Oskars Melbārdis

Vikipēdijas lapa
Oskars Melbārdis
Oskars Melbārdis
Oskars Melbārdis 2014. gadā
Personas dati
Dzimis 1988. gada 16. februārī (36 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Valmiera, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Profesionāļa karjera 2006—2021
Sporta veids Bobslejs
Loma pilots, iepriekš stūmējs
Augums 190 cm
Svars 98 kg
Pazīstami
stūmēji
Pazīstami
braucēji
Treneris Sandis Prūsis
Pasaules kausa informācija
Uzvaras
posmos
11 (kā pilots)
Tituli 4 (kā pilots)

Oskars Melbārdis (dzimis 1988. gada 16. februārī Valmierā) ir bijušais latviešu bobslejists. Sākotnēji bijis stūmējs, pēc tam kļuvis par pilotu. Kopā ar saviem četrinieka stūmējiem ir vienīgais latvietis, kurš pēc neatkarības atjaunošanas izcīnījis zeltu ziemas olimpiskajās spēlēs (2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs; zeltu ieguva pēc konkurenta diskvalifikācijas par dopingu). Soču spēlēs ieguva arī bronzas medaļu divniekā.[1]

2016. gada Pasaules čempionāta zelta medaļas ieguvējs četriniekā ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu. 2018. gada ziemas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs divniekā kopā ar J. Strengu. Divas reizes uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā apvienotajā ieskaitē — 2012.—2013. gada sezonā un 2014.—2015. gada sezonā. 2014.—2015. gada sezonā kļuva par Pasaules kausa uzvarētāju arī četriniekiem un divniekiem, tādējādi O. Melbārdis ir pirmais bobsleja pilots neatkarīgās Latvijas vēsturē, kas izcīnījis uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā bobslejā. 2021. gada 26. oktobrī paziņoja par profesionālās karjeras beigām.[2][3]

Pēc profesionālā sporta karjeras beigām kādu laiku bija Latvijas izlases treneris-konsultatnts.[4]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji trenējies vieglatlētikā, Murjāņu sporta ģimnāzijā nodarbojies ar desmitcīņu.[5] Nodarbojies arī ar motosportu.

Bobsleja stūmēja karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā 17 gadu vecumā pārgājis uz bobsleju. Sākumā bijis stūmējs (kopumā četras sezonas) — vispirms Edgaram Maskalānam, pēc tam Jānim Miņinam.

2008. gadā kļuva par Eiropas čempionu J. Miņina pilotētajā četriniekā, savukārt 2009. gada Pasaules čempionātā izcīnīja trešo vietu četrinieku ekipāžu sacensībās. O. Melbārdis kā J. Miņina ekipāžas loceklis bija kvalificējies 2010. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Vankūverā, taču nestartēja tajās pilota operācijas un paša gūtā smadzeņu satricinājuma dēļ.[6]

Pilota karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā veiksmīgi pārkvalificējies par pilotu. Kā pilots sacensībās piedalās kopš 2010.—2011. gada sezonas un jau otrajā sezonā nostabilizējās starp pasaules vadošajiem pilotiem. O. Melbārža kā bijušā stūmēja lielākā priekšrocība ir prasme ātri iestumt bobu (vairākās trasēs divniekā ar Daumantu Dreiškenu 2011.—2012. gada sezonas sākumā laboja starta rekordus), kas ļāva Latvijas bobslejistiem pēc vairāku gadu pārtraukuma būt konkurētspējīgiem arī divnieku sacensībās. Pirmo uzvaru izcīnīja 2013. gada 17. februārī Sočos čatriniekā kopā ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Intaru Dambi. Nākamajā sezonā šādu pat panākumu atkārtoja Sanktmoricas un Īglsas trasē.

