Atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Atkarīgā teritorija ir politiski administratīvs teritoriāls veidojums, kuram nav valsts statusam atbilstošas pilnīgas politiskas neatkarības vai suverenitātes.

Atkarīgajām teritorijām var būt dažāda līmeņa un formu atkarība no pārvaldošās valsts. Kopēja iezīme ir tā, ka šīs teritorijas netiek uzskatītas par pārvaldošās valsts pamatteritorijas daļu. Daļā gadījumu atkarīgajām teritorijām ir lielāka autonomijas vai pašpārvaldes pakāpe, nekā valsts pamatteritorijas administratīvajām vienībām.[1]

Atkarīgajām teritorijām var būt ļoti atšķirīgs pakļautības statuss: dažādu resoru tieši pārvaldītas teritorijas (Klipertona sala, Veika sala); aizjūras teritorijas ar dažādu pašpārvaldes pakāpi (Senpjēra un Mikelona, Angilja); valsts administratīvajam iedalījumam līdzvērtīgas aizjūras teritorijas (Gvadelupa, Martinika); teritorijas ar asociētas valsts statusu (Kuka Salas, Puertoriko) u.c.

Atkarīgo teritoriju uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā sarakstā uzskaitītas virs 60 atkarīgās teritorijas. Teritorijas, kuras atrodas Antarktikā uz dienvidiem no 60° paralēles, ir starptautiski neatzītas un sarakstā dotas slīprakstā. Neapdzīvotās teritorijas un teritorijas bez patstāvīgiem iedzīvotājiem atzīmētas ar simbolu #.

Uzskaitījumā iekļautas vairākas "ANO nesuverēno teritoriju sarakstā" [8] neiekļautās teritorijas. Uzskaitījumā nav iekļauta minētajā sarakstā iekļautā Rietumsahāra.

Atsevišķi ir uzskaitītas teritorijas ar speciālu starptautisku statusu: Olande, Honkonga, Makao, Svalbāra.

Amerikas Savienotās Valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Karogs: Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa ASV neinkorporēta un neorganizēta teritorija, kuru pārvalda Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Klusā Okeāna Salu
Aizsargājamās Teritorijas
#
ASV neorganizētas un neinkorporētas teritorijas, kuras pārvalda Iekšlietu departamenta Zivjsaimniecības un Dabas aizsardzības dienests.
Sastāv: Beikera Sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Haulenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Palmiras atols.
Karogs: ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnu Salas ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, attiecības ar kuru regulē Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.
Karogs: Guama Guama ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, kuru pārvalda Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Navasa # ASV neinkorporēta teritorija, kuru pārvalda Iekšlietu departamenta Zivjsaimniecības un Dabas aizsardzības dienests.
Petrelas salas (Bajo Nuevo Bank) # ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, kuru de jure pārvalda Iekšlietu departaments, faktiski kontrolē Kolumbija, pretendē Jamaika un Nikaragva.
Karogs: Puertoriko Puertoriko ASV neinkorporēta organizēta teritorija ar asociētas valsts statusu. Politiskās attiecības regulē ASV prezidenta birojs.
Seraniljas sala (Isla Serranilla) # ASV neinkorporēta un organizēta teritorija, kuru de jure pārvalda Iekšlietu departaments, faktiski kontrolē Kolumbija, pretendē Hondurasa un Nikaragva.
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Veika sala # Neinkorporēta teritorija, kuru pārrauga ASV Gaisa spēki un administrē Iekšlietu departaments.
Karogs: Ziemeļu Marianas Salas Ziemeļu Marianas Salas Ar ASV politiskā ūnijā esoša teritorija. Federālos fondus pārvalda Iekšlietu departamenta Salu lietu birojs.

