Maskavas metropolitēns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Maskavas metro)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maskavas metropolitēns
Moscow Metro.svg
Moscow metro map ru sb.svg
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Pilsēta Maskava
Atklāts 1935. gada 15. maijā
Pageigts 1935. gada februārī
Tehniskā informācija
Kopējais garums 327,5 km
Līniju skaits 12
Pasažieri dienā 6,824 miljoni (2013)
Pasažieri gadā 2,491 miljardi (2013)
Papildinformācija
Mājas lapa [1]
Maskavas metro pirmās līnijas celtniecības darbi.

Maskavas metropolitēns (krievu: Московский метрополитен) ir metro sistēma, kas apkalpo Krievijas galvaspilsētu Maskavu. Maskavas metro sistēma ir piektā visvairāk izmantotā metro sistēma pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā ar Maskavas metro tika pārvadāti 2,5 miljardi pasažieru, vidējais dienas pasažieru skaits ir gandrīz 7 miljoni.

Pirmā Maskavas metropolitēna līnija atvērās no stacijas "Sokoļņiki" līdz stacijai "Park Kuļturi" 1935. gada 15. maijā.

Visā pasaulē Maskavas metro ir pazīstams ar tā īpatnēji dekorētajām stacijām. Kopējais līniju garums ir 327,5 km, kopējais staciju skaits — 196, no kurām 44 iekļautas kultūras mantojumā. Kopējais līniju skaits Maskavas metro-12, pie kurām pieskaitāmas arī viena vieglā metro līnija. Līdz 2020. gadam plānots atvērt vēl 78 stacijas ar tuneļu kopgarumu vairāk nekā 160 kilometru.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iecerētie projekti (1902—1931)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1902. gadā pirmoreiz radās ideja par pazemes dzelzceļu, kāds vietējais laikraksts to noraidīja, jo tā nekaunīgi aizskar visu, kas Maskavas pilsētā krievu tautai ir dārgs. Tomēr 30. gados nepieciešamība pēc labāka transporta kļuva neatliekama, jo straujās rūpniecības attīstības dēļ pilsētnieku skaits bija dubultojies. Diviem jauniem komunistiem — Ņikitam Hruščovam un Lazaram Kaganovičam tika uzticēts vadīt tāda metro celtniecību, kas uzskatāmi demonstrētu sociālisma, strādnieku un zemnieku sasniegumus.

Celtniecības darbi (1931—1935)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metro celtniecības darbi sākās 1931. gada decembrī, Staļina pirmās piecgades (1928—1933) laikā. Komunistiskā partija noteica, ka metro būvēs visa valsts, tādēļ šim darbam mobilizēja strādniekus un strādnieces no visas Padomju Savienības. Viņiem palīdzēja Sarkanās armijas kareivji un vairāk nekā 13 000 Komunistiskās jaunatnes savienības biedru (komjauniešu). Komjaunieši brīvprātīgi strādāja savā brīvajā laikā, un viņu lielais ieguldījums tika godināts, nosaucot staciju to vārdā Komsomoļskaja. Arī būvmateriāli pienāca no dažādām valsts daļām: sliedes no Kuzņecas tēraudlietuvēm, marmors no Urāla un Kaukāza, granīts no Karēlijas un Ukrainas.

1935. gada februārī tika pabeigts pirmais 11,6 kilometru garais sliežu ceļu posms, kas savienoja Sokoļņikus ar Kultūras parku (Park Kuļturi), un 15. maijā tika atklātas pirmās 13 stacijas. Daudzi, kas piedalījās celtniecībā, vēlāk saņēma apbalvojumus, arī tolaik ļoti kāroto Ļeņina ordeni. Metro būve turpinājās ātrā tempā, un 1939. gadā darbojās jau 22 stacijas, kas apkalpoja vairāk nekā miljonu pasažieru.

Metro un karš (1941—1945)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās metro līnijas tika celtas dziļi zem zemes, lai kara gadījumā tās varētu izmantot kā bumbu patvertnes. 1941. gada novembrī vācu karaspēks bija sasniedzis Maskavas nomales un Padomju Savienība cīnījās par izdzīvošanu. Majakovskaja, kas bija pabeigta tikai pirms trim gadiem, kļuva par Pretgaisa aizsardzības spēku štāba mītni. Pirms Sarkanās armijas došanās uz fronti šīs stacijas plašajā centrālajā zālē Staļins uzrunāja ģenerāļus un partijas aktīvistus.

