Ljēža

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par provinci skatīt rakstu Ljēža (province).
Ljēžā
Luik
—  Beļģijas pilsēta  —
Liege View 03.jpg
Flag of Ljēžā
Karogs
Ljēžā
Ģerbonis
Ljēžā
Red pog.png
Ljēžā
Koordinātas: 50°38′N 05°4′E / 50.633°N 5.067°E / 50.633; 5.067Koordinātas: 50°38′N 05°4′E / 50.633°N 5.067°E / 50.633; 5.067
Valsts Karogs: Beļģija Beļģija
Reģions Flag of Wallonia.svg Valonija
Province Flag of the Province of Liège.svg Ljēža
Pirmo reizi minēta 558
Platība
 - Beļģijas pilsēta 69,39 km²
 - aglomerācija 1 879 km²
Iedzīvotāji (2013)
 - Beļģijas pilsēta 195 931
 - blīvums 2 823,6/km²
 - aglomerācijā 749 110
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta kods 4000–4032
Mājaslapa: www.liege.be

Ljēža (franču: Liège, vācu: Lüttich) ir pilsēta Beļģijas austrumos, Valonijas reģiona zieneļaustrmos. Atrodas pie Māsas upes, netālu no Nīderlandes un Vācijas robežas. Ljēžas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Ar 195 931 iedzīvotājiem 2013. gadā, tā ir ceturtā lielākā pilsēta Beļģijā.

Tiek uzskatīta par Valonijas svarīgāko kultūras un ekonomikas centru. Ekonomikā ir viens no Beļģijas tēraudrūpniecības centriem. Trešā lielākā upes osta Eiropā aiz Dīsburgas un Parīzes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Perron - Ljēžas pilsētas simbols.

Rakstos Ljēža pirmoreiz minēta 558. gadā. Ap 705. gadu šeit tika nogalināts Sv. Lamberts, bet viņa pēctecis Sv. Huberts uzcēla šeit baziliku, dodams sākumu pilsētas izaugsmei. No 985. gada līdz 1794. gadam Ljēža bija bīskapijas galvaspilsēta.

Viduslaikos Ljēža bija svarīgs intelektuālais centrs. Piemēram, pāvests Klements VI XIV gadsimtā uzaicināja Ljēžas mūziķus uz savu galmu Avinjonā, ieviesdams polifoniju baznīcas mūzikā.

1345. gadā Ljēžas pilsoņi sacēlās pret bīskapu un uzvarēja to kaujā pie pilsētas. 1468. gadā pēc tam, kad pilsēta bija sacēlusies pret Burgundijas varu, to izpostīja Francijas karaļa Luija XI un Burgundijas hercoga Šarla I apvienotie spēki. Ljēža bija Svētās Romas impērijas sastāvā, tomēr Ljēžas bīskaps saglabāja lielu daļu no faktiskās varas. Ljēžas bīskapa faktiskā vara saglabājās arī pēc tam, kad 1477. gadā tā nokļuva Habsburgu, bet 1555. gadā - Spānijas varā.

16. gadsimtā bīskapi bija no Bavārijas Vitelsbahu dzimtas, kuri bija arī Ķelnes bīskapi. Spānijas mantojuma karā Ljēžu ieņēma Džona Čērčila (Marlboro hercoga) spēki.

1794. gadā Ljēžu ieņēma revolucionārās Francijas karaspēks. Franču varas iestādes iedibināja antiklerikālu režīmu un nopostīja Sv.Lamberta katedrāli. 1815. gadā Vīnes kongress piešķīra Ljēžu Nīderlandei, tomēr 1830. gada Beļģijas revolūcijas rezultātā nodibinājās neatkarīgā Beļģijas valsts, kurā iekļāvās arī Lježa. Pēc šī gada Ljēža strauji attīstījās par vienu no lielākajiem Eiropas tēraudrūpniecības centriem.

Pirmā pasaules kara laikā 1914. gada 4. augustā vācu karaspēks iebruka Beļģijā un, kaut arī Lježas garnizons sīvi pretojās, divpadsmit dienu laikā, izmantojot apšaudi ar haubicēm Lielā Berta, to ieņēma.

Otrā pasaules kara laikā vācieši šoreiz trīs dienu laikā atkal ieņēma pilsētu. 1944. gada septembrī ieņēma ASV karaspēks, tomēr pēc tam tā kļuva par vācu V-1 un V-2 mērķi. Uz pilsētu tika izšautas apmēram 1500 raķetes.

Pēckara gados Ljēžas tēraudrūpniecība piedzīvoja krīzi, 1961. gada janvārī neapmierinātie strādnieki izdemolēja Ljēžas dzelzceļa staciju.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ljēžā dzimuši:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Liégeois (franciski) (angliski) (nīderlandiski)