Apvienotā Karaliste[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizjūras teritorijas Statuss
Karogs: Angilja Angilja Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijas.
Karogs: Kaimanu Salas Kaimanu Salas
Karogs: Montserrata Montserrata
Karogs: Pitkērna Pitkērna
Karogs: Tērksas un Kaikosas Tērksas un Kaikosas
Karogs: Bermuda Bermuda Aizjūras teritorija ar iekšēju pašpārvaldi.
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Britu Antarktiskā Teritorija # Apvienotās Karalistes pretenzija Antarktikā.
Karogs: Britu Virdžīnu Salas Britu Virdžīnas Aizjūras teritorija ar iekšēju pašpārvaldi.
Karogs: Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas # Aizjūras teritorija. Administrē no Folklenda Salām. Pretendē Argentīna. Salās nav patstāvīgo iedzīvotāju, tiek uzturētas divas pētniecības stacijas.
Karogs: Indijas Okeāna Britu Teritorijas Indijas Okeāna Britu Teritorija # Aizjūras teritorija, kuru administrē Ārlietu un Sadraudzības biroja komisārs Londonā. Djego Garsijas salā atrodas ASV kara bāze. Tāpēc 1960.-70. gados salu pamatiedzīvotājus - čagosiešus deportēja un tagad tie galvenokārt dzīvo Lielbritānijā un Maurīcijā.
Karogs: Folklenda Salas Folklenda Salas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Pretendē Argentīna.
Karogs: Gibraltārs Gibraltārs Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Pretendē Spānija.
Karogs: Svētās Helēnas Sala Svētās Helēnas Sala Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Administrē arī Debesbraukšanas salu, Tristana da Kuņas salas un Gofa salu. Oficiālais nosaukums - Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas.
Suverēnie bāzu apgabali Statuss
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Akrotiri un Dekelija Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija. Administrē Britu Bruņoto spēku pavēlniecība Kiprā.[2]
Kroņa teritorijas Statuss
Karogs: Gērnsija Gērnsija Teritorijas personīgā ūnijā ar Britu karaļnamu.
Karogs: Džērsija Džērsija
Karogs: Mena Mena

Austrālija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Administrācija
Valsts karogs: Austrālija Ašmora un Kartjē Salas # Tieslietu departaments Kanberā.[3]
Karogs: Ziemsvētku Sala Ziemsvētku Sala
Karogs: Kokosu (Kīlinga) Salas Kokosu (Kīlinga) Salas
Valsts karogs: Austrālija Koraļļu Jūras Salas #
Valsts karogs: Austrālija Austrālijas Antarktiskā Teritorija # Austrālijas Antarktiskā pārvalde un Vides un mantojuma departaments Kanberā
Valsts karogs: Austrālija Hērda Sala un Makdonalda Salas #
Karogs: Norfolkas Sala Norfolka Tieslietu departaments Kanberā atbild par Britu Sadraudzības lietām.[3]

Dānija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Francija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Karogs: Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes # Aizjūras teritorija kopš 1955. g., pārvalda prefekts (rezidence Senpjērā, Reinjonā).

Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes teritorija (franču: Terres australes et antarctiques françaises, saīsināti TAAF) ietver: vulkānisku salu grupas Indijas okeāna dienvidos (Kergelēna arhipelāgs, Krozē salas, Amsterdamas sala un Sentpolas sala); Francijas pretenziju Antarktīdā Adelijas Zemi; izklaidus salas Indijas okeāna dienvidaustrumos un Mozambikas šaurumā (Basa da Indija, Eiropa, Glorjēzu salas, Tromlēna, Žuana da Novas sala).

Karogs: Franču Polinēzija Franču Polinēzija Aizjūras kopienas kopš 2003. g. Aizjūras zeme kopš 2004. g.
Karogs: Jaunkaledonija Jaunkaledonija Aizjūras teritorija ar speciālu statusu (sui generis) kopš 1999. g.
Valsts karogs: Francija Klipertona sala # Pārvalda Aizjūras teritoriju ministrija.
Karogs: Majota Majota Departamentālā kopiena kopš 2001. g. Aizjūras kopienas kopš 2003. g.
Karogs: Senbartelmī Senbartelmī Aizjūras kopienas kopš 2007. g.
Karogs: Senmartēna Senmartēna
Karogs: Senpjēra un Mikelona Senpjēra un Mikelona Teritoriālā kopiena kopš 1985. g. Aizjūras kopienas kopš 2003. g.
Karogs: Volisa un Futuna Volisa un Futuna Aizjūras teritorija kopš 1961. g. Aizjūras kopienas kopš 2003. g.

