Ogres Trikotāža

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ogres Trikotāža ir 'Latvijā ietekmīgākais[nepieciešama atsauce] trikotāžas ražošanas uzņēmums. Apgrozījums 2011.gadā – 8 150 639 LVL, Darbinieku skaits – 390 cilvēki. Eksports – ES 63% (Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Beļgija, Nīderlande, Igaunija, Zviedrija), pārējās valstis 5 % ( Krievija, Austrālija).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogres trikotāžas kombināta celtniecība tika uzsākta 1965.gadā. Lēmumu par to 1964.gadā pieņēma Vissavienības Tautsaimniecības padome (1964.gada 30.maijā) un PSRS Ministru kabineta Celtniecības un arhitektūras lietu komiteja (1964.gada 20.jūnijā).
No 1965.gada marta līdz 1968.gada oktobrim uzņēmums tika dēvēts par Ogres trikotāžas kombinātu. Ar toreizējā Latvijas PSR Ministru kabineta 1968.gada 23.oktobra lēmumu un Latvijas PSR Vieglās rūpniecības ministra 1968.gada 5.novembra pavēli, Ogres trikotāžas kombināts tika pārdēvēts par VĻKJS 50.gadadienas Ogres trikotāžas kombinātu.
Uzņēmuma celtniecība ilga 5 gadus. Celtniecības faktiskais kapitālo ieguldījumu apjoms bija 40 miljoni rubļu ( 1 USD – 1 RUBLIS: 1: 0,9000). Celtniecības izdevumi atmaksājās 3,5 gadu laikā. Kombināts tika nokomplektēts ar Itālijā ražotām vērpšanas un šūšanas iekārtām, kā arī Lielbritānijā izgatavotām adāmmašīnām.
Ražošanas kompleksa nodošana ekspluatācijā notika pakāpeniski: 1968.gada 28.februārī tika nodota vērpšanas fabrikas 1.kārta, 1969.gada 30.septembrī – vērpšanas fabrikas 2.kārta, bet 1970.gada 30.jūlijā – visi uzņēmuma ražošanas fondi tika nodoti ekspluatācijā.
Par uzņēmuma pamatdarbības veidiem tika noteikti tīrvilnas ķemdzijas un pusvilnas dzijas, trikotāžas audumu un virsējās trikotāžas izstrādājumu ražošana.
Pakāpeniski tika veidota uzņēmuma struktūra. Ja 1965.gadā tā sastāvēja no 4 struktūrvienībām (grāmatvedība,kapitālās celtniecības nodaļa, kadru nodaļa, iekārtu komplektēšanas nodaļa), tad 1971.gadā tajā jau ir 29 struktūrvienības.
Kombināts šajā laikā gadu no gada palielina darbības rādītājus un piesaista aizvien jaunus darbiniekus. Jaunie darbinieki tiek gatavoti pilsētas profesionāli tehniskajā skolā. Viņu uzņemšana kolektīvā notiek ar īpašu ceremoniju – jaunā darbinieka svētkiem. To laikā tiek dots īpašs solījums. Tas skanēja šādi:
„Iestājoties Ogres trikotāžas kombināta darba kolektīva biedru rindās, solāmies: vienmēr sekot tā slavenajām tradīcijām, vairot darba panākumus.
Kopš šī brīža kombināta kolektīva rūpes – mūsu rūpes, tā gods – mūsu gods. Te mēs strādāsim ilgus gadus. Uzņēmums mums kļūs par otrajām mājām.
Mūsu turpmākie uzdevumi ir: produkcijas kvalitātes un darba ražīguma kāpināšana, kvalifikācijas celšana, aktīva līdzdalība sabiedriskajā dzīvē un kustībā par komunistisku darbu.
Lai šīs pirmās saistības, ko uzņemamies kolektīva priekšā, kurš mūs uzņem savās rindās, ir ķīla mūsu pastāvīgajām saitēm ar darbu, ķīla uzticībai komunistiskās sabiedrības celšanā.
Mīlēt profesiju,apgūt visus tās noslēpumus, nemitīgi celt savas zināšanas un meistarību, apgūt vecāko darbabiedru pieredzi – solām! Solām! Solām!”
Arī vēlākā darba dzīvē notiek darbinieku motivēšana. Uzņēmumā notiek dažādi profesiju konkursi. To uzvarētāji tiek apbalvoti ar goda rakstiem un vimpeļiem. Vasarās Ogres estrādē notiek uzņēmuma svētki, kuros uzstājas tā pašdarbības kolektīvi.
Kopš 1972.gada uzņēmums izdeva savu laikrakstu „Ausma”. Tas iznāca vienu reizi nedēļā latviešu un krievu valodā. Izdevumā tika rakstīts par labākajiem darbiniekiem, atspoguļotas norises sabiedriskajā dzīvē.
Attīstība turpinās arī 80.gados – 1981.gadā Preiļos tiek uzcelta un nodota ekspluatācijā kombināta filiāle. Tajā notiek trikotāžas izstrādājumu šūšana.
80.gadu vidū uzņēmums atkal piedzīvo nosaukuma maiņu – 1985.gada 16.oktobrī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu tas tiek pārdēvēts par Ogres vērpšanas un trikotāžas apvienību. Ar šādu nosaukumu kombināts strādā nākamos piecus gadus. 1990.gada 8.augustā vieglās rūpniecības koncerns „Latļegprom” prezidija sēdē apstiprināja kolektīva konferences lēmumu – nosaukt uzņēmumu par ražošanas apvienību „Ogre”. 1991.gada 10.jūnijā valsts ražošanas uzņēmums „Ogre” tiek reģistrēts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā.
90.gadu sākumā notiek daļēja vērpšanas ražotnes rekonstrukcija. Tiek ieviesta jauna tīrvilnas šķiedras apstrādes tehnoloģija, izmantojot „Superwash” iekārtu. Izstrādājumi no šādi apstrādātas dzijas ir mīksti un ilgāk valkājami. Šajā laikā Starptautiskais Vilnas sekretariāts uzņēmumam piešķir licenci tīrvilnas dzijas izlaidei ar „Woolmark” zīmi.
1992.gada plāni liecina, ka uzņēmums izlaidīs ap 3 500 tūkstošiem tonnu dzijas un ap 5 miljoniem trikotažas izstrādājumu vienību. Dzija galvenokārt tiek izmantota paša uzņēmuma darbības nodrošināšanai, kā arī piegādāta citiem Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem, savukārt trikotāžas izstrādājumus realizē gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, t.sk. Vācijā, Zviedrijā, Somijā.
Mainoties sociāli ekonomiskajai formācijai valstī, izmaiņas skar arī trikotāžas kombinātu. Tas no valsts uzņēmuma kļūst par privātu firmu. No1997.gada uzņēmums pieder holdingam „Baltijas Holdings”, bet kopš 2004.gada, tas turpina veiksmīgu attīstību koncerna „Mono” ietvaros.

