Sigulda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Sigulda (stacija).
Sigulda
Siguldas viduslaiku pils drupas
Siguldas viduslaiku pils drupas
Flag of Sigulda
Karogs
Sigulda
Ģerbonis
Sigulda
Red pog.png
Sigulda
Koordinātas: 57°09′18″N 24°51′28″E / 57.15500°N 24.85778°E / 57.15500; 24.85778Koordinātas: 57°09′18″N 24°51′28″E / 57.15500°N 24.85778°E / 57.15500; 24.85778
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Siguldas novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Segewold
Platība
 - Kopējā 18,2 km²
Iedzīvotāji (01.01.2014.)[1]
 - kopā 11 570
 - blīvums 635,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-2150
Mājaslapa: www.sigulda.lv

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs. Atrodas Gaujas krastos, 53 km attālumā no Rīgas un 36 km attālumā no Cēsīm. Nozīmīgs Latvijas tūrisma centrs. Tās teritorija iekļauj arī senos Turaidas un Krimuldas centrus. Viena no latviskākajām pilsētām,[nepieciešama atsauce] iedzīvotāju skaits Siguldā pēdējos gados pieaug gan migrācijas, gan arī dabiskā pieauguma rezultātā.

Pilsētas raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaujas senlejas un skaistās apkārtnes dēļ Sigulda tiek dēvēta par Vidzemes Šveici. Pilsētas apkārtne ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, Siguldā atrodas tā administrācija. Nozīmīgākie tūrisma objekti ir Gūtmaņa ala, kurā saglabājušies uzraksti pat no 17. gs., Turaidas pils, Velnala, Siguldas ordeņa pils drupas un Jaunā pils, Kraukļu aiza un daudzi citi. Pilsētā tiek rīkoti operas svētki, šeit atrodas mākslīgā Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, regulāri notiek pasaules kausa posmi kamaniņu sportā un dažādi citi ziemas sporta pasākumi, kas padara Siguldu par Latvijas galveno ziemas sporta centru. Siguldas pilsētas kalnu slēpošanas trasē augstuma starpība ir 85 m un šeit darbojas 2 pacēlāji, bet vasarā ekstrēmā atrakcija "Meža kaķis". Netālu no Siguldas ir izvietots vertikālā gaisa tunelis "Aerodium". Pāri Gaujas senlejai ved gaisa trosu ceļš ar gumijlēkšanas atrakciju.

Siguldai cauri iet arī dzelzceļa līnija Rīga - Valka, Siguldā arī atrodas stacija Sigulda. 2012. gadā Siguldas stacija rekonstruēta, pie tās uzcelts Laimas pulkstenis. Tāpat caur Siguldu iet galvenais autoceļš A2 (Vidzemes šoseja), kā arī reģionālais autoceļš P8 Inciems-Ķegums.

Nosaukuma izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv dažādas versijas vietvārda "Sigulda" izcelsmei. Viens no ticamākajiem variantiem ir vācu nosaukuma Segewold atvasinājums no Sieg + Wald, kas latviski nozīmē "uzvaras mežs" un norāda uz krustnešu un zemgaļu uzvaru kaujā ar līviem netālu no Satezeles pils 1206. gadā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Siguldas vēsture

Pilsētas tiesības Sigulda ieguva 1928. gadā, taču Siguldas vēsture ir daudz senāka. Jau 11.gs Gaujas lejteci sāka apdzīvot somugru ciltis — lībieši. Teikas un dokumenti vēsta par nocietinātām pilīm un pilskalniem — Sateseli, Turaidu, Kubeseli. Vēstīts tiek arī par pretošanos vācu krustnešu iebrukumiem. Siguldas apkārtnē pašlaik zināmi septiņi lībiešu pilskalni. Arheoloģiskajos izrakumos atklāti arī vairāki kapu uzkalniņi.

Pārvalde[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siguldas novada domes ēka

Siguldas pašvaldība ir Siguldas novada dome, kas īsteno savu varu Siguldas pilsētā, Siguldas pagastā un Mores pagastā. Siguldas novads tika izveidots 2003. gada 1. jūnijā. 2009. gada 1. jūlijā tajā iekļāva Allažu pagastu. Par kārtību pilsētā atbild pašvaldības policija. Dome izvietota Siguldas Jaunajā pilī, Pils ielā 16. Siguldas novada domes priekšsēdētājs ir Uģis Mitrevics. Pirms viņa ilgus gadus Siguldas mērs jau kopš Latvijas Republikas atjaunošanas bija Tālis Puķītis. Priekšsēdētāja vietnieks ir Jānis Zilvers. Mores pagasta administrācijas vadītājs ir Zenta Bite, Allažu pagasta administrācijas vadītāja ir Vija Vāvere, bet Siguldas pagasta administrācijas vadītāja — Inguna Zirne. Siguldas novada domē darbojas 5 komitejas: Finanšu, Izglītības un kultūras, Tūrisma un sporta, Attīstības un vides, Sociālās palīdzības. Domē ir izveidotas 13 komisijas: Administratīvā, Iepirkumu, Dzīvokļu, Dzīvojamo māju privatizācijas, Ārkārtas situāciju, Siguldas novada vēlēšanu, Komisija pašvaldības dzīvojamo māju nodošanai apsaimniekošanā dzīvokļu īpašniekiem, Pašvaldības īpašuma privatizācijas, Pašvaldības īpašuma izsoles, Apstādījumu aizsardzības, Komisija objektu pieņemšanai ekspluatācijā, Koncesiju uzraudzības, Zemes. Siguldas novada domes deputāti: Uģis Mitrevics, Jānis Zilvers, Dainis Dukurs, Aivars Jakobsons, Māris Malcenieks, Andris Zaviļejskis, Jānis Strautmanis, Jolanta Borīte, Ainars Vāgners, Guntars Zvejnieks, Jānis Kiršteins, Verners Bērziņš, Līga Sausiņa, Eva Viļķina, Guntars Zvejnieks, Jānis Odziņš.