Jaunzēlande[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvi asociētās
valstis
Statuss
Karogs: Kuka Salas Kuka Salas Iekšēja pašpārvalde brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi kopš 1965. g..
Kuka Salām ir pašām savas diplomātiskas attiecības ar 41 valsti un ES. Tajā skaitā ar ASV, Austrāliju un Norvēģiju.
Karogs: Niue Niue Iekšēja pašpārvalde brīvā asociācijā ar Jaunzēlandi kopš 1974. g..
Niue ir pašām savas diplomātiskas attiecības ar 8 valstīm un ES. Tajā skaitā ar Austrāliju, Ķīnu un Indiju.
Teritorijas Statuss
Karogs: Tokelau Tokelau Jaunzēlandes teritorija ar iekšēju pašpārvaldi. Sastāv no 3 atoliem: Atafu, Fakaofo un Nukunonu bez oficiāla centra.
Valsts karogs: Jaunzēlande Rosa Teritorija # Jaunzēlandes Antarktiskā pretenzija.

Nīderlande[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeme Statuss
Karogs: Aruba Aruba Pilnīga autonomija iekšlietās kopš atdalīšanās no Nīderlandes Antiļām 1986. g.

Nīderlandes Karalistes daļa, bet neietilpst Eiropas Savienībā.

Karogs: Kirasao Kirasao Kirasao ir autonoma valsts Nīderlandes karalistes sastāvā no 2010. g.
Karogs: Sintmārtena Sintmārtena Sintmārtena ir autonoma valsts Nīderlandes karalistes sastāvā no 2010. g.

Norvēģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Karogs: Buvē Sala Buvē Sala # Pārvalda Tieslietu un policijas ministrijas Polāro lietu departaments Oslo.
Valsts karogs: Norvēģija Pētera I Sala # Pārvalda Tieslietu un policijas ministrijas Polāro lietu departaments Oslo. Antarktīdas līguma subjekti.
Valsts karogs: Norvēģija Karalienes Modas Zeme #

Teritorijas ar speciālu starptautisku statusu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadaļā uzskaitītas teritorijas, kuru statusu galvenais noteicošais faktors nav valsts likumdošana, bet gan starpvalstu vai starptautiski līgumi.

Ķīnas Tautas Republika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Karogs: Honkonga Honkonga ĶTR speciāls administratīvais reģions. Statusu nosaka 1984. g. parakstītā ĶTR un Lielbritānijas deklarācija Honkongas jautājumā.
Karogs: Makao Makao ĶTR speciāls administratīvais reģions. Statusu nosaka 1987. g. parakstītā ĶTR un Portugāles deklarācija Makao jautājumā.

Norvēģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Karogs: Svalbāra Svalbāra Statusu nosaka 1920. g. Svalbāras līgums un 1925. g. Svalbāras akts. Kopā ar Hūpeni un Lāču salu.

Somija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Karogs: Olande Olande Neitrāls un demilitarizēts Somijas autonoms reģions.
Demilitarizēts saskaņā ar 1856. g. Parīzes līgumu, ko no jauna apstiprināja Nāciju līga 1921. g. un Somijas līgums ar ES 1995. g.

Integrālas aizjūras valstu daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadaļā iekļautas ārpus valsts pamatteritorijas atrodošas valstu daļas, kuru statuss neatšķiras vai atšķiras nenozīmīgi no pamatteritorijas administratīvo vienību statusa. Nav iekļauti eksklāvi un anklāvi. Neapdzīvotās teritorijas un teritorijas bez patstāvīgiem iedzīvotājiem atzīmētas ar simbolu #.

Argentīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Argentīna Argentīnas Antarktīda # Argentīnas pretenzija Antarktikā, Ugunszemes provinces daļa.

Austrālija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Jaundienvidvelsa Lorda Hava sala Jaundienvidvelsas štata daļa.
Valsts karogs: Tasmanija Makvorija sala # Tasmanijas štata daļa.
Valsts karogs: Kvīnslenda Torresa šauruma salas Kvīnslendas štata daļa.