Ļeņina ordenis, ko saņēma cilvēki, kas cēla Maskavas metropolitēnu.

Metrostacijā Kirovskaja (tagad Čistije Prudi) Otrā pasaules kara laikā atradās Ģenerālštāba mītne. Tieši šeit Staļins un viņa padomnieki plānoja pirmos uzbrukumus [[nacisti]em. Tādējādi metro sistēma kļuva par svarīgu simbolu pretestībai pret nacistu iebrukumu. Patiesībā tai tika piešķirta tik liela propagandas loma, ka mozaīku meti stacijai Novokuzņeckaja pēc to radītāja Viktora Frolova nāves blokādes (1941—1944) laikā Sanktpēterburgā no turienes tika evakuēti.

Metro kā patvertni rada arī daudz cilvēku, ko pierāda arī fakts, ka metro Otrā pasaules kara laikā piedzima 217 bērni.

Pēckara gadi (1945—1990)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēckara gados Maskavas metro ļoti strauji turpināja attīstīties un tika celtas jaunas stacijas un līnijas. Tika atvērtas Koļcevaja, Fiļevskaja, Kalužsko-Rižskaja, Tagansko-Krasnopresņenskaja, Kaļiņinsko-Solncevskaja un Serpuhovsko-Timirjazevskaja līnijas.

Mūsdienas (1990—2005)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gados radās dažādas idejas, un tika izstrādāti projekti par vieglo metro līniju, monosliežu jeb viensliežu dzelzceļa līniju, kas 2002. un 2004. gadā arī tika realizētas, tomēr monosliežu jeb viensliežu dzelzceļu nevar pieskaitīt pie Maskavas metro, jo tā ir atsevišķa struktūra, tomēr abas šīs struktūras savstarpēji sadarbojas. Bija arī domāts uzbūvēt mini-metro, tomēr šī iecere netika realizēta. 2002. gadā tika atvērta pirmā stacija ārpus MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām.

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavas metropolitēna logo (1979-2014)

1935. gadā tika atvērts Maskavas metropolitēns un līdz ar atvēršanas datumu tika izveidots pirmais logo. Tā izveidotāji bija Samuils Kravcevs, Ivans Taranovs un Nadežda Bikova.

Vēlāk ilgu laiku pastāvēja arī logotips ar sarkanu "M" burtu uz zila fona ievīstīts pusaplī, pusaplis nozīmē tuneli.

Mūsdienās logo ir sarkans "M" burts. Savukārt plašsaziņas līdzekļos figurē sarkans "M" burts ievīstīts sarkanā adatas caurumā.

Maskavas metropolitēna logo (2014-....)
Logotips ievīts adatas caurumā ir daļa no Maskavas metropolitēna brenda (2014-....)

Apmaksa par braucienu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu kase stacijā "Majakovskaja"
Vienotā biļete Maskavas metro.

Apmaksa par braucienu ar papīra biļetēm (1935-2006)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1935. līdz 2006. gadam bija papīra biļetes, kuras kompostrēja kontrolieris.

Apmaksa par braucienu ar smart-kartēm (2007-2013)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2006. līdz 2013. gadam bija viedās kartes. 2008. gadā tika uzstādītas pirmās ekspress-kases.

Apmaksa par braucienu ar vienotām smart-kartēm (2013-....)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2013. gada ir vienotās smart-kartes, kuras derīgas arī braukšanai autobusā, trolejbusā un tramvajā.

Samaksa par metro braucienu notiek ar bezkontakta smart-karti, ieeja notiek starp turniketiem. Braukšanai ir vairāki tarifi.

