Klipertona sala

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Klipertona sala
Île de Clipperton
Flag of France.svg
Devīze"Liberté, égalité, fraternité"
HimnaLa Marseillaise
Location of Clipperton Island
Galvaspilsēta nav
Valsts valodas franču
Valdība Francijas teritorija
 -  Francijas prezidents Nikolā Sarkozī
 -  Aizjūras lietu ministrs Mišela Alio-Marī
Francijas aizjūras teritorija
 -  Anektē Francija 1711.g. 
 -  Anektē Meksika 1897.g. 
 -  nodota Francijas īpašumā 1931.g. 
 -  nodota Franču Polinēzijas pārvaldē 1935.g. 
 -  nodota tiešā Aizjūras lietu ministrijas pārvaldē 2007.g. 
Platība
 -  Kopā 9 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g.
 -  Blīvums 0/km² 
Valūta Eiro (EUR)
Laika josla (UTC-8)

Klipertona sala (franču: Île de Clipperton), saukta arī par Pasjonu (franču: Île de la Passion), ir deviņus kvadrātkilometrus liela neapdzīvota sala Klusā okeāna austrumos. Sala ir Francijas aizjūras īpašums, kuru pārvalda Francijas Aizjūru lietu ministrija.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokosriekstu palmas Klipertona salā

Klipertona sala atrodas 945 km no tuvākās cietzemes — Sokorro salas Meksikai piederošajā Reviljahihedo arhipelāgā. Klipertona sala ir eliptiskas formas atols, kā 12 km garā cietzeme pilnībā apkļauj lagūnu. Lagūnā ir vairākas, līdz pat 43 m dziļas dzelmes ar sērskābu ūdeni. Lagūnā nav zivju. Salas augstākais punkts ir vulkāniskas izcelsmes 29 m augstā Klipertona klints.

Salā ir tropisks okeānisks klimats ar vidējo temperatūru 20—32 °C. Lietus sezona ir no maija līdz oktobrim un salā biežas ir tropiskās vētras.

Tuksnesīgajā salā vienīgā veģetācija ir 1890. gados ievestās kokosriekstu palmas. Līdz 1958. gadam, kamēr salu apdzīvoja gvano ieguvēju ievestās cūkas, salā bija arī ievērojams zāļaugu un krūmu daudzums. Pēc cūku izskaušanas salas augāju ātri iznīcināja sauszemes krabji (Gecarcinus planatus), kuru izplatību līdz tam ierobežoja cūkas.

Salas vienīgie dabas resursi ir teritoriālajos ūdeņos mītošās zivis. No vairāk kā 115 zivju sugām rūpnieciska nozīme ir tikai tuncim.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klipertona salas karte (franču val.)

Klipertona salas nosaukums cēlies no angļu pirāta un kapera Džona Klipertona, kurš 18. gadsimta sākumā esot izmantojis šo salu kā bāzi uzbrukumos spāņu kuģiem. Viņš bija pirmais, kas aprakstīja un kartēja šo salu.

Salas īsto nosaukumu "Pasjona" tai oficiāli piešķīra franču ceļotāji Martins de Šasiro un Mišels du Bokāžs, kuri sasniedza salu 1711. gadā, uzzīmēja pirmo karti un anektēja salu par labu Francijai. Pirmā zinātniskā ekspedīcija notika 1725 .gadā, kad M. Bokāžs salā nodzīvoja vairākus mēnešus.

19. gadsimta vidū vairākkārt tika izteiktas pretenzijas uz šo salu no ASV un Meksikas gvano ieguves kompānijām.

1858. gada 17. novembrī Francijas imperators Napoleons III formāli pieteica savas pretenzijas uz šo salu un iekļāva to Taiti kolonijas sastāvā.

Meksika atjaunoja savas pretenzijas uz salu un 1897. gada 13. decembrī salu okupēja un ierīkoja tur militāru posteni. Spāņu amerikāņu karā sala uz neilgu laiku 1898. gadā nonāca ASV varā.

1906. gadā tiesības izstrādāt Klipertona salas gvano iegulas ieguva britu kompānija Pacific Island Company un sadarbībā ar Meksikas valdību tika izveidota strādnieku apmetne. Šajā gadā pēc prezidenta Porfirio Diasa rīkojuma salā tika uzstādīta bākā un izveidots Meksikas armijas garnizons. 1914. gadā salā, ieskaitot sievietes un bērnus, dzīvoja ap 100 cilvēku. Katru otro mēnesi no Akapulko uz salu kursēja apgādes kuģis ar pārtiku un citu nepieciešamo. Bet sakarā ar Meksikas revolūciju kuģi pārtrauca kursēt uz salu un tās iedzīvotāji tika atstāti likteņa varā.

1915. gadā liela daļa salas iedzīvotāju bija gājuši bojā un palikušajiem iemītniekiem radās iespēja pamest salu ar ASV kara kuģi Lexington, bet salas militārais gubernators paziņoja, ka evakuācija nav nepieciešama.

1917. gadā gandrīz visi salas vīrieši bija gājuši bojā, daļa no tiem mēģinājumā kuģot uz kontinentu pēc palīdzības. Dzīvs bija palicis tikai viens vīrietis — bākas uzraugs Viktoriano Alvaress un 15 sievietes un bērni. Alvaress pasludināja sevi par salas karali un izvērsa izvarošanu un slepkavību teroru pret pārējiem saliniekiem, līdz viņu nogalināja viens no upuriem, bijušā garnizona komandiera sieva Ramona Arno. 1917. gada 18. jūlijā pēdējos dzīvus palikušos saliniekus — četras sievietes un sešus bērnus — uzņēma amerikāņu karakuģis USS Yorktown.

Īpašumtiesības uz Klipertona salu tika diskutētas starp Meksiku un Franciju. Francija griezās pie Vatikāna par īpašumtiesībām un 1930. gadā Vatikāns uzdeva arbitrāžas lēmuma pieņemšanu Itālijas karalim Viktoram Emanuelam, kurš 1931. gada 28. janvārī deklarēja Klipertona salu par Francijas īpašumu. Francija salā atjaunoja bāku un izvietoja tur garnizonu, kurš salu pameta pēc septiņiem gadiem.

1944. gadā Klipertona salu okupēja ASV Jūras kara spēki ar mērķi ierīkot aviācijas bāzi (kuru tomēr neierīkoja).

Kopš 2. pasaules kara beigām sala ir neapdzīvota, to apmeklē tikai regulāras Francija Jūras spēku patruļas, zvejnieki, zinātnieki un radioamatieri.

Pēc 1962. gada, kad Alžīrija, kuras teritorijā atradās franču kodolizmēģinājumu poligons, ieguva neatkarību, tika apsvērta iespēja šādiem mērķiem izmantot Klipertona salu, bet salas klimata un nomaļās atrašanās vietas dēļ izvēlēta tika cita vieta (Franču Polinēzijas Mururoa atols).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]