Čīle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Čīle Čīles Antarktiskā teritorija # Čīles pretenzija Antarktikā, Magelanesas un Čīles Antarktikas reģiona daļa.
Valsts karogs: Čīle Huana Fernandesa salas Petorkas provinces komūna Klusajā okeānā, Valparaiso reģiona daļa.
Valsts karogs: Lieldienu sala Lieldienu sala Čīles province Klusajā okeānā, Valparaiso reģiona daļa.

Dienvidāfrika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Dienvidāfrikas Republika Prinča Edvarda salas # Rietumkāpas provinces daļa Indijas okeāna dienvidaustrumos.

Fidži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Fidži Rotuma Atkarīgā teritorija[4][5] - sala ar iekšējo pašpārvaldi, saskaņā ar Rotumas Aktu, kas izsludināts 1927. gadā.[6]

Francija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Karogs: Gvadelupa Gvadelupa Aizjūras departamenti un vienlaicīgi viendepartamenta aizjūras reģioni.
Karogs: Gviāna Gviāna
Karogs: Martinika Martinika
Karogs: Reinjona Reinjona

Jaunzēlande[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Jaunzēlandes ārējām salām (angļu: New Zealand outlying islands) uzskatītās teritorijas:

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Četema Salas Četema salas Distrikts ar reģiona tiesībām Klusajā okeānā.
Valsts karogs: Jaunzēlande Kermadeka salas # Ārpus reģioniem tieši pārvaldītas teritorijas Klusajā okeānā.
Valsts karogs: Jaunzēlande Trīkingsa salas #
Valsts karogs: Jaunzēlande Solandera salas # Administratīvi pieskaitītas Sautlendas reģionam.
Valsts karogs: Jaunzēlande Antipodu sala # Ārpus reģioniem tieši pārvaldītas subantarktiskās salas Klusajā okeānā.
Valsts karogs: Jaunzēlande Baunti salas #
Valsts karogs: Jaunzēlande Kempbela sala #
Valsts karogs: Jaunzēlande Oklendas salas #
Valsts karogs: Jaunzēlande Snērsu salas #

Nīderlande[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Nīderlande Bonaire Bonaire ir īpaša municipalitāte Nīderlandes sastāvā uz salas Karību jūrā.
Valsts karogs: Nīderlande Saba Saba ir īpaša municipalitāte Nīderlandes sastāvā uz salas Karību jūrā.
Valsts karogs: Nīderlande Sintēstatiusa Sintēstatiusa ir īpaša municipalitāte Nīderlandes sastāvā uz salas Karību jūrā.

Norvēģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Norvēģija Jana Majena sala # Norvēģijas filkes Nūrlannes daļa Atlantijas okeānā.

Maurīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Maurīcija Rodrigesa sala Maurīcijas ārējā, autonomā sala Indijas okeānā 650 km uz austrumiem no Maurīcijas salas.
Sentbrendona salas (Cargados Carajos) Maurīcijas ārējās salas (klasificētas kā atkarīgā teritorija), administrē Valsts Ārējo Salu Attīstības Korporācija no Portluī, Maurīcijā.
Agalegas salas

Maurīcijas konstitūcijā teikts, ka valsts sastāvā ietilpst arī tādas ārējās salas (strīdus teritorijas), kā: Tromlēna (Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes sastāvā) un Čagosas arhipelāgs (Britu Indijas Okeāna Teritorija).

Portugāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Azoru salas Azoru Salas Autonomi Portugāles reģioni Atlantijas okeānā.
Valsts karogs: Madeira Madeira

Spānija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Valsts karogs: Kanāriju Salas Kanāriju Salas Autonoms Spānijas reģions Atlantijas okeānā Āfrikas piekrastē.
Valsts karogs: Melilja Melilja Spānijas autonomas pilsētas ar speciālu statusu Ziemeļāfrikā.
Valsts karogs: Seuta Seuta
Valsts karogs: Spānija Alusemasa # Spānijas valdības tieši pārvaldītas teritorijas Marokas piekrastē Ziemeļāfrikā. Visas, ieskaitot Perehilu, suverēnās teritorijas (sp. - Plazas de soberanía)
Valsts karogs: Spānija Čafarinu salas #
Valsts karogs: Spānija Velesa de la Gomera #
Valsts karogs: Spānija Perehila # Spānijas un Marokas strīdus teritorija Gibraltāra šaurumā.

