Atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Atkarīgā teritorija ir politiski administratīvs teritoriāls veidojums, kuram nav valsts statusam atbilstošas pilnīgas politiskas neatkarības vai suverenitātes.

Atkarīgajām teritorijām var būt dažāda līmeņa un formu atkarība no pārvaldošās valsts. Kopēja iezīme ir tā, ka šīs teritorijas netiek uzskatītas par pārvaldošās valsts pamatteritorijas daļu. Daļā gadījumu atkarīgajām teritorijām ir lielāka autonomijas vai pašpārvaldes pakāpe, nekā valsts pamatteritorijas administratīvajām vienībām.

Atkarīgajām teritorijām var būt ļoti atšķirīgs pakļautības statuss: dažādu resoru tieši pārvaldītas teritorijas (Klipertona sala, Veika sala); aizjūras teritorijas ar dažādu pašpārvaldes pakāpi (Senpjēra un Mikelona, Angilja); valsts administratīvajam iedalījumam līdzvērtīgas aizjūras teritorijas (Gvadelupa, Martinika); teritorijas ar asociētas valsts statusu (Kuka Salas, Puertoriko) u.c.

Atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Šajā sarakstā uzskaitītas virs 60 atkarīgās teritorijas. Teritorijas, kuras atrodas Antarktikā uz dienvidiem no 60° paralēles, ir starptautiski neatzītas un sarakstā dotas slīprakstā. Neapdzīvotās teritorijas un teritorijas bez patstāvīgiem iedzīvotājiem atzīmētas ar simbolu #.

Uzskaitījumā iekļautas vairākas "ANO nesuverēno teritoriju sarakstā" [3] neiekļautās teritorijas. Uzskaitījumā nav iekļauta minētajā sarakstā iekļautā Rietumsahāra.

Atsevišķi ir uzskaitītas teritorijas ar speciālu starptautisku statusu: Olande, Honkonga, Makao, Svalbāra.

Amerikas Savienotās Valstis

Teritorija	Statuss
Amerikāņu Samoa	ASV neinkorporēta un neorganizēta teritorija, kuru pārvalda Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.
ASV Klusā Okeāna Salu Aizsargājamās Teritorijas #	ASV neorganizētas un neinkorporētas teritorijas, kuras pārvalda Iekšlietu departamenta Zivjsaimniecības un Dabas aizsardzības dienests. Sastāv: Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Haulenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Palmiras atols.
ASV Virdžīnu Salas	ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, attiecības ar kuru regulē Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.
Guama	ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, kuru pārvalda Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.
Navasa #	ASV neinkorporēta teritorija, kuru pārvalda Iekšlietu departamenta Zivjsaimniecības un Dabas aizsardzības dienests.
Petrelas salas (Bajo Nuevo Bank) #	ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, kuru de jure pārvalda Iekšlietu departaments, faktiski kontrolē Kolumbija, pretendē Jamaika un Nikaragva.
Puertoriko	ASV neinkorporēta organizēta teritorija ar asociētas valsts statusu. Politiskās attiecības regulē ASV prezidenta birojs.
Seraniljas sala (Isla Serranilla) #	ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, kuru de jure pārvalda Iekšlietu departaments, faktiski kontrolē Kolumbija, pretendē Hondurasa un Nikaragva.
Veika sala #	Neinkorporēta teritorija, kuru pārrauga ASV Gaisa spēki un administrē Iekšlietu departaments.
Ziemeļu Marianas Salas	Ar ASV politiskā ūnijā esoša teritorija. Federālos fondus pārvalda Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.

Apvienotā Karaliste

Aizjūras teritorijas	Statuss
Angilja	Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijas.
Kaimanu Salas
Montserrata
Pitkērna
Tērksas un Kaikosas
Bermuda	Aizjūras teritorija ar iekšēju pašpārvaldi.
Britu Antarktiskā Teritorija #	Apvienotās Karalistes pretenzija Antarktikā.
Britu Virdžīnas	Aizjūras teritorija ar iekšēju pašpārvaldi.
Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas #	Aizjūras teritorija. Administrē no Folklenda Salām. Pretendē Argentīna. Salās nav patstāvīgo iedzīvotāju, tiek uzturētas divas pētniecības stacijas.
Indijas Okeāna Britu Teritorija #	Aizjūras teritorija, kuru administrē Ārlietu un Sadraudzības biroja komisārs Londonā. Djego Garsijas salā atrodas ASV kara bāze. Tāpēc 1960.-70. gados salu pamatiedzīvotājus - čagosiešus deportēja un tagad tie galvenokārt dzīvo Lielbritānijā un Maurīcijā.
Folklenda Salas	Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Pretendē Argentīna.
Gibraltārs	Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Pretendē Spānija.
Svētās Helēnas Sala	Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Administrē arī Debesbraukšanas salu, Tristana da Kuņas salas un Gofa salu. Oficiālais nosaukums - Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas.
Suverēnie bāzu apgabali	Statuss
Akrotiri un Dekelija	Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Administrē Britu Bruņoto spēku pavēlniecība Kiprā.
Kroņa teritorijas	Statuss
Gērnsija	Teritorijas personīgā ūnijā ar Britu karaļnamu.
Džērsija
Mena

Austrālija

Teritorija	Administrācija
Ašmora un Kartjē Salas #	Tieslietu departaments Kanberā.
Ziemsvētku Sala
Kokosu (Kīlinga) Salas
Koraļļu Jūras Salas #
Austrālijas Antarktiskā Teritorija #	Austrālijas Antarktiskā pārvalde un Vides un mantojuma departaments Kanberā
Hērda Sala un Makdonalda Salas #
Norfolka	Tieslietu departaments Kanberā atbild par Britu Sadraudzības lietām.

Dānija

Teritorija	Statuss
Fēru Salas	Aizjūras teritorija ar iekšēju pašpārvaldi kopš 1948. g. Dānijas Karalistes daļa, bet nav Eiropas Savienības daļa.
Grenlande	Aizjūras teritorija ar iekšēju pašpārvaldi kopš 1979. g. Dānijas Karalistes daļa. Izstājusies no Eiropas Savienības 1986. g.

Francija

Teritorija	Statuss
Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes #	Aizjūras teritorija kopš 1955. g., pārvalda prefekts (rezidence Senpjērā, Reinjonā). Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes teritorija (franču: Terres australes et antarctiques françaises, saīsināti TAAF) ietver: vulkānisku salu grupas Indijas okeāna dienvidos (Kergelēna arhipelāgs, Krozē salas, Amsterdamas sala un Sentpolas sala); Francijas pretenziju Antarktīdā Adelijas Zemi; izklaidus salas Indijas okeāna dienvidaustrumos un Mozambikas šaurumā (Basa da Indija, Eiropa, Glorjēzu salas, Tromlēna, Žuana da Novas sala).
Franču Polinēzija	Aizjūras kopienas kopš 2003. g. Aizjūras zeme kopš 2004. g.
Jaunkaledonija	Aizjūras teritorija ar speciālu statusu (sui generis) kopš 1999. g.
Klipertona sala #	Pārvalda Aizjūras teritoriju ministrija.
Majota	Departamentālā kopiena kopš 2001. g. Aizjūras kopienas kopš 2003. g.
Senbartelmī	Aizjūras kopienas kopš 2007. g.
Senmartēna
Senpjēra un Mikelona	Teritoriālā kopiena kopš 1985. g. Aizjūras kopienas kopš 2003. g.
Volisa un Futuna	Aizjūras teritorija kopš 1961. g. Aizjūras kopienas kopš 2003. g.

Jaunzēlande

Brīvi asociētās valstis	Statuss
Kuka Salas	Iekšēja pašpārvalde brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi kopš 1965. g.. Kuka Salām ir pašām savas diplomātiskas attiecības ar 32 valstīm un ES.
Niue	Iekšēja pašpārvalde brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi kopš 1974. g.. Niue ir ir pašām savas diplomātiskas attiecības ar 8 valstīm un ES.
Teritorijas	Statuss
Tokelau	Jaunzēlandes teritorija ar iekšēju pašpārvaldi. Sastāv no 3 atoliem: Atafu, Fakaofo un Nukunonu bez oficiāla centra.
Rosa Teritorija #	Jaunzēlandes Antarktiskā pretenzija.

Nīderlande

Zeme	Statuss
Aruba	Pilnīga autonomija iekšlietās kopš atdalīšanās no Nīderlandes Antiļām 1986. g. Nīderlandes Karalistes daļa, bet neietilpst Eiropas Savienībā.
Kirasao	Kirasao ir autonoma valsts Nīderlandes karalistes sastāvā no 2010. g.
Sintmārtena	Sintmārtena ir autonoma valsts Nīderlandes karalistes sastāvā no 2010. g.