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītības pirmsākumi Siguldas apkārtnē saistāmi ar zviedru laikiem. Kopš tā laika izglītības iespējas Siguldā ir krietni paplašinājušās. Siguldas pilsētas teritorijā pieejamas 4 pirmsskolas izglītības iestādes: bērnudārzi "Ābelīte, "Ieviņa", "Pīlādzītis", kā arī Siguldas Valdorfa bērnudārzs. Ir izjūtams arī neliels vietu trūkums, kaut arī to ir paredzēts drīzumā atrisināt. Šeit iespējamas arī vairākas papildu nodarbības, piemēram, tautiskās dejas. Pilsētā darbojas 4 vispārizglītojošās skolas: Siguldas 1. pamatskola, Siguldas Valsts ģimnāzija, Siguldas pilsētas vidusskola, kā arī Laurenču sākumskola, kuru plānots atvērt 2013. gada rudenī. Siguldas Valsts ģimnāzija piedāvā 5 izglītības programmas un arī dažādas interešu izglītības programmas, piemēram, pazīstamo SVĢ un Mūzikas skolas pūtēju orķestri “Sudrabskaņa”. Ģimnāzijai raksturīgi vairāki tradicionāli pasākumi, no kuriem īpaši izceļas intelektuāls konkurss vidusskolēniem “Erudīts”. Siguldas pilsētas vidusskola piedāvā apgūt 3 izglītības programmas, te pieejama izglītības programma arī krievu valodā. Vidusskolai raksturīgi arī dažādi pulciņi un tradicionālie pasākumi. 3 programmas pieejamas arī Siguldas 2. pamatskolā, kuras saistītas gan ar sportu, gan ar mūziku. Šeit pieejama arī dienesta viesnīca. Pārējās divas pamatskolas piedāvā tikai vispārējo pamatizglītības programmu, taču arī te darbojas dažādi pulciņi. 2 programmas ir apgūstamas Siguldas vakara vidusskolā. Pavisam netālu no pilsētas robežām, Siguldas pagastā, 2005. gada rudenī savu darbību ir sākusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes filiāle, kuras vadītājs ir Aleksandrs Jemeļjanovs. Te tiek piedāvātas 3 nepilna laika (neklātienes) studiju programmas, kurās 2005/2006 studiju gadā mācījās 82 studenti. Pilsētā darbojas arī Siguldas Mākslas skola un Siguldas Mūzikas skola, kuras izvietojušās "Baltā flīģeļa" ēkā. Kopumā visas šīs izglītības iespējas ar dažādajiem pulciņiem nodrošina iespējām bagātu izglītību.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siguldas novadā reģistrēti gandrīz 15 tūkstoši iedzīvotāju, lielākā daļa — gandrīz 10 tūkstoši no tiem ir cilvēki darbspējas vecumā. Iedzīvotāju skaits palielinās ne tikai migrācijas rezultātā, bet arī dzimstībai pārsniedzot mirstību. 2007.gadā piedzimis par 50 bērniem vairāk nekā reģistrēts aizsaulē aizgājušo skaits.

Demogrāfijas dati par Siguldu bieži vien ir iekļauti kopējos Siguldas novada datos. 2005. gadā novadā dzīvoja 14933 iedzīvotāji, no kuriem 86% (12834) bija latvieši, 9% (1395) – krievi, 2% (222) – baltkrievi un 3% (482) – citas tautības. Pēc 1990. gada iedzīvotāju skaits samazinājās gan iedzīvotāju emigrācijas uz Krieviju dēļ, gan uz Rietumiem, arī dabiskais pieaugums ir bijis negatīvs. Laikaposmā no 1989. līdz 2005. gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 4,3%. Pētot 21. gs. datus, jāsecina, ka pilsētas iedzīvotāju skaits 2005. gadā, salīdzinot ar skaitu 2001. gadā, ir samazinājies par 168 cilvēkiem. Piemēram, 2004. gadā piedzima 85 bērni, bet nomira 121 cilvēks, migrācijas saldo bija −29. Kaut gan kopumā Rīgas rajonā migrācijas saldo ir pozitīvs, Siguldā tas tomēr ir negatīvs. Līdz ar to pilsētā 2005. gadā dzīvoja 10603 cilvēki, par 65 mazāk kā 2004. gadā, blīvums – 579,4 cilv/km². Galvenie zemās dzimstības rādītāji ir kā citur Latvijā: ģimenes prestiža krišanās, karjeras izvēle par sliktu ģimenei, zems materiālais stāvoklis, laulības vecuma pieaugums. Negatīvo dabisko pieaugumu lielā mērā ietekmē arī augstā mirstība. Tomēr kopumā jāsaka, ka, par spīti šiem faktiem, Siguldas iedzīvotāju skaits laikaposmā no 1909. – 2000. gadam pieaudzis vairāk nekā desmit reižu. Attiecībā uz vecuma grupām jāsaka, ka diezgan strauji ir samazinājies personu skaits līdz darbaspējas vecumam, piemēram, 1996. gadā tādu personu bija 27,5%, bet 2000. gadā tikai 19,1%. Darbaspējas vecuma skaits ir nedaudz palielinājies, no 54,5% 1996. gadā līdz 58,6% 2000. gadā. Raksturīga ir novecošanās, jo personu skaits virs darbaspējas vecuma no 18% 1996. gadā ir palielinājies līdz 22,3% 2000. gadā.

Sadraudzības pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siguldas sadraudzības pilsētas:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. janvārī).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]