Oto Šmits
|
||||||||||
Oto Šmits (krievu: О́тто Ю́льевич Шмидт; dzimis 1891. gada 30. septembrī Mogiļevā, miris 1956. gada 7. septembrī Maskavā) bija Krievijas un PSRS zinātnieks, matemātiķis, ģeogrāfs, ģeofiziķis, astronoms. Pētījis Pamiru un Arktiku. Profesors, PSRS Zinātņu akadēmijas biedrs (1935), Padomju Savienības varonis (1937).
Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]
Dzimis Mogiļevā no Kurzemes izceļojušu baltvācu (pa tēva līniju) un latviešu (mātes meitas uzvārds Ērgle) ģimenē.[1] Ar zelta medaļu pabeidza ģimnāziju Kijevā (1909), studēja Kijevas universitātē (1909-1913). Pēc 1917. gada revolūcijas strādāja vairākos amatos Izglītības tautas komisariātā, no 1924. līdz 1941. gadam bija Lielās Padomju enciklopēdijas galvenais redaktors. Vissavienības Arktikas institūta direktors (1930-1932), Ziemeļu jūras ceļu galvenās pārvaldes vadītājs (1932-1938).
No 1930. līdz 1934. gadam Šmits vadīja arktiskās ekspedīcijas ar kuģiem Sedov, Sibirjakov un Čeļuskin. No 1939. gada 28. februāra līdz 1942. gada 24. martam PSRS Zinātņu akadēmijas viceprezidents.
Piemiņa [izmainīt šo sadaļu]
Oto Šmita vārdā nosaukti:
- Šmita sala Karas jūrā
- Šmita rags un Misšmitas ciemats Čukču jūras piekrastē
- Smaile un kalnu pāreja Pamirā
- Mazā planēta 2108 Oto Šmits
- Ledlauzis (1979-1991)
- Ielas un laukumi vairākās pilsētās