Apelsīns

Vikipēdijas raksts

Apelsīns (no nīderlandiešu: appelsina — "ķīniešu ābols") ir apelsīnkoka (Citrus sinensis) auglis. Eiropā apelsīnus ieveda portugāļi, un tagad tas labi aug gan Vidusjūras reģionā, gan Centrālamerikas valstīs. Ļoti labs līdzeklis pret cingu.

[izmainīt šo sadaļu] Sastāvs

100 g produkta apelsīna satur:

• Enerģija 46 kcal (192 kJ)
• Ogļhidrāti 11,54 g
  • Cukuri 9,14 g
• Tauki 0,21 g
• Proteīns 0,70 g
• Tiamīns (B₁ vitamīns) 0,100 mg 8% dienas normas
• Riboflavīns (B₂) 0,040 mg 3%
• B₃ vitamīns 0,400 mg 3%
• Pantotēnskābe (B₅ vitamīns) 0,250 mg 5%
• B₆ vitamīns 0,051 mg 4%
• B₉ vitamīns 17 μg 4%
• C vitamīns 45 mg 75%
• Kalcijs 43 mg 4%
• Dzelzs 0,09 mg 1%
• Magnijs 10 mg 3%
• Fosfors 12 mg 2%
• Kālijs 169 mg 4%
• Cinks 0,08 mg 1%
• Varš 0,039 mg

[izmainīt šo sadaļu] Ieguves apjomi

Apelsīnu raža pasaulē pa gadiem Gads Tūkst. tonnu 1965 18 724 1970 24 868 1975 32 204 1980 39 877 1985 40 687 1990 49 454 1995 58 945 2000 63 858 2005 59 568

Lielākās apelsīnu ražas 2005. gadā[1] Valsts Milj. tonnu  Brazīlija 17,8  ASV 8,4  Meksika 4,1  Indija 3,1  Ķīna 2,4  Spānija 2,3  Itālija 2,2  Irāna 1,9  Ēģipte 1,8  Pakistāna 1,6 Pasaulē 61,7

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces