Kārsavas novads

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārsavas novads
Kārsavas novada karte.png
Kārsavas novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Kārsava
Platība: 628,4[1] km2
Iedzīvotāji (2010): 6941[2]
Blīvums: 11 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Ināra Silicka (ZZS)
Teritoriālās
vienības:
Goliševas pagasts
Kārsavas pilsēta
Malnavas pagasts
Mērdzenes pagasts
Mežvidu pagasts
Salnavas pagasts
Mājaslapa: www.karsava.lv

Kārsavas novads ir novads Latgales austrumos, kas izveidots 2009. gadā no vairākām bijušā Ludzas rajona pašvaldībām. Novadā ietilpst Kārsavas pilsēta un Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagasts. Kārsavas novads robežojas ar Balvu, Baltinavas, Rēzeknes, Ciblas novadiem un Krievijas Federāciju. Latvijas-Krievijas robeža ir 66 km garumā, visa pašvaldību teritorija pierobežas teritorijā un Salnavas, Malnavas, Goliševas pagastu teritorijas pierobežas daļā ir spēkā pierobežas joslas režīms. Novada teritorijā atrodas 3 robežpārejas punkti: robežkontroles un muitas punkti Kārsavas dzelzceļa stacija Bozovas ciemā un Grebņeva uz A 13 šosejas – Malnavas pagastā, robežkontroles punkts Aizgāršā – Goliševā.

Pa autoceļiem novada centrs Kārsava atrodas 295 km attālumā no Rīgas, 42 km no Rēzeknes.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2000. gada 1. aprīļa Tautas skaitīšanas datiem tagadējā Kārsavas novadā dzīvoja 8574 cilvēki. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits ir krietni samazinājies negatīvā dabiskā pieauguma un emigrācijas dēļ.

Kārsavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2012. gadā[3]
Latvieši (5043)
  
75.1%
Krievi (1466)
  
21.8%
Cita tautība (209)
  
3.1%


Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārsavas novada kopējā teritorija ir 628 km2. Vislielākā teritorija ir Salnavas pagastam, kas aizņem 26.5% no kopējās novada teritorijas, vismazākā pagasta teritorija 16.2% ir Goliševas pagastam. Kārsavas pilsēta aizņem 0.6% no novada kopējās teritorijas. Vidējais iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā ir 8 iedz/km2, visblīvāk apdzīvota ir Malnavas pagasta teritorija 9,8 km2, bet vismazāk apdzīvota ir Salnavas pagasta teritorija – 5.7 km2.

Administratīvā vienība Platība km² Iedzīvotāju skaits
(2000)
latvieši krievi baltkrievi ukraiņi
Kārsavas novads
Goliševas pagasts 79,4 533 73 434 13
Kārsavas pilsēta 3,9 2722 1772 868
Malnavas pagasts 163,7 2117 1655 411
Mērdzenes pagasts 89,5 964 728 215
Mežvidu pagasts 124,9 1133 1072 37 7
Salnavas pagasts 167,0 1105 1022 61 13

Lielākie ciemi novadā ir pagastu centri – Malnava, Mērdzene, Salnava, Goliševa, I Mežvidi. Kārsavas pilsēta ir novada centrs, un ir savienota ar ceļiem ar pārējo pašvaldību centriem, kurus savukārt, ceļi savieno ar pārējām pagastu apdzīvotajām vietām.

Autoceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopīgais ceļu garums novada pašvaldībās ir 635,1 km, no tiem 190,8 km ir valsts autoceļi un 444,4 km pašvaldības ceļi. Kārsavas novadu šķērso Eiropas nozīmes maģistrāles Varšava – Sanktpēterburga un Valsts nozīmes autoceļa maģistrāle—A13 Rēzekne—Kārsava—Krievijas robeža’’ Kārsavas novadu reģionālie autoceļi:

  • P45 Viļaka – Kārsava – Ludza;
  • P49 Kārsava – Ludza – Ezernieki;
  • P49 Kārsava – Tilža – Dubļukalns;
  • P50 Kārsava – Aizgārša – Krievija.

Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Split-arrows.svg
Ir ierosinājums atdalīt daļu no raksta un pievienot lapai - konkrēto pagastu rakstiem.
Administratīvā vienība
Goliševas pagasts
  • Strauju senkapi – valsts arheoloģijas piemineklis.
  • Goliševas Sv.Trīsvienības pareizticīgo baznīca – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
  • Kreiču purvs – dabas liegums.
  • Zaborovjes ezers.
Kārsavas pilsēta
  • Malnavas Romas katoļu baznīca (1763. gads) – valsts arhitektūras piemineklis.
  • Kārsavas pareizticīgo baznīca (19. gadsimta pirmā puse) – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
  • Malnavas kapliča Kārsavā (19. gadsimta pirmā puse) – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis
Malnavas pagasts
  • Muižas apbūves komplekss: muižas ēka, saimniecības ēkas un 19.. gadsimts pēc regulāra plānojuma stādītais muižas parks ( 18,6 ha).
Mērdzenes pagasts
  • Silenieku pilskalns, senā apmetņu vieta – valsts arheoloģijas piemineklis.
  • Stiglovas senkapi – valsts arheoloģijas piemineklis
  • Karātavu kalns – soda vieta, vietējās nozīmes piemineklis.
  • Dižkoki: Parastās liepas (4 m un 4.4 m) pie autoceļa Kārsava – Ludza Pudinavas ciemā, Karolīnas liepa (2.71 m) Stiglovā.
  • Pudinavas pareizticīgo baznīca;
  • Stiglovas katoļu baznīca
Mežvidu pagasts
  • Dunduru un Dzērvju senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi.
  • Annas muižas apbūve — vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis;
  • Annas muižas parks – aizsargājamais dabas piemineklis.
  • Padoles muižas parks ar sēravotu.
  • Mežvidu draudzes baznīca.
  • 1. Mežvidu pamatskolas ēka.
  • 19 atjaunotie ceļmalu krucifiksi
Salnavas pagasts
  • Kugriņu purvs un mežs – dabas liegums.
  • Salnavas muižas brīvā plānojuma parks – vietējās nozīmes dabas piemineklis.
  • Salnavas muižas apbūve – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
  • Salnavas katoļu kapela – vietējais arhitektūras piemineklis.
  • Ruskulovas muižas regulārā plānojuma parks – īpaši aizsargājamais dabas

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]