Ludzas novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ludzas novads (2009—2021).
Ludzas novads
Ludzas novads no 2021. gada 1. jūlija Ludzas novads no 2021. gada 1. jūlija
Ludzas novada karogs Ludzas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ludza
Kopējā platība:[1] 2 411,4 km2
 • Sauszeme: 2 310,2 km2
 • Ūdens: 101,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 21 257
Blīvums (2023): 9,2 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021-pašlaik): Edgars Mekšs(ZZS)
Mājaslapa: ludzasnovads.lv
Ludzas novads Vikikrātuvē

Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Ludzas novads, Ciblas novads, Kārsavas novads un Zilupes novads. Robežojas ziemeļos ar Balvu novadu, rietumos ar Rēzeknes novadu, dienvidos ar Krāslavas novadu un austrumos ar Krievijas Pleskavas apgabalu. Novada centrs atrodas Ludzas pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ludzas rajona teritoriju, izņemot Rēzeknes novadam nodoto Nautrēnu pagastu .

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludzas novadā ietilpst 22 pagasti un 3 pilsētas: Blontu pagasts, Briģu pagasts, Ciblas pagasts, Cirmas pagasts, Goliševas pagasts, Isnaudas pagasts, Istras pagasts, Kārsavas pilsēta, Lauderu pagasts, Līdumnieku pagasts, Ludzas pilsēta, Malnavas pagasts, Mežvidu pagasts, Mērdzenes pagasts, Nirzas pagasts, Ņukšu pagasts, Pasienes pagasts, Pildas pagasts, Pureņu pagasts, Pušmucovas pagasts, Rundēnu pagasts, Salnavas pagasts, Zaļesjes pagasts, Zilupes pilsēta un Zvirgzdenes pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienes ziemeļu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — dienvidos Rāznavas pauguraine (Rudavas kalns 244 m, Pentjušu pilskalns 226 m, Dangu kalns 221 m), dienvidaustrumos Dagdas pauguraine ar 5,5 km garu osu grēdu (Grebļa kalns 156 m), centrā ap Ludzu Rēzeknes pazeminājums, apmēram līdz Mērdzenei Burzavas pauguraine. Ziemeļrietumi ap Salnavu ietilpst Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā ar Numernes valni (līdz 163 m). Gar austrumu robežu Mudavas zemiene, dienviddaļā tās Zilupes līdzenums, ziemeļos Abrenes nolaidenums.[3] Pamatiežus veido augšdevona dolomīts un dolomītmerģelis. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Malnava, Mediševa), māls (Kārsava), grants (Vecslabada), saldūdens kaļķieži, kūdra (Peikstuļnīcas-Salas, Kreiču, Salinieku-Brieževkas u.c. purvos). Augsnes — velēnu podzolētās, velēnu gleja un purvu, augstienēs augšņu erozija. Meži aizņem ap trešdaļu no novada platības, purvi ap 7%.[4][5]

Vidējā temperatūra: -7,5 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā, nedaudz lielāks dienviddaļā.[3]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

144 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Cirms (12,6 km²), Lielais Ludzas ezers (8,5 km²), Nirzas ezers (5,6 km²).[4]

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Numernes vaļņa dabas parks, Istras pauguraines dabas parks, Kurjanovas ezera dabas parks, dienvidrietumos daļa no Rāznas nacionālā parka. Lielākie dabas liegumi — Krievijas pierobežas purvi Kreiču purvs, Klešniku purvs, Gulbju un Platpirovas purvs, kā arī Grebļukalns, Pildas ezers, Gulbinkas purvs, Istras ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada teritorija apdzīvota kopš mezolīta, 7. gadu tūkstoša p.m.ē. Neolīta beigās (2. gadu tūkstotī p.m.ē.) teritorijā dzīvojušas pirmbaltu ciltis. Uzskata, ka 12.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta Jersikas pārvaldītajā Lotigolas zemē, 13. gadsimtā tās lielāko daļu iekļāva Livonijas Ordeņa Rēzeknes fogtejas sastāvā. Pēc Livonijas kara beigām 1582. gadā nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Polijas Inflantijā. Pēc Polijas dalīšanas 1772. gadā novada teritoriju anektēja Krievijas Impērija, un to iekļāva vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā. No 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim Iskolata Latvijas sastāvā, no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim Latvijas SPR,[4] no 1920. gada Latvijas Republikā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193580 123—    
196752 811−34.1%
197944 367−16.0%
GadsIedz.±%
198940 727−8.2%
200035 278−13.4%
201126 732−24.2%
GadsIedz.±%
202121 572−19.3%
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[6][7]
1. Ludza Pilsēta 7936
2. Kārsava Pilsēta 2016
3. Zilupe Pilsēta 1381
4. Malnava Ciems Malnavas 323
5. Martiši Ciems Isnaudas 322
6. Pasiene Ciems Pasienes 286
7. Tutāni Ciems Cirmas 282
8. Mērdzene Ciems Mērdzenes 281
9. Pilda Ciems Pildas 280
10. Vecslabada Ciems Istras 279

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludzas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[8]
Latvieši (12547)
  
59.0%
Krievi (6620)
  
31.1%
Baltkrievi (677)
  
3.2%
Ukraiņi (542)
  
2.5%
Poļi (148)
  
0.7%
Lietuvieši (52)
  
0.2%
Čigāni (25)
  
0.1%
Igauņi (12)
  
0.1%
Ebreji (9)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (625)
  
2.9%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]