Nāves sala

Nāves sala
	Nāves salas nocietinājumi
	Nāves sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Daugava
Koordinātas	56°50′7″N 24°26′21″E / 56.83528°N 24.43917°EKoordinātas: 56°50′7″N 24°26′21″E / 56.83528°N 24.43917°E
Platība	2 km²
Administrācija
	Latvija
Novads	Ķekavas novads
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
	Nāves sala Vikikrātuvē

Nāves sala ir salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Ķekavas novada Daugmales pagastā. Tā aizņem aptuveni 2 km². Pirmā pasaules kara laikā šeit atradās Krievijas Impērijas armijas placdarms (krievu: Икскюльский плацдарм; 1915—1917) jeb Ikšķiles priekštilta nocietinājums, ko 1916. gadā aizstāvēja 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljoni.

Vēsture

Pirmā pasaules kara sākumā, Krievijas Impērijas karaspēkam 1915. gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās pussalas attekā. Šos ierakumus pakāpeniski paplašināja un izveidoja par stipru, diviem bataljoniem piemērotu placdarmu. Tas tika nosaukts par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu. Abus Daugavas krastus savienoja ar pagaidu tiltu.

1916. gada 14. aprīlī [v.s. 1. aprīlī] 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt šo nelielo placdarmu (viņi tur palika līdz 1916. gada beigām). 1916. gada vasarā kara žurnālists Arturs Tupiņš Nāves salā kopā ar strēlniekiem pavadīja vienu nedēļu un vēlāk to aprakstīja savās grāmatās.

Nocietinājumi tika intensīvi apšaudīti dienu un nakti. Aizstāvju vienības mainījās ik pa trim nedēļām. Pārmaiņus šie abi bataljoni cīnījās pret vāciešiem pašā bīstamākajā pussalas vietā — rietumu daļā, kur ienaidnieki apmētāja viens otru ar rokas granātām. Šeit 1916. gada 25. septembrī notika vācu armijas gāzu uzbrukums. Aizsargājot šo placdarmu, abi latviešu bataljoni zaudēja 167 karavīrus, tāpēc strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu.^[1]

Pēc revolūcijas, sākoties vācu uzbrukumam Rīgai 1917. gada 27. jūlijā Nāves sala tika evakuēta.

1924. gada 27. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Pieminekļa autori bija Eižens Laube (1880-1967), Artūrs Galindoms (1894-1966).^[2] Tas bija Latvijā pirmais Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis.

Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas pussala izveidojusies par salu.

Literatūra

Arturs Tupiņš. Nāves sala (1923)
Jānis Hartmanis. Latviešu strēlnieki Nāves salā. (2014)

Atsauces

↑ «Nāves sala». Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture. Tilde. Skatīts: 29.12.2012..
↑ «Arhitekts Artūrs Galindoms, pulkvedis, Atsevišķas (Studentu) rotas kareivis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. martā. Skatīts: 2018. gada 6. martā.

Ārējās saites

Nāves sala, attēli LNB projektā Zudusī Latvija

[1] «Nāves sala». Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture. Tilde. Skatīts: 29.12.2012..

[2] «Arhitekts Artūrs Galindoms, pulkvedis, Atsevišķas (Studentu) rotas kareivis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. martā. Skatīts: 2018. gada 6. martā.

[1]

[2]