Toruņa
| Toruņa | |||
 |
|||
|
|||
  Toruņa
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Polija |
||
| Vojevodiste | Kujāvijas-Pomožes vojevodiste | ||
| Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
| Pilsētas tiesības | 1233 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 115,72 km² | ||
| Augstums vjl | 30 m | ||
| Iedzīvotāji (2006) | |||
| - Kopā | 207 381 | ||
| - blīvums | 1 792,1/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa: http://www.torun.pl/ | |||
| Šis objekts vai tā daļa ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā |
|
| Valsts | |
| Nosaukums | Toruņas viduslaiku pilsēta |
| Tips | kultūras |
| Gads | 1997 |
| Kritērijs | ii, iv |
Toruņa (poļu: Toruń), vēsturiskais vācu nosaukums Torna (vācu: Thorn) - pilsēta Polijas centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas. Sens tirdzniecības centrs. Kopā ar Bidgošču veido kopēju aglomerāciju. Sena Hanzas pilsēta. Labi saglabājusies gotiska vecpilsēta ar aizsardzības mūriem. Pazīstama, kā Nikolaja Kopernika dzimtā pilsēta. Toruņā atrodas viena no labākajām universitātēm Polijā - Nikolaja Kopernika universitāte, kura izveidota 1945.gadā no Stefana Batorija universitātes Viļņā un Jana Kazimira universitātes Ļvivā mācībspēkiem. pilsētas pievārtē atrodas radioobservatorija ar divām paraboliskajām antenām 32 un 15 metri diametrā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Toruņa bija neliela apmetne Kulmas novadā, kad 1230.gadā Teitoņu ordenis šeit uzceļ pili. Blakus izveidotajam ciematam jau 1233.gadā tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Ļoti ātri Toruņa kļūst par ievērojamu tirdzniecības centru, kas 14.gs iestājas Hanzas savienībā.
1411. gadā pilsēta tiek noslēgt Toruņas Miera līgums starp Poliju-Lietuvu un Vācu ordeni pēc ordenim katastrofālās Grīnvaldes kaujas. 1440. gadā Toruņa, kopā ar Gdaņsku (Dancigu) un Elblongu (Elbingu), nodibina Prūsijas konfederāciju, kura 1454.gadā saceļas pret Ordeni, un meklē aizsardzību pie Polijas karaļa Kazimira IV. Sākas Trīspadsmitgadu karš starp Ordeni un Poliju. Kara rezultātā, pamatojoties uz 1466. gadā pilsētā noslēgto Otro Toruņas Miera līgumu, pilsēta nokļuva Polijas sastāvā kā autonomās Karaļa Prūsijas centrs. 1501. gada 17. jūnijā pilsētā mira Polijas karalis Jans I.
1724. gada 7. decmbrī Toruņā notiek t. s. Toruņas tribunāls (Tumult toruński, Thorner Blutgericht), kurā Polijas varas iestādes uz nāvi sodīja luterānisko pilsētas mēru un deviņus ievērojamus pilsoņus. 1793.gadā, pēc Polijas Pirmās dalīšanas, Toruņa nokļūst Prūsijas sastāvā, bet no 1807.gada līdz 1814.gadam - Varšavas Lielhercogistes sastāvā, līdz 1814.gadā atkal kļūst par Prūsijas daļu.
1871.gadā Toruņa, tāpat kā visa Prūsija kļūst par Vācijas impērijas sastāvdaļu, līdz, beidzoties Pirmajam Pasaules karam, pēc Lielpolijas sacelšanās nokļūst jaunajā Polijas valstī.
[izmainīt šo sadaļu] Toruņa UNESCO pasaules mantojuma sarakstā
1997.gadā Toruņu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Toruņa iekļauta sarakstā, jo:
Toruņa kopš XII.gs bijusi Teitoņu ordeņa bāze Prūsijas iekarošanai un kristīšanai. Drīz tā kļuva par ievērojamu Hanzas pilsētu. Vecā un Jaunā Pilsēta, daudzas saglabājušās XIV un XV gs. publiskās un privātās celtnes (arī Kopernika dzimtā māja) ir liecinieces Toruņas senajai varenībai.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Toruņā (Tornā) dzimuši:
- Nikolajs Koperniks (Nicolaus Copernicus, 1473 - 1543) - astronoms
- Kazimežs Serockis (Kazimierz Serocki, 1922 - 1981) - komponists
- Zamuels Tomass fon Zemmerings (Samuel Thomas von Sömmering, 1755 - 1830) - ārsts
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
 |
Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||
