|
|
| Vispārīgā informācija |
| Skola, tradīcija |
fenomenoloģija, eksistenciālisms, hermeneitika |
| Galvenās intereses |
ontoloģija, metafizika, māksla, sengrieķu filozofija, valoda, dzeja |
| Idejas |
esamība, Heidegera terminoloģija |
| Alma mater |
Freiburgas universitāte |
| Skolotājs |
Edmunds Huserls, Nikolajs Hartmanis, Henrihs Rikerts |
| Skolnieks |
Gādamers, Markūze, Ārente |
| Ietekmējies no |
Anaksimandrs, Heraklīts, Platons, Parmenīds, Aristotelis, Kants,Hēgelis, Kjerkegors, Helderlins, Šellings, Nīče, Diltejs, Brentano, Huserls, Rilke, Trakls, E. Jungers |
| Ietekmējis |
L. Štrauss, Sartrs, Markūze, Gādamers, Lakāns, Rikērs |
| Galvenie darbi |
"Esamība un laiks" (Sein und Zeit, 1927)
"Kants un metafizikas problēma" (Kant und das Problem der Metaphysik, 1929) |
| Valoda |
vācu valoda |
|
Martīns Heidegers (vācu: Martin Heidegger; dzimis 1889. gada 26. septembrī, miris 1976. gada 26. maijā) bija vācu filozofs, viens no vācu eksistenciālisma pamatlicējiem.
Dzimis 1889. gadā provinciālā Bādenes-Virtembergas pilsētiņā Meskirhē. Mācījies Freiburgas universitātē, kur bijis arī Edmunda Huserla asistents. Bijis Marburgas un Freiburgas universitāšu profesors. Pēc nacistu nākšanas pie varas Heidegers iestājas NSDAP un viņu nozīmē par Freiburgas universitātes rektoru. Par sadarbību ar nacistiem, pēc kara atbrīvots no akadēmiskajiem amatiem.