Tarifi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biļete "90 minūtes" Maskavas metro.
Biļete "Trijnieks" Maskavas metro.
Ekspress-kase jeb automātiskā kase.
Turniketi Maskavas metro.
Braukšanas biļetes veids Maksa rubļos Biļetes derīguma termiņš
Vienotā biļete, priekš braukšanas metro, viensliežu dzelzceļā, tramvajā, trolejbusā un autobusā ar ierobežotu braucienu skaitu.
1 brauciens 50 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
2 braucieni 100 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
5 braucieni 180 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
11 braucieni 360 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
20 braucieni 580 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
40 braucieni 1160 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
60 braucieni 1400 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
1 diennakts 210 1 diennakts kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam parādās datums un laiks līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
3 diennaktis 400 3 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam parādās datums un laiks līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
7 diennaktis 800 7 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam parādās datums un laiks līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
Biļetes "90 minūtes" priekš brauciena metro, viensliežu dzelzceļā, tramvajā, trolejbusā un autobusā ar ierobežotu braucie nu skaitu.
1 brauciens 60 Pirkšanas diena.
2 braucieni 120 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
5 braucieni 250 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
11 braucieni 600 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
20 braucieni 900 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
40 braucieni 1800 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
60 braucieni 2100 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
Elektroniskie braukšanas apmaksas līdzekļi (kartes "Trijnieks", "Piecinieks", Transporta pieteikums "Ekspress karte" bankas kartēm).
Biļetes cena tiek noņemta no kartes. No 20.09.2013 iespējama naudas noņemšana par jebkuru tarifu. 30 (1 brauciens metro un viensliedes dzelzceļā), 29 (1 brauciens tramvajā, trolejbusā un autobusā), 46 (1 brauciens "90 minūtes") Neierobežots, minimums 5 gadus kopš lietošanas sākuma.
Vienotās bezlimita biļetes metro, viensliedes dzelzceļā, tramvajā, trolejbusā un autobusā, kas realizējams vienīgi ar pierakstu elektroniski (kartes "Trijnieks", "Piecinieks").
30 dienas 2000 30 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. Kad papildināt biļeti jaunais termiņš pieskaitās ejošajam.
90 dienas 5000 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. Papildināt derīgu biļeti drīkst ne ātrāk par 30 dienām līdz tās derīguma beigām, jaunais termiņš pieskaitās ejošajam.
365 dienas 18200 365 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu. Papildināt derīgu biļeti drīkst ne ātrāk par 30 dienām līdz tās derīguma beigām, jaunais termiņš pieskaitās ejošajam.
Citi biļešu veidi.
Vienotā biļete ar ierobežotu braucienu skaitu metro un MMTS ne vairāk par 70 braucieniem un bez ierobežota skaita NOT "Mosgortrans". 2550 Kalendārais mēnesis.
Bezlimita biļete priekš brauciena skolēniem un studentiem ar samazinātu tarifu. 350 Kalendārais mēnesis.
Biļete priekš bagāžas pārvadāšanas metru un NOT "Maskava". 60 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.

Darba laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Maskavas metropolitēns atvērts pasažieru pārvadāšanai no 5:35 līdz 1:00. Daudzās stacijās ar divām vai vairākām ieejām visu darba laiku ir atvērta tikai viena, pārējās durvis atvērtas saīsinātā grafikā.
  • Tieši vienos naktī apstājas eskalatori priekš ieeja un pārsēšanos uz citām stacijā, visi eskalatori strādā tikai izejai no stacijas. 1:03 no galastacijām dodas pēdējie metro vagoni (no stacijas "Pjatņickoje Šosse"-1:04 , no stacijas "Aļeksandrovskij Sad" uz stacijas "Meždunarodnaja" pusi-1:08). Nokavējušiem pasažieriem vēl ir iespēja doties no pilsētas centra uz nomalēm-pēdējie metro vagoni radiālajās līnijās atiet no 1:20 līdz 1:40.
  • Atsevišķos svētkos (Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas u. t. t.) bieži tiek lemts lēmums par staciju darba laika pagarināšanu līdz 2:00-2:30.
  • Vidējais intervāls starp metro vagoniem (no viena sastāva aizbraukšanas līdz cita sastāva atbraukšanai) ir 2,5 minūtes. Minimālākais intervāls sastrēgumstundās-90 sekundes, maksimālais intervāls var sasniegt pat 10 minūtes (brīvdienās naktī). Līnijas kuras izmanto maz cilvēku intervāli ir aptuveni 4-5 minūtes. Stacijās "Vistavočnaja" un "Meždunarodnaja" metro vagoni dodas ceļā reizi četrās minūtēs.
  • Braukšanas grafiku metro vagoni pilda 99,98%.

Mobilie sakari un internets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mobilā komunikācija pārklāj lielāko daļu Maskavas metro. Tāpat komunikācija ir arī pārejās, eskalatoros, tuneļos un platformās. Lai gan pārklājums un signāla stiprums ir atkarīgs no stacijas atrašanās vietas zem zemes (dziļums) un operatora. Visā Koļcevaja līnijā ir izveidots lielisks telefonkomunikāciju pārklājums.

