts pretējai pusei.

Kara norise

1788. gadā tika pasludināts karš un tika apcietināts Krievijas vēstnieks Konstantinopolē Jakovs Bulgakovs. Tomēr Osmaņu impērijas karaspēks nebija pietiekami sagatavojies un šis mirklis bija pavisam nepiemērots kārtējai karadarbībai, jo Krievija un Austrija tagad bija sabiedrotās. 1789. gadā osmaņi izspieda austriešus no Mehadijas un ieņēma Banatu, tomēr Ausrijas armijai 1789. gada 8. oktobrī pēc trīs mēnešu aplenkuma feldmaršana Ernesta Gideona fon Laudona vadībā izdevās atbrīvot no turku pakļautības Serbijas galvaspilsētu Belgradu.

Feldmaršals Ernests Gideons fon Laudons

Toties feldmaršals Rumjancevs Moldāvijā veiksmīgi ieņēma Jasus un Kotinu. Ziemā, pēc ilga aplenkuma Grigorijam Potjomkinam izdevās arī ieņemt Očakovu, kur krievu karaspēks nogalināja pilnīgi visus iedzīvotājus. Ziņa par notikumiem Očakovā izraisīja sultāna nāvi.