Pauls fon Hindenburgs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par feldmaršalu. Par dirižabli skatīt rakstu LZ 129 Hindenburg.
Pauls fon Hindenburgs
Paul von Hindenburg
Paul von Hindenburg.jpeg
Vācijas prezidents
Amatā
1925. gada 12. maijs — 1934. gada 2. augusts
Priekštecis Frīdrihs Eberts
Pēctecis Ādolfs Hitlers

Dzimšanas dati 1847. gada 2. oktobrī
Karogs: Prūsijas karaliste Prūsijas karaliste, Pozene
(tagad Karogs: Polija Polija, Poznaņa)
Miršanas dati 1934. gada 2. augustā (86 gadu vecumā)
Karogs: Prūsijas karaliste Prūsijas karaliste, Neideka (Neudeck)
(tagad Karogs: Polija Polija, Ogrodzeņeca (Ogrodzieniec))
Tautība vācietis
Politiskā partija bezpartijisks
Profesija militārpersona
Paraksts Paul von Hindenburg, Unterschrift.png

Pauls Ludvigs Hanss Antons fon Benekendorfs un fon Hindenburgs (vācu: Paul Ludwig Hans Anton von Beneckendorff und von Hindenburg, biežāk pazīstams kā Pauls fon Hindenburgs (vācu: Paul von Hindenburg); dzimis 1847. gada 2. oktobrī, miris 1934. gada 2. augustā) bija vācu feldmaršals un politiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis sena prūšu aristokrāta ģimenē. Mārtiņš Luters ir Hindenburga radinieks no tēva puses. Mācījās dažādās kara skolās. Piedalījās Austriešu-prūšu karā un Franču-prūšu karā. Kā jauns virsnieks bija klāt Vācijas impērijas proklamēšanā 1871. gada 18. janvārī Versaļā.

1911. gadā atvaļinājās no armijas. Sākoties Pirmajam Pasaules karam, Hindenburgs ar Helmuta Moltkes rīkojumu atkal tika iesaukts dienestā un sešdesmit sešu gadu vecumā kļuva par nacionālo varoni, uzvarot Tannenbergas kaujā. Vēlāk komandēja Vācijas spēkus cīņā pret Krieviju. No 1916. gada bija ģenerālštāba priekšnieks un kopā ar palīgu Erihu Ludendorfu vadīja Vācijas cīņu kara laikā.

1919. gadā atkāpās no amata. 1919. gadā liecināja Reihstāga komisijai, ka zaudējums karā notika t.s. "Dūriena mugurā" (Dolchstoß) dēļ, kas vēlāk kļuva par svarīgu propagandas cīņas ieroci Vācijā.

Kļuvis par privātu personu, 1925. gadā, Alfreda fon Tirpica pierunāts, piedalījās Vācijas prezidenta vēlēšanās un tika ievēlēts.

1932. gadā, 84 gadu vecumā, atkal tika ievēlēts par Vācijas prezidentu, otrajā kārtā pārspējot Ādolfu Hitleru. Iesākumā pretojoties šādai iespējai, 1933. gadā Hindenburgs iecēla Hitleru par Vācijas kancleru. Pēc Hindenburga nāves 1934. gadā Hitlers kļuva par Vācijas fīreru, apvienojot kanclera un prezidenta amatu.

Hindenburgs kopā sievu tika apbedīts Tannenbergas memoriālā Austrumprūsijā (netālu no mūsdienu Olštinekas Polijā). Otrā Pasaules kara laikā, tuvojoties Padomju armijai, Hindenburga un sievas sarkofāgi tika pārvesti uz Marburgu, kur tos pēc kapitulācijas kādā šahtā atrada ASV karavīri. Vēlāk Hindenburga un sievas sarkofāgi tika ievietoti Marburgas Elizabetes baznīcā, kur tie atrodas arī šodien.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Priekštecis:
Frīdrihs Eberts
Vācijas prezidents
19241934
Pēctecis:
Ādolfs Hitlers
(fīrers un kanclers)