Turcijas tiesību sistēma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Turcijas tiesību sistēma balstās uz Turcijas konstitūcijas 138. — 160. pantu. Kara tiesas un civilās tiesas ir šķirtas. Kara tiesas var tiesāt personas, kas kalpo militārajā dienestā, kā arī jebkuru personu kara stāvokļa apstākļos vai par jautājumiem militārā dienesta sakarā.[1]

Juridiskā profesija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termins, ar kuru apzīmē jebkuru personu, kas praktizē jurisprudenci ir jurists (turku: hukukçu). Persona, kas ieguvusi augstāko juridisko izglītību var kļūt par advokātu (turku: avukat, tiesnesi (hâkim vai yargıç), prokuroru (savcı) vai notāru (noter) pēc atsevišķos likumos noteikta prakses laika.

Zvērināti advokāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Privātie advokāti vienu gadu praktizē un tad iestājas zvērinātu advokātu padomē (baro) un Turcijas Zvērinātu Advokātu Padomju Apvienībā.

Tiesneši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turcijas tiesās nav piesēdētāji. Lēmumu pieņem viens vai vairāku tiesnešu kolēģija, kas lēmumus pamato ar likumiem un tiesu praksi. Par tiesnesi kļūst persona, kas beigusi juridisko augstskolu un tiesneši iedalās trijos virzienos:

  • krimināltiesību tiesnesis (nēsā sarkanu talāru);
  • civiltiesību tiesnesis (nēsā zaļu talāru);
  • administratīvo tiesību tiesnesis (nēsā gaiši brūnu talāru).[2]

Krimināllietu tiesneši strādā krimināllietu tiesā. Krimināllietu tiesa (turku: mahkeme) iedalās trīs tiesās: vispārīgā tiesa (turku: ağır ceza), galvenā tiesa (turku: asliye ceza) un krimināllietu šķīrējtiesa (sulh ceza). Civillietu tiesneši strādā galvenajā civilitiesā (turku: ''asliye hukuk mahkeme) vai civillietu šķīrējtiesā (turku: sulh hukuk mahkeme). Administratīvo lietu tiesneši strādā administratīvajā tiesā (turku: idari mahkeme).[3]

Tiesnešu un Prokuroru Augstākā Padome (turku: Hâkimler ve Savcılar Yüksek Kurulu) nodarbojas ar tiesnešu un prokuroru apstiprināšanu profesijā, iecelšanu amatā, pārcelšanu, pagaidu īslaicīgu uzdevumu uzticēšanu, iecelšanu pirmajā līmenī, amatu pilnvaru noteikšanu, atstādināšanu, disciplināro sodīšanu un izslēgšanu.[3] Tieslietu ministrijas Personāla lietu ģenerāldirektorāts ir šīs Augstākās padomes sekretariāts.

Prokurori[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts apsūdzību ceļ prokurori (turku: savcı). Pilns amata nosaukums ir Republikas prokurors (turku: Cumhuriyet savcısı) un visi prokurori ir Republikas Ģenerālprokuratūras (turku: Cumhuriyet Başsavcılığı) sastāvā. Prokurori arī tiek dalīti pēc tiesību nozarēm, tāpat kā tiesneši.[4]

Tiesu instances un lietu izskatīšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesu sistēma sastāv no vispārējām tiesām, sevišķām krimināllietu tiesām, kara tiesām, Konstitucionālās tiesas, Augstākās tiesas un trīs atsevišķām augstākās tiesas palātām. Kasācijas tiesa izskata apelācijas krimināllietās, Valsts padome izskata apelācijas administratīvās lietās vai lietās starp valsts iestādēm, Kontroles tiesa veic valsts institūciju auditus un revīzijas. Lielākā daļa lietu tiek iztiesātas vispārējās tiesās, kas iedalās krimināllietu, civillietu un administratīvo lietu tiesās. 2004. gadā parlaments pieņēma likumu ar kuru tiks izveidotas Apelācijas apgabaltiesas, lai atslogotu augstākās tiesas darbu un lietas tiktu izskatītas efektīvāk.

