Elblonga

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Elblonga
Vecpilsētas apbūve Elblongā
Vecpilsētas apbūve Elblongā
Flag of Elblonga
Karogs
Elblonga
Ģerbonis
Elblonga
Red pog.png
Elblonga
Koordinātas: 54°09′30″N 19°24′10″E / 54.15833°N 19.40278°E / 54.15833; 19.40278Koordinātas: 54°09′30″N 19°24′10″E / 54.15833°N 19.40278°E / 54.15833; 19.40278
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Apriņķis pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1246
Platība
 - Kopējā 79,82 km²
Iedzīvotāji (2006)
 - kopā 127 055
 - blīvums 1 591,8/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.umelblag.pl/

Elblonga (poļu: Elbląg), vēsturiski arī Truso; Ilfinga (senprūšu, Elbinga (vācu: Elbing) — sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pamedes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē. Līdz Otrajam pasaules karam ietilpa Vācijā un tās nosaukums bija Elbinga. Liepājas sadraudzības pilsēta.

Pilsētā atrodas alusdarīta Elbrewery, kura ražo alu ar EB zīmolu.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā pilsēta atrodas stratēģiski svarīgā vietā Vislas grīvā, tirdzniecības apmetne šeit bija no aizvēsturiskiem laikiem. Pirmoreiz to pieminējis Vulfstans no Hedebijas ap 890. gadu kā senprūšu pilsētu Truso. Vikingu laikos pilsēta tirgojās ar citiem tā laika lielākajiem centriem — Birku Svēlandē un Visbiju Gotlandē. Truso bija tirdzniecības punkts senajā Dzintara ceļā. Tiek uzskatīts, ka pie Elblongas 997. gadā tika nogalināts Sv. Adalberts.

12. gadsimtā piekrasti sāka pakļaut Teitoņu ordenis. Senās Truso vietā tika nodibināta vācu Elbinga, kas ietilpa Pamedes bīskapijā Rīgas arhibīskapijas pakļautībā. 1246. gadā Elbinga ieguva Lībekas tiesības. 14. gs laikā tā ieguva papildus privilēģijas tirdzniecībā. Ap 1350. gadu Elbingā tika pierakstīta Elbingas prūšu vārdnīca (Elbing-Preussisches Wörterbuch) — viens no nedaudzajiem senprūšu valodas pieminekļiem.

Jau 13. gs vidū Elbinga kļuva par Hanzas savienības locekli. 1440. gadā pilsēta kopā ar Tornu un Dancigu nodibināja Prūsijas konfederāciju, kas noveda pie Trīspadsmitgadu kara un sekojošās Elbingas pievienošanās Polijas-Lietuvas valstij. 1535. gadā vairums iedzīvotāju pārgāja luterticībā.

Līdz ar Pirmo Polijas dalīšanu Elbingu ieguva Prūsija, respektīvi Vācija, kuras sastāvā Elbinga bija līdz par 1945. gadam, kad pilsēta tika piešķirta Polijai, bet vācu iedzīvotāji tika padzīti. Otrajā pasaules karā Elbinga cieta ļoti smagi. Visa vecpilsēta bija nopostīta. To arī neatjaunoja, bet ķieģeļus izmantoja Varšavas un Gdaņskas atjaunošanai. 1960. gados nolīdzināja līdz ar zemi visas vecpilsētas drupas, atstājot tikai divas baznīcas. Tomēr 1989. gadā sākās vecpilsētas atjaunošana visai savdabīgā veidā — vecpilsēta tiek atjaunota būvējot mūsdienīgas celtnes, bet saglabājot veco ielu plānojumu un māju proporcijas. Līdz 2005. gadam šādā veidā bija atjaunotas 2/3 no Elblongas vecpilsētas.