Tās tiešām bija fantastiskas emocijas! Ir vērts censties, strādāt tās garās vasaras, lai kādreiz stāvētu uz pjedestāla augstākā pakāpiena. Kaut reizi karjerā.[7]

Oskars Melbārdis pēc 2012.—2013. gada sezonas noslēguma

2012. gada janvārī kopā ar J. Strengu kļuva par pasaules junioru čempionu divniekos,[8] kā arī kopā ar H. Lūsi, A. Vilkasti un J. Strengu kļuva par čempionu četriniekos.[9] 2011.—2012. gada Pasaules kausa kopvērtējumā O. Melbārdis divniekos ierindojās 6. vietā,[10] savukārt četriniekos viņš ierindojās 5. vietā.[11] 2012.—2013. gada sezonā divnieku sacensībās vienreiz izcīnīja 2. vietu (Kēnigszē) un vienreiz 3. vietu (Soči), četriniekos vienreiz tika uzvarēts (Soči) un vienreiz tika izcīnīta 3. vieta (Vinterberga). 2013. gada Eiropas čempionātā Melbārdis divnieku sacensībās ieņēma 4. vietu,[12] četrinieku sacensībās — 5. vietu.[13] 2013. gada Pasaules čempionāta divnieku sacensībās viņš guva karjeras augstāko sasniegumu divniekos Pasaules čempionātos: 5. vieta.[14] Savukārt Pasaules čempionāta četrinieku sacensībās viņa pilotētais četrinieks ierindojās 9. vietā.[15]

2012.—2013. gada Pasaules kausa kopvērtējumā divniekos ierindojās 2. vietā,[16] arī četrinieku sacensību kopvērtējumā ierindojās 2. vietā, savukārt apvienotajā ieskaitē guva uzvaru.[17]

2013.—2014. gada sezona netika uzsākta veiksmīgi: sezonas pirmajā posmā Melbārža pilotētais četrinieks tika diskvalificēts par svara pārkapumu, bet otrajā posmā Vinterbergā viņa četrinieks piedzīvoja kritienu. Toties 2014. gada 12. janvārī tika izcīnīta uzvara četrinieku sacensībās Sanktmoricas trasē,[18] kas bija otrā uzvara Pasaules kausa posmā O. Melbārža pilota karjerā. Uzvara četriniekos tika izcīnīta arī nākamajā posmā Īglsā.[19] Eiropas čempionātā Kēnigszē O. Melbārdis ar stūmēju D. Dreiškenu kļuva par trešās vietas ieguvējiem, zaudējot vienīgi divām Šveices ekipāžām, tomēr vēlāk viņi tika diskvalificēti par tehnikas neatbilstību noteikumiem un medaļa tika atņemta.[20]

Oskara Melbārža pilotētais četrinieks ar izcīnītajām sudraba medaļām Olimpiskajās spēlēs (pēc konkurenta diskvalifikācijas par dopinga lietošanu ieguva zelta medaļas).

2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos O. Melbārdis uzvarēja bobsleja četriniekos ar D. Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu,[21] kas ir pirmā Latvijas sportistu izcīnītā zelta medaļa bobslejā pēc neatkarības atjaunošanas (sākotnēji zelta medaļas ieguva Krievijas bobsleja četrinieks Aleksandra Zubkova vadībā, bet Latvijas četrinieks palika otrajā vietā, taču pēc pilota diskvalifikācijas par dopinga lietošanu medaļu sadalījums tika mainīts). Kopā ar stūmēju Daumantu Dreiškenu ieguva arī bronzas medaļu divniekos[1] (arī šeit sākotnēji ieņēma 4. vietu, kas pārvērtās medaļā pēc A. Zubkova diskvalifikācijas). Abas medaļas bobslejisti saņēma 2020. gada februārī Siguldā, kad tur notika Pasaules kausa posms un Eiropas čempionāts.

