Neptūna pavadoņi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Neptūns (augšā) un Tritons (Voyager-2 attēls)

Neptūnam ir zināmi 14 pavadoņi. Lielākais no tiem ir Tritons, kuru atklāja Viljams Lasels pēc 17 dienām pēc Neptūna atklāšanas. Nākošais pavadonis, Nereīda, tika atklāts tikai pēc 100 gadiem.


Pavadoņu neparastās orbītas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tritons riņķo ap Neptūnu pa riņķveda orbītu, kura tomēr ir regresējoša. Regresējošas orbītas parasti ir neregulāriem pavadoņiem. Tritona orbīta ir unikāla ar to, ka ir regresējoša, atrodoties tik tuvu planētai.

Trešais lielākais Neptūna pavadonis, Nereīda, seko aiz Tritona ar lielu atstarpi, un tās orbīta ir visizstieptākā no visām Saules sistēmas planētu pavadoņu orbītām. Apocentrā pavadonis atrodas 7 reizes tālāk no planētas nekā pericentrā.

Diviem 2002. un 2003. gadā atklātajiem pavadoņiem S/2002 N4 un Psamatei[1] ir lielākās līdz šim zināmās planētu pavadoņu orbītas. Tie apriņķo Neptūnu 25 gadu laikā, un vidējais attālums līdz Neptūnam ir 125 reizes lielāks, nekā attālums no Zemes līdz Mēnesim.


Pavadoņu izcelsmes teorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējams, ka Neptūna iekšējie pavadoņi nav primāri veidojumi, kas veidojās kopā ar Neptūnu, bet gan izveidojās sekundāri no iepriekšējo pavadoņu paliekām, kuri tika sagrauti, Neptūnam sagūstot Tritonu. Tritona sākotnējā orbīta bija izstiepta un radīja haotiskas perturbācijas iekšējo primāro pavadoņu kustībā, kas kļuva par cēloni pavadoņu savstarpējām sadursmēm un iziršanai. Tikai pēc tam, kad Tritona orbīta kļuva tuva riņķa līnijai, no izārdīto pavadoņu materiāla kondensējās esošie pavadoņi.

Pa šiem gadiem tika izstrādātas vairākas teorijas par Tritona satveršanas mehānismu. Jaunākā teorija postulē, ka Tritons tika satverts trīskāršā kermeņu sadursmē. Pēc šīs teorijas Tritons ir palikušais dubultobjekta elements, kurš izjuka saduroties ar Neptūnu. Dubultobjekti, divu objektu asociācija, kas saturēta savstarpējā gravitācijas spēka ietekmē, ir samērā izplatīti trans-Urāna elementi (>10%; pazīstamākie ir Plūtons-Hārons).

Matemātiskās modelēšanas rezultāti rāda, ka pavadonim S/2002 N1 ilgā laika posmā bija liela varbūtība sadurties ar Nereīdu. Abu šo pavadoņu līdzīgā pelēkā krāsa liek domāt, ka šis pavadonis varētu būt atšķēlies Nereīdas fragments.


Neptūna pavadoņu tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neptūna pavadoņi šajā tabulā ir sakārtoti pēc apriņķošanas perioda lieluma (no mazākā līdz lielākajam). Tritons, kas ir pietiekoši liels, un pēc izmēriem līdzinās Mēnesim, iezīmēts ar violetu krāsu. (R) pie apriņķošanas perioda nozīmē to, ka pavadonis ap Neptūnu riņķo pretējā virzienā. Parasti pavadoņi riņķo ap planētām tajā pat virzienā, kurā planētas rotē ap savu asi.


Nr. Nosaukums Redzamais spožums
(mag)[2]
Izmēri
(km) [3]
Masa
(kg)
Orbītas lielā pusass
(km) [4]
Apriņķošanas periods
(dienas) [5]
1. III Najāda 23,91 66 ± 6 1,9 × 1017 48 227 0,294
2. IV Talasa 23,32 82 ± 6 3,5 × 1017 50 074 0,311
3. V Despoina 22,0 150 ± 6 2,1 × 1018 52 526 0,335
4. VI Galateja 21,85 176 ± 8 2,12 × 1018 61 953 0,429
5. VII Lārisa 21,49 194 ± 6 4,9 × 1018 73 548 0,555
6. S/2004 N 1 26,5 ~ 18 105 284 0,950
7. VIII Protejs 19,75 420 ± 14 5,0 × 1019 117 646 1,122
8. I Tritons 13,54 2706,8 ± 1,8 2,147 × 1022 354 759 (R) 5,877
9. II Nereīda 19,2 340 ± 50 3,1 × 1019 5 513 818 360,13
10. IX Halimēde 24,5 62 9 × 1016 16 681 000 (R) 1879,33
11. XI Sao 25,5 44 9 × 1016 22 619 000 2919,16
12. XII Lāomedeja 25,5 42 9 × 1016 23 613 000 3175,62
13. X Psamate 25,5 40 1,5 × 1016 46 705 000 (R) 9128,74
14. XIII Nēso 24,6 60 9 × 1016 50 258 000 (R) 9880,63

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]