Norvēģija

Teritorija	Statuss
Buvē Sala #	Pārvalda Tieslietu un policijas ministrijas Polāro lietu departaments Oslo.
Pētera I Sala #	Pārvalda Tieslietu un policijas ministrijas Polāro lietu departaments Oslo. Antarktīdas līguma subjekti.
Karalienes Modas Zeme #

Teritorijas ar speciālu starptautisku statusu

Sadaļā uzskaitītas teritorijas, kuru statusu galvenais noteicošais faktors nav valsts likumdošana, bet gan starpvalstu vai starptautiski līgumi.

Ķīnas Tautas Republika

Teritorija	Statuss
Honkonga	ĶTR speciāls administratīvais reģions. Statusu nosaka 1984. g. parakstītā ĶTR un Lielbritānijas deklarācija Honkongas jautājumā.
Makao	ĶTR speciāls administratīvais reģions. Statusu nosaka 1987. g. parakstītā ĶTR un Portugāles deklarācija Makao jautājumā.

Norvēģija

Teritorija	Statuss
Svalbāra	Statusu nosaka 1920. g. Svalbāras līgums un 1925. g. Svalbāras akts. Kopā ar Hūpeni un Lāču salu.

Somija

Teritorija	Statuss
Olande	Neitrāls un demilitarizēts Somijas autonoms reģions. Demilitarizēts saskaņā ar 1856. g. Parīzes līgumu, ko no jauna apstiprināja Nāciju līga 1921. g. un Somijas līgums ar ES 1995. g.

Integrālas aizjūras valstu daļas

Sadaļā iekļautas ārpus valsts pamatteritorijas atrodošas valstu daļas, kuru statuss neatšķiras vai atšķiras nenozīmīgi no pamatteritorijas administratīvo vienību statusa. Nav iekļauti eksklāvi un anklāvi. Neapdzīvotās teritorijas un teritorijas bez patstāvīgiem iedzīvotājiem atzīmētas ar simbolu #.

Argentīna

Teritorija	Statuss
Argentīnas Antarktīda #	Argentīnas pretenzija Antarktikā, Ugunszemes provinces daļa.

Austrālija

Teritorija	Statuss
Lorda Hava sala	Jaundienvidvelsas štata daļa.
Makvorija sala #	Tasmanijas štata daļa.
Torresa šauruma salas	Kvīnslendas štata daļa.

Čīle

Teritorija	Statuss
Čīles Antarktiskā teritorija #	Čīles pretenzija Antarktikā, Magelanesas un Čīles Antarktikas reģiona daļa.
Huana Fernandesa salas	Petorkas provinces komūna Klusajā okeānā, Valparaiso reģiona daļa.
Lieldienu sala	Čīles province Klusajā okeānā, Valparaiso reģiona daļa.

Dienvidāfrika

Teritorija	Statuss
Prinča Edvarda salas #	Rietumkāpas provinces daļa Indijas okeāna dienvidaustrumos.

Fidži

Teritorija	Statuss
Rotuma	Atkarīgā teritorija[nepieciešama atsauce] - sala ar iekšējo pašpārvaldi, saskaņā ar Rotumas Aktu, kas izsludināts 1927. gadā.

Francija

Teritorija	Statuss
Gvadelupa	Aizjūras departamenti un vienlaicīgi viendepartamenta aizjūras reģioni.
Gviāna
Martinika
Reinjona

Jaunzēlande

Par Jaunzēlandes ārējām salām (angļu: New Zealand outlying islands) uzskatītās teritorijas:

Teritorija	Statuss
Četema salas	Distrikts ar reģiona tiesībām Klusajā okeānā.
Kermadeka salas #	Ārpus reģioniem tieši pārvaldītas teritorijas Klusajā okeānā.
Trīkingsa salas #
Solandera salas #	Administratīvi pieskaitītas Sautlendas reģionam.
Antipodu sala #	Ārpus reģioniem tieši pārvaldītas subantarktiskās salas Klusajā okeānā.
Baunti salas #
Kempbela sala #
Oklendas salas #
Snērsu salas #

Nīderlande

Teritorija	Statuss
Bonaire	Bonaire ir īpaša municipalitāte Nīderlandes sastāvā uz salas Karību jūrā.
Saba	Saba ir īpaša municipalitāte Nīderlandes sastāvā uz salas Karību jūrā.
Sintēstatiusa	Sintēstatiusa ir īpaša municipalitāte Nīderlandes sastāvā uz salas Karību jūrā.