2014.—2015. gada Pasaules kausa sezonu O. Melbārža pilotētās komandas iesāka, dominējot Ziemeļamerikas trasēs. Pirmajos divos posmos viņš izcīnīja divas uzvaras (gan četriniekā, gan pirmo reizi karjerā arī divniekā), vienu otro un vienu trešo vietu, startējot četrās sacensībās. Arī nākamajos Pasaules kausa posmos gandrīz vienmēr O. Melbārža pilotētās ekipāžas iekļuva pirmajā trijniekā. Eiropas čempionātā, kas notika Francijas trasē Laplaņā, O. Melbārža pilotētās komandas kļuva par uzvarētājiem četriniekos (ar stūmējiem D. Dreiškenu, A. Vilkasti un J. Strengu) un sudraba medaļas ieguvējiem divniekos (ar D. Dreiškenu). Līdz ar to latviešu pilots kļuva par tikai ceturto bobslejistu vēsturē, kas kļuvis par Eiropas čempionu gan kā stūmējs, gan kā pilots. Tā kā galvenais konkurents uz uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā četrinieku ekipāžām Frančesko Fridrihs nolēma nestartēt sezonas pēdējā posmā Sočos, O. Melbārža četrinieks priekšlaicīgi izcīnīja uzvaru četrinieku kopvērtējumā.[22] Kopvērtējuma uzvara tika izcīnīta arī apvienotajā ieskaitē un pēdējā etapā tika nodrošināta uzvara arī divnieku ekipāžām.

2015. gada Pasaules čempionātā Vinterbergā O. Melbārdis ar D. Dreiškenu izcīnīja sudraba medaļas, piekāpjoties F. Fridriha ekipāžai (otrā vieta dalīta ar citu Vācijas divnieku). Pasaules čempionātā četrinieku ekipāžām tika izcīnīta bronzas medaļa ar D. Dreiškenu, A. Vilkasti un J. Strengu.

2016. gada Pasaules čempionātā O. Melbārdis kopā ar D. Dreiškenu, A. Vilkasti un J. Strengu četrinieku sacensībās izcīnīja uzvaru,[23] kļūdami par pirmajiem latviešu bobslejistiem, kas Pasaules čempionātā izcīna čempiontitulu.

2018. gada ziemas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs divniekā kopā ar J. Strengu. Četrinieku sacensībās O. Melbārža pilotētais bobs kopvērtējumā ieņēma ceturto vietu.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

O. Melbārdis dzimis 1988. gada 16. februārī Valmierā, dzīvojis Kauguros.[24] Mācījās Kauguru pagasta Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā, dejojis tautasdejas, piedalījies dziesmu svētkos.[7] Kopā ar brāli Ritvaru amatieru Latvijas sacensībās ieguva 3. vietu motosportā, abi brāļi nodarbojušies ar vieglatlētiku.[7] Mācības turpināja Murjāņu sporta ģimnāzijā.[24]

Dzīvojis Bišumuižā, Rīgā.[24] Ir precējies.[7]

Sasniegumi divnieku ekipāžām (kā pilotam)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Pirmais brauciens Otrais brauciens Trešais brauciens Ceturtais brauciens Summa Vieta
2014 Valsts karogs: Krievija Soči 56,62 (8) 56,68 (3) 56,43 (5) 56,75 (8) 3:46,48 (+1,09) 3
2018 Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana 49,08 (1) 49,54 (10) 49,08 (2) 49,21 (1) 3:16,91 (+0,05) 3

Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Pirmais brauciens Otrais brauciens Trešais brauciens Ceturtais brauciens Summa Vieta
2011 Valsts karogs: Vācija Kēnigszē 50,70 (7) 50,78 (14) 50,57 (13) 50,49 (16) 3:22,54 (+1,82) 13
2012 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Leikplesida 55,96 (4) 56,05 (7) 56,16 (10) 56,17 (14) 3:44,34 (+1,46) 8
2013 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 1:06,15 (6) 1:06,08 (11) 1:06,36 (5) 1:05,66 (4) 4:24,25 (+1,47) 5
2015 Valsts karogs: Vācija Vinterberga 56,79 (6) 56,22 (2) 55,51 (4) 55,84 (3) 3:44,36 (+1,06) 2
2016 Valsts karogs: Austrija Īglsa 51,54 (1) 51,75 (6) 51,58 (6) 51,72 (5) 3:26,59 (+0,50) 5
2017 Valsts karogs: Vācija Kēnigszē 49,57 (5) 49,80 (6) 49,59 (10) 49,39 (7) 3:18,35 (+1,64) 6
2020 Valsts karogs: Vācija Altenberga 55,05 (17) 54,84 (9) 56,97 (13) 56,44 (4) 3:43,30 (+2,86) 12

Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Pirmais brauciens Otrais brauciens Summa Vieta
2012 Valsts karogs: Vācija Altenberga 56,88 (5) 56,88 (+0,62) 5
2013 Valsts karogs: Austrija Īglsa 52,57 (4) 52,84 (4) 1:45,41 (+0,37) 4
2014 Valsts karogs: Vācija Kēnigszē 50,35 (11) DSQ
2015 Valsts karogs: Francija Laplaņa 59,11 (3) 59,41 (1) 1:58,52 (+0,04) 2
2016 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 1:06,64 (8) 1:06,64 (7) 2:13,28 (+0,68) 8
2017 Valsts karogs: Vācija Vinterberga Nepiedalījās
2018 Valsts karogs: Austrija Īglsa 52,18 (5) 52,11 (4) 1:44,29 (+0,58) 5
2020 Valsts karogs: Latvija Sigulda 49,88 (5) 49,87 (2) 1:39,75 (+0,57) 4

Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezona 1. posms 2. posms 3. posms 4. posms 5. posms 6. posms 7. posms 8. posms 9. posms 10. posms 11. posms 12. posms Vieta Punkti
2010.—2011. Vistlera
Kalgari
Pārksitija
Leikplesida
Īglsa
Vinterberga
Sanktmorica
9
Čezāna
14
N/A N/A N/A N/A 21 780
2011.—2012. Īglsa
4
Laplaņa
9
Vinterberga
3
Altenberga
6
Kēnigszē
9
Sanktmorica
9
Vistlera
Kalgari
6
7 1360
2012.—2013. Leikplesida
8
Pārksitija
4
Vistlera
14
Vinterberga
7
Laplaņa
5
Altenberga
5
Kēnigszē
2
Īglsa
4
Soči
3
3 1674
2013.—2014. Kalgari
5
Pārksitija
6
Leikplesida
10
Leikplesida
10
Vinterberga
10
Sanktmorica
13
Īglsa
7
Kēnigszē
Diskvalificēts
N/A 12 1080
2014.—2015. Leikplesida
2
Kalgari
1
Altenberga
2
Kēnigszē
5
Sanktmorica
1
Laplaņa
2
Īglsa
2
Soči
2
1 1684
2015.—2016. Altenberga
2
Vinterberga
2
Kēnigszē
2
Leikplesida
Vistlera
5
Vistlera
4
Sanktmorica
10
Kēnigszē
5
5 1334
2016.—2017. Vistlera
Leikplesida
Altenberga
13
Vinterberga
Sanktmorica
6
Kēnigszē
6
Īglsa
2
Phjončhana
12
16 810
2017.—2018. Leikplesida
14
Leikplesida
11
Vistlera
3
Vinterberga
10
Īglsa
9
Altenberga
21
Sanktmorica
13
Kēnigszē
5
8 1110
2019.—2020. Leikplesida
Leikplesida
Laplaņa
Īglsa
Kēnigszē
Sanktmorica
Sigulda
Sigulda
5
30 184
2020.—2021. Sigulda
Sigulda
Sigulda
7
Sigulda
4
Īglsa
10
Īglsa
10
Īglsa
11
Īglsa
6
Vinterberga
Sanktmorica
6
Kēnigszē
6
Īglsa
12
7 1440

Sasniegumi četrinieku ekipāžām (kā pilotam)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Pirmais brauciens Otrais brauciens Trešais brauciens Ceturtais brauciens Summa Vieta
2014 Valsts karogs: Krievija Soči 55,10 (5) 55,13 (1) 55,15 (2) 55,31 (3) 3:40,69 (+0,09) 1
2018 Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana 48,82 (4) 49,39 (12) 48,91 (5) 49,53 (2) 3:16,65 (+0.80) 5

Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Pirmais brauciens Otrais brauciens Trešais brauciens Ceturtais brauciens Summa Vieta
2011 Valsts karogs: Vācija Kēnigszē 49,48 (21) 49,34 (19) 49,86 (11) 50,47 (10) 3:19,15 (+2,57) 15
2012 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Leikplesida 54,61 (6) 56,29 (20) DNF
2013 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 1:05,53 (3) 1:05,97 (16) 1:05,29 (7) 1:05,00 (10) 4:21,79 (+1,12) 9
2015 Valsts karogs: Vācija Vinterberga 53,80 (1) 53,73 (2) 53,62 (3) 53,86 (4) 3:35,01 (+0,12) 3
2016 Valsts karogs: Austrija Īglsa 50,92 (9) 51,22 (3) 51,15 (1) 50,98 (1) 3:24,27 1
2017 Valsts karogs: Vācija Kēnigszē 48,42 (3) 48,50 (2) 48,91 (7) 48,56 (1) 3:14,39 (+0,29) 4
2020 Valsts karogs: Vācija Altenberga 55,07 (17) 54,49 (9) 54,41 (14) 54,80 (11) 3:38,77 (+2,68) 13

Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Norises vieta Pirmais brauciens Otrais brauciens Summa Vieta
2012 Valsts karogs: Vācija Altenberga 55,33 (4) 55,91 (9) 1:51,24 (+1,37) 7
2013 Valsts karogs: Austrija Īglsa 52,11 (8) 51,72 (3) 1:43,83 (+0,50) 5
2014 Valsts karogs: Vācija Kēnigszē 49,36 (4) 49,56 (5) 1:38,92 (+0,29) 5
2015 Valsts karogs: Francija Laplaņa 57,66 (1) 58,95 (3) 1:56,61 1
2016 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 1:06,00 (3) 1:06,15 (3) 2:12,15 (+0,27) 3
2017 Valsts karogs: Vācija Vinterberga Nepiedalījās
2018 Valsts karogs: Austrija Īglsa 51,49 (4) 51,36 (2) 1:42,85 (+0.40) 3

Pasaules kauss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezona 1. posms 2. posms 3. posms 4. posms 5. posms 6. posms 7. posms 8. posms 9. posms Vieta Punkti
2010.—2011. Vistlera
Kalgari
Pārksitija
Leikplesida
Īglsa
Vinterberga
Sanktmorica
Diskvalificēts
Čezāna
17
N/A 26 542
2011.—2012. Īglsa
8
Laplaņa
10
Vinterberga
3
Altenberga
7
Kēnigszē
4
Sanktmorica
8
Vistlera
Kalgari
4
7 1336
2012.—2013. Leikplesida
8
Pārksitija
10
Vistlera
9
Vinterberga
3
Laplaņa
5
Altenberga
4
Kēnigszē
5
Īglsa
5
Soči
1
3 1633
2013.—2014. Kalgari
Diskvalificēts
Pārksitija
4
Leikplesida
5
Vinterberga
6
Vinterberga
23
Sanktmorica
1
Īglsa
1
Kēnigszē
6
N/A 7 1228
2014.—2015. Leikplesida
3
Kalgari
1
Altenberga
2
Kēnigszē
3
Sanktmorica
1
Laplaņa
1
Īglsa
1
Soči
1
1 1735
2015.—2016. Altenberga
8
Vinterberga
5
Kēnigszē
6
Leikplesida
Pārksitija
Pārksitija
Sanktmorica
3
Kēnigszē
5
12 904
2016.—2017. Vistlera
Leikplesida
Altenberga
11
Vinterberga
Sanktmorica
2
Kēnigszē
7
Īglsa
1
Phjončhana
4
13 931
2017.—2018. Pārksitija
4
Pārksitija
7
Vistlera
14
Vinterberga
12
Īglsa
4
Altenberga
7
Sanktmorica
9
Kēnigszē
2
5 1322
2020.—2021. Vinterberga
Sanktmorica
5
Kēnigszē
6
Īglsa
12
N/A 8 488

Sasniegumi (kā stūmējam)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Pasaules čempionāts
Sanktmorica 2007 Altenberga 2008 Leikpleisida 2009
Divnieki 15. vieta (Miņins)
Četrinieki 18. vieta (Arhipovs) 7. vieta (Miņins) bronzas medaļa 3. vieta (Miņins)
Piezīme: iekavās norādīts pilots

