Tirēnu jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tirēnu jūra
Karte Tyrrhenisches Meer.jpg
Tirēnu jūra
Cyan pog.svg
Tirēnu jūra
Koordinātas 40°N 12°E / 40°N 12°E / 40; 12Koordinātas: 40°N 12°E / 40°N 12°E / 40; 12
Okeāns Atlantijas okeāns
Platība 214 000 km2
Garums ~760 km
Platums ~500 km
Maks. dziļums 3785 m
Valstis un teritorijas Karogs: Francija Francija
Karogs: Itālija Itālija
Lielākās pilsētas Neapole
Palermo
Salerno
Tirēnu jūra Vikikrātuvē

Tirēnu jūra (itāļu: mar Tirreno, franču: mer Tyrrhénienne, korsikāņu: mari Tirrenu, sardu: Mare Tirrenu) ir Vidusjūras daļa starp Apenīnu pussalu, Sicīliju, Sardīniju un Korsiku.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras nosaukums cēlies no vārda, kādā grieķi sauca etruskus, kurus grieķi uzskatīja par līdiešu izceļotājiem un kurus vadīja teiksmainie brāļi Tarhons un Tirēns. Saskaņā ar Hērodotu, pēc vairākiem neražas un bada gadiem, daļa līdiešu atstājuši Mazāziju un pārcēlušies uz dzīvi tagadējā Toskānā. Viņi sevi nodēvējuši sava vadoņa vārdā par «tirēniem», savukārt romieši viņus dēvēja par etruskiem — vārdā, kādā šo kultūru sauc vēl tagad. Tirēnu vārdā sāka dēvēt arī jūru, pie kuras viņi dzīvoja.

Romieši Tirēnu jūru dēvēja arī Mare Inferum (Apakšējā jūra) pretstatā Adrijas jūraiMare Superum (Augšējā jūra).

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirēnu jūra atrodas netālu no Āfrikas—Eiropas lūzuma zonas, tāpēc tās dienvidu daļā ir aktīvi vulkāni.

Jūras ūdens virsējā slāņa temperatūra vasarā 22-24,5 °C, ziemā 13-14 °C, sāļums 37,2 - 38,2 promiles.

Šaurumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar pārējo Vidusjūru savieno pieci šaurumi:

Salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapri sala Tirēnu jūrā

Tirēnu jūrā ir šādas salas un salu grupas (neskaitot lielās salas, kas norobežo jūru):

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]