Civillietu tiesas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv divi civillietu tiesu veidi: šķīrējtiesas (turku: sulh hukuk mahkeme), kas ir pirmā civillietu izskatīšanas instance katrā rajonā viena tiesneša sastāvā un galvenās civiltiesas (turku: ''asliye hukuk mahkeme), kas izskata tās lietas, kas nav piekritīgas šķīrējtiesām. Katrā rajonā un pilsētā ir viena šķīrējtiesa un galvenā civiltiesa, kas dažkārt, skatoties pēc nepieciešamības, var būt iedalītas sīkākās nodaļās.[3]

Krimināllietu tiesas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī Turcijā vairs noziegumus neiedala vieglos un smagos noziegumos, joprojām pastāv tiesu iedalījums pēc vecās sistēmas: galvenā tiesa (turku: asliye ceza), kāda ir katrā rajonā un pilsētā, izskata tādas lietas, kurās apsūdzētajam draud sods ar brīvības atņemšanu uz pieciem vai mazāk gadiem. Smago noziegumu tiesas, jeb centrālās tiesas izskata lietas, kurās draud sods ar brīvības atņemšanu uz ilgāku laiku par pieciem gadiem. Centrālajās tiesās lietu izskata trīs tiesneši ar vienu tiesnesi kā priekšsēdētāju.[3]

Valsts drošības tiesas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 1982. gada konstitūciju tika izveidotas valsts drošības tiesas (turku: Devlet Güvenlik Mahkeme), kurās izskata lietas par noziegumiem pret valsti un organizētās noziedzības lietas. Šīs tiesas izveidoja kara tiesu vietā, kādas pastāvēja vairākos Turcijas reģionos kara stāvokļa apstākļos. Šobrīd šādas tiesas ir tikai astoņos ilos.

1991. gadā, saskaņā ar Terorisma apkarošanas likumu Nr. 3713, valsts drošības tiesām uzticēts izskatīt arī noziegumus pret valsti, kas paredzēti šajā likumā. Tiesā lietas izskata trīs tiesnešu sastāvs, no kuriem viens ir kara tiesnesis. Kara tiesneši ir bruņoto spēku sastāvā un viņu atalgojumu maksā Turcijas Bruņotie spēki. Vairākās lietās Eiropas Cilvēktiesību Tiesa ir atzinusi, ka šādu kara tiesnešu klātbūtne lietu izlemšanā ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 6. pantu, kas nosaka tiesības uz taisnīgu tiesu.

1999. gadā Turcijā tika izdarīti grozījumi likumos un kara tiesnešus izslēdza no šo tiesu sastāva. Saskaņā ar vairākiem likumu grozījumiem 2004. gadā pieņemtajā reformu paketē, šādas tiesas oficiāli ir likvidētas un pieskaitītas krimināllietu tiesām. Tagad šīs tiesas var izskatīt vienīgi lietas par organizēto noziedzību, terorismu un valsts drošību.[5] Līdz ar jaunā Kriminālprocesa likuma stāšanos spēkā 2005. gada 1. jūnijā, šo tiesu nosaukums mainīts un tās tagad sauc: Smagu noziegumu tiesas. Vairums lietu, kas izskatītas šajās tiesās tiek dēvētas par politisko noziedznieku lietām.[6][7]

Augstākās tiesas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstitūcijā kā valsts augstākās tiesas noteiktas: Konstitucionālā tiesa, Kasācijas tiesa, Valsts padome, Kasācijas kara tiesa, Augstākā kara administratīvā tiesa un Juridisko strīdu tiesa.[4]

Konstitucionālā tiesa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1961. gadā izveidotās Turcijas Republikas Konstitucionālās tiesas (turku: T.C. Anayasa Mahkemesi) pamata uzdevums ir izskatīt jautājumus gan pēc būtības, gan formas par likumu, noteikumu ar likuma spēku un parlamenta kārtības ruļļa atbilstību konstitūcijai. Tiesai papildus ir šādas tiesības:

  • kā augstākajam tribunālam tiesāt valsts prezidentu, ministru kabineta locekļus, augstāko tiesu locekļus, Tiesnešu un Prokuroru Augstākās Padomes priekšsēdētāju un locekļus un virsprokurorus;
  • auditēt partiju finanses;
  • izskatīt parlamenta lēmumus par deputātu neaizskaramību un atcelt atsevišķus parlamenta locekļus;
  • izraudzīt un iecelt amatā Juridisko strīdu tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Konstitucionālā tiesa sastāv no 11 pastāvīgajiem un četriem nepastāvīgajiem locekļiem. Tiesa ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz 11 locekļi. Konstitucionālās tiesas lēmumi ir galīgi. Šos lēmumus negroza un neatliek to izpildi.[4]

Šobrīd Turcijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs (turku: Anayasa Mahkemesi Başkanı) ir Hasims Kiličs.

