Valters Caps
 |
|
|
|
|
Valters Caps (vācu: Walter Zapp; 1905. gada 4. septembris — 2003. gada 17. jūlijs) bija inženieris, fotokameras "Minox" izgudrotājs.
Dzimis Rīgā, vācbaltiešu ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā izraidīti uz Krievijas impērijas iekšieni. Pēc atgriešanās Rīgā ģimene izbrauca uz Igauniju, kur cerēja doties tālāk uz Rietumiem, bet Valters palika Tallinā, kur ilgāku laiku strādāja ar fototehniku saistītus darbus. 1934. gadā viņš izgudroja maza izmēra fotokameru "Minox", kuras pirmais prototips tika izgatavots 1936. gadā. 1938. gadā sākās tā ražošana VEF rūpnīcā. 1942. gadā tika pārtraukta šo fotoaparātu ražošana Latvijas teritorijā, iekārtas tika izvestas uz Vāciju. Pats Caps sākoties Otrajam pasaules karam izbrauca no Latvijas uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara viņš ar kompanjonu izveidoja "Minox" fotoaparāta ražotni Vācijā. 1950. gadā viņam radās konflikts šajā uzņēmumā un viņš izbrauca uz Šveici, bet 1990. gadā atjaunoja sadarbību ar uzņēmumu. Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas vairākkārt viesojies Latvijā. 2003. gadā, 97 gadu vecumā, viņš nomira Šveicē.
Satura rādītājs |
Ģimene [izmainīt šo sadaļu]
Izgudrotāja tēvs Kārlis bija Lielbritānijas pavalstnieks, bet māte Emīlija Antonija Ida Burhards – baltvāciete. 1918. gadā Krievijas varas iestādes vairākas rīdzinieku ģimenes, to skaitā arī Capu ģimeni, izsūtīja uz Ufas pilsētu Urālos. Pēc atgriešanās Latvijā ģimene 1921. gadā nolēma caur Tallinu doties uz Rietumiem. Vispirms uz Tallinu aizbrauca tēvs, ģimene viņam pievienojās vēlāk.[1]
Darba gaitas [izmainīt šo sadaļu]
Lai gan Valters Caps bija autodidakts ar nelielu skolas izglītību, viņam piemita izcilas konstruktora spējas un 1922. gadā V. Caps kļuva par mācekli Tallinas labākajā mākslas fotogrāfijas darbnīcā. Jau šajā pašā gadā V. Caps sāka domāt par nelielas fotokameras izveidi. 1932. gadā Valters Caps un Rihards Jirgens izveido kopuzņēmumu, kurā Caps iegulda savas idejas, Jirgens – naudu. Minox kameras prototips tapa laikā no 1932. līdz 1936. gadam. Tā izveidē Caps piesaistīja optiķi Karlu Indusu un mehāniķi Hansu Epneru.[2]
Neraugoties uz to, ka izgatavotais fotoaparāts bija smalkmehānikas paraugs, tas tomēr neguva ražotāju atsaucību līdz brīdim, kad VEF pārstāvji Tallinā noorganizēja tikšanos ar VEF direktoru Teodoru Vītolu. Lai gan šādas tehnikas izgatavošana bija risks, jo fabrika līdz šim nebija izgatavojusi neko tamlīdzīgu, V. Caps noslēdza kontraktu un, pārceļoties atpakaļ uz Rīgu, kopā ar latviešu konstruktoriem un inženieriem sāka tehnoloģisko izstrādi rūpnieciskajai ražošanai.[1] 1940. gadā PSRS armijas Baltijas valstu okupācijas un Vācijas fīrera Hitlera politikas dēļ Valters Caps kopā ar vairākiem citiem baltvāciešiem pamet Latviju un pārceļas uz Berlīni.[3] Tur piecus gadus vēlāk V. Caps atjauno sadarbību ar R. Jirgenu un nodibina firmu „Minox GmbH”, atsākot pārtraukto fotoaparātu ražošanu.[4] 1950. gadā Valters Caps pārtrauc darbību firmā „Minox GmbH” un pārceļas uz Šveici, kur turpina veikt konstruēšanas darbus miniatūrās fotogrāfijas jomā.[3]
Minox [izmainīt šo sadaļu]
VEF Minox bija pilnīgi jauna tipa fotoaparāts, kurš no citiem atšķīrās ar savu mazo izmēru un vienlaicīgi spēju veikt ļoti kvalitatīvus fotouzņēmumus. Tā bija iecienīta ne tikai slepeno aģentu vidū, kuri ar tās palīdzību varēja viegli, ātri un kvalitatīvi veikt dokumentu fotouzņēmumus, bet arī amatierfotogrāfu vidū.[5] Līdz 1942. gadam VEF izgatavoja aptuveni 17 000 fotoaparātu, kuras eksportēja uz attīstītākajām pasaules valstīm.[1]
Dokumentālā filma "MINOX leģenda" [izmainīt šo sadaļu]
2007. gadā iznākusi režisora Kurta Vidmera dokumentālā filma ar nosaukumu „MINOX leģenda,” kurā atveidota leģendārā fotoaparāta tapšanas vēsture un nozīme fotorūpniecībā.[6] Tajā redzams arī pats Valters Caps un viņa dēls un meita.
Valtera Capa balva [izmainīt šo sadaļu]
2004. gada septembrī Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Patentu valde apstiprināja nolikumu iedibinātajai Valtera Capa balvai par izcilu izgudrojumu. Līdz šim balva pasniegta trīs reizes: 2005. gadā to saņēma izgudrotāji Roberts Kalniņš (Latvija) un Beņjaminš Jofems (ASV-Latvija) par nozīmīgiem izgudrojumiem detaļu automatizētā manipulēšanā ar elektromagnētisko lauku (EMAGO), 2007.gadā - Juris Upatnieks (ASV-Latvija) par nozīmīgiem izgudrojumiem hologrāfijā un 2009. gadā - radioinženieris Raimonds Skuruls par izcilu izgudrojumu skaņu apstrādes tehnikas jomā.[7]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
|
|
|
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
