Tirēnu jūra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tirēnu jūra
TirenuJura.JPG
Platība: 214 000 km2
Garums: ~760 km
Platums: ~500 km
Maks. dziļums: 3 785 m
Valstis un citas teritorijas: Francija (Korsika)
Itālija
Lielākās pilsētas: Neapole
Palermo
Salerno

Tirēnu jūraVidusjūras daļa starp Apenīnu pussalu, Sicīliju, Sardīniju un Korsiku.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras nosaukums cēlies no vārda, kādā grieķi sauca etruskus, kurus grieķi uzskatīja par līdiešu izceļotājiem kurus vadīja teiksmainie brāļi Tarhons un Tirēns. Saskaņā ar Hērodotu pēc vairākiem neražas un bada gadiem daļa līdiešu atstājuši Mazāziju un pārcēlušies uz dzīvi tagadējā Toskānā. Viņi sevi nodēvējuši sava vadoņa vārdā par "tirēniem", savukārt romieši viņus dēvēja par etruskiem - vārdā, kādā šo kultūru sauc vēl tagad. Tirēnu vārdā sāka dēvēt arī jūru, pie kuras viņi dzīvoja.

Romieši Tirēnu jūru dēvēja arī Mare inferum (Apakšējā jūra) pretstatā Adrijas jūrai - Mare superum (Augšējā jūra).

Vispārējs apraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirēnu jūra atrodas netālu no Āfrikas - Eiropas lūzuma zonas, tāpēc tās dienvidu daļā ir aktīvi vulkāni.

Jūras ūdens virsējā slāņa temperatūra vasarā 22-24,5 °C, ziemā 13-14 °C, sāļums 37,2 - 38,2 promiles.

Šaurumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar pārējo Vidusjūru savieno pieci šaurumi:

Kapri sala Tirēnu jūrā

Salas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirēnu jūrā ir šādas salas un salu grupas (neskaitot lielās salas, kas norobežo jūru):