Kasācijas tiesa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turcijas Kasācijas tiesa (turku: Yargıtay) ir pēdējā lietas izskatīšanas instance lietām, kas izlemtas civiltiesās un krimināltiesās un tā izskata lietu, ja iesniegta kasācijas sūdzība. Tiesas pieņemtais lēmums un secinājumi var tikt izmantoti pirmās instances tiesā par precedentu un šī tiesa var arī grozīt savus iepriekš pieņemtos lēmumus, ja iesniegts šāds lūgums.[4]

Kasācijas tiesa iedalīta civillietu palātā un krimināllietu palātā (turku: hukuk ve ceza daireleri). 2007. gada aprīlī tiesā pastāvēja 21 civillietu palāta un 11 krimināllietu palātas.[8]

Augstākais tiesnesis, kuru sauc par pirmo priekšsēdētāju, šobrīd ir Hasans Gerčekers. Kasācijas tiesā darbojas arī Virsprokurors (turku: Yargitay Cumhuriyet Başsavcısı) un šo amatu šobrīd pilda Abdurrahmans Jalčinkaja. Lietās par sūdzībām pret politiskajām partijām, Virsprokurors ceļ apsūdzību Konstitucionālajā tiesā.

Kontroles tiesa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstroles tiesa, jeb Valsts kases augstākā padome (turku: Sayıştay) nodarbojas ar parlamenta uzdotiem auditiem visās iestādēs, kas saņem valsts naudu vai tām nodots valdījumā valsts īpašums. Šīs tiesas lēmumus nevar pārsūdzēt administratīvajā tiesā.[4] Pastāv šaubas, vai Kontroles tiesa vispār pieskaitāma augstākajām tiesām un, vai vispār tā ir tiesa pēc būtības.[9]

Administratīvā tiesa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administratīvās tiesas (turku: idari mahkeme) ir tikai ilu līmenī. Nākošā instance ir reģionu administratīvās tiesas (turku: bölge idari mahkeme). Pēdējā administratīvo tiesu instance ir Augstākā administratīvā tiesa, jeb Valsts padome (turku: Danıştay), tāpat kā Francijas "Conseil d'Etat" vai Vācijas "Bundesverwaltungsgericht".

Valsts padomes priekšsēdētājs (turku: Danıştay Başkanı) ir Mustafa Birdens. Tiesā darbojas Virsadvokāts, jeb Virsprokurors (Danıştay Kanunsözcüsü vai Danıştay Başsavcısı) un šajā amatā šobrīd iecelts Jilmazs Čimens.[10]

Kara tiesa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara tiesas lemj par visām lietām, kas saistītas ar bruņoto spēku personālu un ar visām personām, kas atrodas teritorijā, kur izsludināts kara stāvoklis. Tiesu darbības pamati noteikti 1971. gada Kara likuma Nr. 1402 11. pantā. Citi tiesas reglamentējoši noteikumi noteikti arī 1963. gada oktobra Kara tiesu kriminālprocesa likuma Nr. 353 11. — 14. pantā (ar grozījumiem 2006. gadā).

Kara tiesu sistēma sastāv no:

  • kara tiesām;
  • augstākās administratīvās kara tiesas;
  • kasācijas kara tiesas.

Juridisko strīdu tiesa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Juridisko strīdu tiesa (turku: uyuşmazlık mahkemesi) ir augstākā instance strīdos par lēmumiem, kurus pieņēmusi civillietu, krimināllietu vai kara tiesa. Šīs tiesas sastāvā ir Kasācijas tiesas, Valsts padomes, Augstākās apelācijas kara tiesas un Augstākās administratīvās kara tiesas tiesneši.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Conscientious objectors are tried at military courts. As an example see public statement of Amnesty International on the case of Mehmet Tarhan
  2. Images of the robes can be found on the website of H.Argun Bozkurt
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Description of the various courts in Turkey Interpol (uses slighly different terms)
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 Political Structure of TURKEY, OFFICE OF THE PRIME MINISTER, DIRECTORATE GENERAL OF PRESS AND INFORMATION
  5. (Turkish) DGM'lerin Yerine 18 Ağir Ceza Mahkemesi. Avrupa Birliği Genel Sekreterliği. 2004-07-02. Atjaunināts: 2008-11-19.
  6. Justice Delayed and Denied, Amnesty International, September 2006.
  7. Also see a private source with an article on the background to the legal system
  8. Compare the Turkish website of the Court of Cassation
  9. "Sayıştay tartışması" (2001-03-07) Yeni Safak
  10. Council of State(angliski)

Saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]