Sortiments[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās Ogres Trikotāža ir viens no vadošajiem augstas klases trikotāžas izstrādājumu ražotājiem Eiropā.[nepieciešama atsauce] Kompānija ražo un piedāvā patērētājiem:

  • jakas
  • svīterus
  • džemperus
  • vestes
  • tunikas
  • kardigānus
  • kleitas
  • sarafānus
  • svārkus
  • šortus
  • šalles
  • dūraiņus
  • cepures
  • somas

Pamatsortiments ir papildināts ar daudz ekskluzīvākām trikotāžas kolekcijām, ko radījuši Latvijas vadošie modes mākslinieki.[nepieciešama atsauce] Šī sadarbība ir novērtēta arī no valsts puses – uzņēmums ir Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) konkursa „Eksporta un inovācijas balva” laureāts kategorijā „Rūpnieciskais dizains”.[nepieciešama atsauce]

Dizaineri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savas kolekcijas speciāli Ogres Trikotāžai ir izstrādājušas:

  • Natālija Jansone
  • Irīna Košakova
  • Anna Ledskalniņa
  • Alise Trautmane
  • Madara Pūce

Izejvielas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apģērbi tiek ražoti no dabīgiem materiāliem un to salikumiem. Kompānija izmanto:

  • Kašmiru
  • Angoru
  • Mohēru
  • Kokvilnu
  • Merino vilnu
  • Jēra vilnu
  • Zīdu
  • Linu

Izstrādājumu ražošanai tiek izmantoti tādu firmu kā LANEROSSO,RAUMER&E.MIROGLIO,GTI Ricignolo un Z.HINCHLIFF & SONS LIMITED jaunākie dziju veidi

Pasūtītāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogres trikotāžā savus pasūtījumus izvieto tādi pasaulslaveni zīmoli kā

  • Ungaro
  • Pierre Cardin
  • Braх
  • Glenmuir
  • Marks&Spencer

Starp pasūtītājiem ir arī kaimiņvalsts prezidenta kanceleja. Ogres trikotāžu valkā vācu policisti un angļu privātskolu audzinātājas.

Ražotnes Iespējas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās uzņēmuma tehnoloģiskās iekārtas ļauj īstenot visdažādākos klientu pieprasījumus.
21.gg adāmmašīnu, uz kurām var izadīt gatavas detaļas, ko pēc tam sašuj, kapacitāte ir 240 000 izstrādājumu vienību gadā. Uz šīm mašīnām tiek adīti izstrādājumi no merino dzijas,kokvilnas, vilnas, akrila, viskozes.
15.gg adāmmašīnu, uz kurām var izadīt gatavas detaļas, ko pēc tam sašuj, kapacitāte ir 180 000 izstrādājumu vienību gadā. Uz šīm mašīnām tiek adīti izstrādājumi no pusvilnas, jēra vilnas, kokvilnas.
Shima Seiki 12 adāmmašīnu, uz kurām vienā izstrādājumā var kombinēt dažāda veida rakstus, kapacitāte ir 200 000 izstrādājumu vienību gadā.
Stoll 7 adāmmašīnu, uz kuram vienā izstrādājumā var kombinēt dažāda veida rakstus, kapacitāte ir 100 000 izstrādājumu vienību gadā.
Shima Seiki 5 adāmmašīnu, uz kurām vienā izstrādājumā var kombinēt dažāda veida rakstus, kapacitāte ir 50 000 izstrādājumu vienību gadā.
Shima Seiki 18 adāmmašīnu, uz kurām top ekskluzīvi modeļi mazās partijās no kašmira, merino, pusvilnas, kapacitāte ir 25 000 izstrādājumu vienību gadā.
Apaļadīšanas mašīnu RTR 10-12, SPI 8 un MSI 16 kapacitāte ir 20 000 izstrādājumu vienības gadā. Uzņēmumā ir izveidots plašs šūšanas iecirknis.

Veikalu Tīkls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2003.gada uzņēmums ir sācis sava premium veikalu tīkla izveidi. Šobrīd uzņēmumam ir 16 veikali Rīgā, Jūrmalā un Ogrē. 2011.gadā vairāki no Rīgas centrā izvietotajiem veikaliem piedalījās Rīgas pašvaldības rīkotā konkursā par skaistāko skatlogu noformējumu uz Ziemassvētkiem un guva labus rezultātus.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]