Norvēģija

Teritorija	Statuss
Jana Majena sala #	Norvēģijas filkes Nūrlannes daļa Atlantijas okeānā.

Maurīcija

Teritorija	Statuss
Rodrigesa sala	Maurīcijas ārējā, autonomā sala Indijas okeānā 650 km uz austrumiem no Maurīcijas salas.
Sentbrendona salas (Cargados Carajos)	Maurīcijas ārējās salas (klasificētas kā atkarīgā teritorija), administrē Valsts Ārējo Salu Attīstības Korporācija no Portluī, Maurīcijā.
Agalegas salas

Maurīcijas konstitūcijā teikts, ka valsts sastāvā ietilpst arī tādas ārējās salas (strīdus teritorijas), kā: Tromlēna (Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes sastāvā) un Čagosas arhipelāgs (Britu Indijas Okeāna Teritorija).

Portugāle

Teritorija	Statuss
Azoru Salas	Autonomi Portugāles reģioni Atlantijas okeānā.
Madeira

Spānija

Teritorija	Statuss
Kanāriju Salas	Autonoms Spānijas reģions Atlantijas okeānā Āfrikas piekrastē.
Melilja	Spānijas autonomas pilsētas ar speciālu statusu Ziemeļāfrikā.
Seuta
Alusemasa #	Spānijas valdības tieši pārvaldītas teritorijas Marokas piekrastē Ziemeļāfrikā. Visas, ieskaitot Perehilu, suverēnās teritorijas (sp. - Plazas de soberanía)
Čafarinu salas #
Velesa de la Gomera #
Perehila #	Spānijas un Marokas strīdus teritorija Gibraltāra šaurumā.

Teritorijas ar starptautiski nenoregulētu statusu

Teritorija	Statuss
Halaibas trijstūris	Sudānas un Ēģiptes strīdus teritorija uz ziemeļiem no 22 paralēles, pilnībā kontrolē Ēģipte, atzīstot 1899. gadā nospraustās robežas. Vietējās ciltis un Sudāna uzskata par īstām 1902. gadā nospraustās robežas.
Paraselu salas #	Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas strīdus teritorija Dienvidķīnas jūrā. Kontrolē Ķīna.
Rokola (Rockall) #	31 reiz 25,3 m liela sala – klints - tieši pa vidu starp Islandi un Īriju. Pretendē Dānija (Fēru salas), Islande, Īrija un Lielbritānija (Skotija). 1997. gadā organizācija Greenpeace uz īsu brīdi okupēja salu un pasludināja to par „Jaunu Globālu Valsti” – Veivlendu (Waveland).
Spratlija salas #	Strīdus teritorija Dienvidķīnas jūrā. Pretendē ĶTR, Taivāna, Vjetnama (uz visu teritoriju), Bruneja, Filipīnas, Malaizija (uz daļu teritorijas). Katra no minētajām valstīm (izņemot Bruneju) kontrolē daļu salu vai atolu.

Kopā ņemot, uz visas Zemeslodes apmēram 50 valstīm ir dažāda mēroga teritoriālas pretenzijas pret citām valstīm. Pēc amerikāņu pētnieka Deniela Paipsa aprēķiniem: Āfrikā ir ap 20 teritoriālas pretenzijas, Eiropā - 19, Tuvajos Austrumos - 12, Latīņamerikā - 8, bet Ķīnai - 7 pretenzijas. Te var minēt tādas teritorijas, kā: Palestīna, Kašmira, Aizkaukāzs, Fergānas ieleja, Kuriļu salas, Folklendu salas utt.

Teritorijas, uz kurām nepretendē neviena valsts

Teritorija	Statuss
Birtavila #	Tuksnešaina teritorija bez ūdens starp Sudānu un Ēģipti uz dienvidiem no 22 paralēles. Abas valstis atsakās[nepieciešama atsauce] to oficiāli iekļaut savā sastāvā.
Mērijas Bērdas Zeme #	Antarktīdas teritorija apmēram starp 158° un 103°24' rietumu garumu. Teritorijā atrodas tikai vairākas, sezonālas polārstacijas. Vienīgā Antarktīdas teritorija uz kuru nepretendē neviena suverēna valsts.