No 2007. gada marta trīs Maskavas metropolitēna stacijās ("Ohotnij Rjad", "Teatraļnaja", "Ploščad Revolucii") pateicoties kompānijai "Komstar-OTS" tika izveidots maksas bezvadu internets (Wi-Fi). 2012. gadā kompānija "Boļšaja Troika" uzstādīja Wi-Fi Koļcevaja līnijā, Serpuhovsko-Timirjazevskajas līnijā no stacijas "Mendeļejevskaja" līdz stacijai "Borovickaja" un divos metro vagonos Sokoļničeskajas līnijā, bet pēdējā brīdī atteicās no projekta un neuzstādīja.

Tomēr Wi-Fi tika uzstādīts. To uzņēmās izdarīt "MaksimaTelekom". Wi-Fi uzstādīja pilnīgi visās līnijās.

Pasažieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasažieru skaits Maskavas metro ir viens no visaugstākajiem pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā vidēji dienā Maskavas metro pārvadā 6,82 miljonus pasažieru. Maskavas metropolitēna pārvadājumi sastāda 56 % no visiem Maskavas pārvadājumiem.

Pasažieru pārvadājumi Maskavas metro:

Gads 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Miljoni pasažieru 3202,7 3200 3200,1 3200,6 3200,6 2603,2 2475,6 2528,7 2572,9 2392,2 2348,3 2388,8 2463,8 2490,7
Kilometru ar pasažieriem 587,9 590,1 598,4 616,4 631,4 641,6 649,5 657,5 699,2 686,8 689,9 702,7 702,7 ?

Pasažieru skaits Maskavas metro ir atkarīgs no laika. Vislielākais pasažieru skaits ir sastrēgumstundās: no 8:00 līdz 9:00 un no 18:00 līdz 19:00. Vismazākais pasažieru skaits ir no 0:00 līdz 1:00. Brīvdienās pasažieru skaits ir aptuveni uz pusi mazāks nekā darbadienās. Pēc 2008. gada datiem, vislielākais vidējais pasažieru skaits bija novērojams decembrī (7637,1 tūkstoši cilvēku), vismazākais-janvārī (6156,5 tūkstoši cilvēki). Maksimālais cilvēku skaits diennaktī bija 26. decembrī-9352 tūkstoši cilvēku. Absolūtais rekords pa pasažieru pārvadājumiem ir 850 gadadienas svētki Maskavā-14 miljoni pasažieri.

Stacija "Vihino" ir viena no visvairāk izmantotākajām stacijām Maskavas metro.

Pēc 2008. gada datiem vislielākais pasažieru skaits bija novērots šajos posmos:

  • "Krasnogvardejskaja"-"Paveļeckaja" Zamoskvoreckajas līnijā
  • "Vihino"-"Taganskaja" Tagansko-Krasnopresņenskajas līnijā
  • "Plaņernaja"-"Uļica 1905 goda" Tagansko-Krasnopresņenskajas līnijā
  • "Altufjevo"-"Mendeļejevskaja" Serpuhovsko-Timirjazevskajas līnijā
  • "Novojaseņevskaja"-"Oktjabrskaja" Kalužsko-Rižskajas līnijā

Līniju saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Numurs;
krāsa
Atvērta kopš Pēdējais papildinājums Garums Staciju skaits
Sokolničeskaja Сокольническая 1 1935 2014 28,2 km 20
Zamoskvoreckaja Замоскворецкая 2 1938 2012 39,9 km 21
Arbatsko-Pokrovskaja Арбатско-Покровская 3 1938 2012 45,1 km 22
Filiovskaja Филёвская 4 1958 2006 14,9 km 13
Kolcevaja Кольцевая 5 1950 1954 19,3 km 12
Kalužsko-Rižskaja Калужско-Рижская 6 1958 1990 37,6 km 24
Tagansko-Krasnopresnenskaja Таганско-Краснопресненская 7 1966 2014 40,5 km 22
Kalininskaja Калининская 8 1979 1986 13,1 km 7
Serpuhovsko-Timirjazevskaja Серпуховско-Тимирязевская 9 1983 2002 41,2 km 25
Ļublinsko-Dmitrovskaja Люблинско-Дмитровская 10 1995 2011 28,0 km 17
Kahovskaja Каховская 11 1969 1995 3,3 km 3
Butovskaja Бутовская 12 2003 2014 10,0 km 7
Kopā: 327,5 km 196

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]