Teritorijas ar starptautiski nenoregulētu statusu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Aksai Čina Ķīnas okupētā Kašmīras austrumdaļa, ko par savu uzskata, gan Indija, gan Pakistāna.
Dienvidtibeta Indijas štata Arunāčala Pradēšas ziemeļdaļa, ko Ķīna uzskata par Tibetas daļu un tātad - savu teritoriju.
Halaibas trijstūris Sudānas un Ēģiptes strīdus teritorija uz ziemeļiem no 22 paralēles, pilnībā kontrolē Ēģipte, atzīstot 1899. gadā nospraustās robežas. Vietējās ciltis un Sudāna uzskata par īstām 1902. gadā nospraustās robežas.
Paraselu salas # Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas strīdus teritorija Dienvidķīnas jūrā. Kontrolē Ķīna.
Rokola (Rockall) # 31 reiz 25,3 m liela sala – klints - tieši pa vidu starp Islandi un Īriju. Pretendē Dānija (Fēru salas), Islande, Īrija un Lielbritānija (Skotija). 1997. gadā organizācija Greenpeace uz īsu brīdi okupēja salu un pasludināja to par „Jaunu Globālu Valsti” – Veivlendu (Waveland).
Sabaha Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu daļa, kas kādreiz piederēja Sulu sultanātam, kas tagad ietilpst Filipīnu sastāvā. Sultāns Muedzuls Lails Tans Kirams to 1878. gada 22. janvārī iznomāja britiem uz nenoteiktu laiku. Tāpēc Filipīnas joprojām uzskata, ka šī teritorija juridiski nepieder Malaizijai. Sabahas tiesības uz pašnoteikšanos tika ignorētas.
Spratlija salas # Strīdus teritorija Dienvidķīnas jūrā. Pretendē ĶTR, Taivāna, Vjetnama (uz visu teritoriju), Bruneja, Filipīnas, Malaizija (uz daļu teritorijas).
Katra no minētajām valstīm (izņemot Bruneju) kontrolē daļu salu vai atolu.

Kopā ņemot, uz visas Zemeslodes apmēram 50 valstīm ir dažāda mēroga teritoriālas pretenzijas pret citām valstīm. Pēc amerikāņu pētnieka Deniela Paipsa aprēķiniem Āfrikā ir ap 20 teritoriālas pretenzijas, Eiropā - 19, Tuvajos Austrumos - 12, Latīņamerikā - 8, bet Ķīnai - 7 pretenzijas. Te var minēt tādas teritorijas, kā: Palestīna, Kašmīra, Aizkaukāzs, Fergānas ieleja[7], Kuriļu salas, Folklenda Salas utt.[8]

Teritorijas, uz kurām nepretendē neviena valsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija Statuss
Birtavila # Tuksnešaina teritorija bez ūdens starp Sudānu un Ēģipti uz dienvidiem no 22 paralēles. Abas valstis atsakās[9] to oficiāli iekļaut savā sastāvā.
Mērijas Bērdas Zeme # Antarktīdas teritorija apmēram starp 158° un 103°24' rietumu garumu. Teritorijā atrodas tikai vairākas, sezonālas polārstacijas. Vienīgā Antarktīdas teritorija uz kuru nepretendē neviena suverēna valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [[1]]
  2. SBA primāri funkcionē kā militārās bāzes, nevis atkarīgās teritorijas.
  3. 3,0 3,1 First Assistant Secretary, Territories Division (2008-01-30). Territories of Australia. Attorney-General's Department. Atjaunināts: 2008-02-07. "The Federal Government, through the Attorney-General's Department administers Ashmore and Cartier Islands, Christmas Island, the Cocos (Keeling) Islands, the Coral Sea Islands, Jervis Bay, and Norfolk Island as Territories."
  4. [2]
  5. [3]
  6. [4]
  7. [5]
  8. [[6]]
  9. [7]