Palau

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Palau - valsti Mikronēzijā. Par citām jēdziena PAL nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Palau Republika
Beluu er a Belau
Republic of Palau
Palau karogs Palau ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaBelau loba klisiich er a kelulul
Location of Palau
Galvaspilsēta Melegeoka
7°21′N 134°28′E
Lielākā pilsēta Korora
Valsts valodas palauiešu, angļu
Valdība Demokrātiska prezidentiāla republika
 -  Prezidents Johnson Toribiong
 -  Viceprezidents Kerai Mariur
Neatkarība
 -  no ASV pārvaldītas ANO aizbildniecības 1994.g. 1.oktobris 
Platība
 -  Kopā 459 km² (195)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 20 842 (217)
 -  Blīvums 43/km² (155)
IKP (PPP) 2006. gada aprēķins
 -  Kopā $157,7 milj. 
 -  Uz iedzīvotāju $10 000 
Valūta ASV dolārs (USD)
Laika josla (UTC+9)
Interneta domēns .pw
ISO 3166-1 kods 585 / PLW / PW
Tālsarunu kods +680

Palau ir valsts Mikronēzijā, Karolinu salu arhipelāgā, Klusā okeāna rietumu daļā. Valsts teritoriju veido ap 300 salas un saliņas, galvenokārt vulkāniskās un koraļļu salas. 26 lielākas salas. Krasta līnija 1519 km. Valsts iedalās 16 štatos.

Valsts iekārta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republika, valsts un valdības galva prezidents, likumdevējs Nacionālais kongress: Senāts (9 loc.), Deputātu palāta (16 deputāti). No 1919. līdz 1945.gadam salas pārvaldīja Japāna. 1947.gadā Palau nonāca ANO aizbildniecībā, kuras pārvaldi realizēja ASV. Neatkarīga valsts izveidojās 1994.gada 1.oktobrī. Palau 1994.gadā noslēdza brīvās asociācijas līgumu ar ASV.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palauieši 83.2%, filipinieši 9.8%, mikronēzieši 2%, ķīnieši 1.2%.

Iedzīvotāju vecuma struktūra:
0 - 14 gadi - 26.8%
15 - 64 gadi - 68.6%
65 un vairāk gadi - 4.6%

Iedzīvotāju dabiskā kustība uz 1000 iedzīvotājiem:
Dzimstība - 19.32
Mirstība - 7.11
Dab. pieaugums - 12.21
Zīdaiņu mirstība uz 1000 jaundzimušajiem - 16.21 (2002.g.)

Dzimstības koeficients 2.47 bērni uz vienu sievieti. Vidējais mūža ilgums vīriešiem ir 66 gadi, sievietēm - 73 gadi. Rakstīt un lasīt prot 92% iedzīvotāju. Uz 100 vīriešiem ir 89 sievietes. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - 8300, no tiem lauksaimniecībā nodarbināti 20%, pakalpojumos 80%. Apdzīvojuma blīvums - 42.4 cilv./km2. Pilsētās dzīvo 71% iedzīvotāju.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romas katoļi 49%, protestanti 24.8%, bet 26.2% iedzīvotāju piekopj vietējos tradicionālos ticējumus.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāra valsts ar attīstītu zvejniecību. IKP uz vienu iedzīvotāju - 9000 dolāri. Dabas resursi fosforīti, zelts, koksne, jūras produkti. Amatniecība (gliemežnīcu un pērļu vākšana, koksnes apstrāde). Apģērbu izgatavošana. Aramzeme aizņem 22% teritorijas. Audzē kokospalmas, kasavu, batātes. Kokosriekstu apstrāde, kopras ieguve. Zvejniecība (vēžveidīgie, tunči). Valstī dzelzsceļu nav, autoceļi 61 km, no tiem ar cieto segumu 36 km. Satiksmi starp salām uztur kuģi un laivas. Osta Korora. Eksportē kopru, vēžveidīgos, tunci, apģērbus. Importē mašīnas un iekārtas, kurināmo metālus, pārtiku. Galvenie tirdzniecības partneri: ASV, Japāna, Singapūra.

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tūristus piesaista krāšņās pludmales, maigais klimats.