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Oficiāli: SOK maina Soču rezultātus un pasniegs Melbārža ekipāžai zelta medaļas». Sportacentrs.com (latviešu). 2019-03-27. Skatīts: 2019-03-28.
  2. «Login • Instagram». www.instagram.com. Skatīts: 2021-10-26.
  3. DELFI Sports. «Oskars Melbārdis paziņo par karjeras beigām». delfi.lv (latviešu), 2021-10-26. Skatīts: 2021-10-26.
  4. «Skarbo veču maskas, depresija, atkarības. Latvijas bobsleja kvartets desmit gadus pēc Soču zelta». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-24.
  5. «Neķer tauriņus, ķer laiku». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 15. septembrī.
  6. «Miņins: šis bija grūtākais lēmums mūsu karjerā». Apollo.lv. Skatīts: 2012. gada 15. septembrī.[novecojusi saite]
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 Baltā, Aija (2013. gada 27. februārī). "Adrenalīna ķērājs ar lauku rūdījumu". Ieva 9: 8.—10. lpp. ISSN 1407-2033.
  8. «Melbārdis/Strenga – pasaules junioru čempioni bobslejā». Delfi.lv. 2012. gada 28. janvārī. Skatīts: 2012. gada 28. janvārī.[novecojusi saite]
  9. «Arī Melbārža četriniekam zelts junioru čempionātā». Sportacentrs.com. 2012. gada 29. janvārī. Skatīts: 2012. gada 30. janvārī.
  10. LETA. «Melbārža divniekam sestā vieta PK pēdējā posmā un kopvērtējumā». Delfi.lv, 2012. gada 11. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. februārī. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  11. «Melbārdis un Maskalāns sešiniekā Kalgari un sezonas kopvērtējumā». Sportacentrs.com. 2012. gada 12. februārī. Skatīts: 2012. gada 12. februārī.
  12. «Melbārdim ceturtā vieta Eiropas čempionāta divnieku sacensībās». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 28. janvārī.
  13. «Melbārža četriniekam labi veikts otrais brauciens ļauj EČ ieņemt piekto vietu». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 28. janvārī.[novecojusi saite]
  14. «Melbārdis/Dreiškens iekļūst pasaules čempionāta divnieku sacensību pieciniekā». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 28. janvārī.
  15. «Melbārdis devītais PČ, uzvaru svin vācieši». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.
  16. «Melbārža divniekam bronza Sočos un otrā vieta sezonā». Sportacentrs.com. 2013. gada 16. februārī. Skatīts: 2013. gada 16. februārī.
  17. «Melbārža četrinieks triumfē Sočos». Sportacentrs.com. 2013. gada 17. februārī. Skatīts: 2013. gada 17. februārī.
  18. «Melbārža četrinieks uzvar Sanktmoricā!». Diena.lv. 2014. gada 12. janvārī. Skatīts: 2014. gada 12. janvārī.
  19. «Melbārdis ar jaunu trases rekordu triumfē Īglsā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2014. gada 20. janvārī.
  20. «Melbārdim diskvalifikācija un atņemta Eiropas čempionāta bronza». Sportacentrs.com. 2014. gada 25. janvārī. Skatīts: 2014. gada 25. janvārī.
  21. Agris Suveizda. «Melbārža četrinieks izcīna olimpisko spēļu sudrabu!». Sportacentrs.com, 2014. gada 23. februārī. Skatīts: 2014. gada 23. februārī.
  22. «Melbārža četrinieks pēc galvenā konkurenta atteikšanās startēt Sočos triumfē PK kopvērtējumā». Delfi.lv. 2015. gada 11. februārī. Skatīts: 2015. gada 11. februārī.
  23. «Video: Oskara Melbārža četrinieks kļūst par pasaules čempioniem bobslejā». Latvijas sabiedriskais medijs. Skatīts: 2016. gada 22. februārī.
  24. 24,0 24,1 24,2 Alberte, Ieva (2012. gada 12. aprīlī). "Gandrīz autobusa šoferis". Ir 15 (105): 46.—49. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Kristaps Porziņģis
Latvijas gada sportists
2018
Pēctecis:
Martins Dukurs