Liepājas loža "Enkurs"

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no "Enkurs")
Jump to navigation Jump to search
Liepājas ložas nams Avotu ielā 10 pirms 1940. gada.
Liepājas ložas "Enkurs" nams (pa labi) 2008. gadā.

Liepājas loža "Enkurs" (vācu: Loge Anker) bija pirmā neatkarīgās Latvijas teritorijā dibinātā brīvmūrnieku loža, kas strādāja Prūsijas lielložas "Royal York zur Freundschaft" rituālā. Loža likvidēta 1938. gada 27. janvārī,[1] atjaunota 2009. gada 9. maijā.

Senās brīvmūrnieku tradīcijas Liepājā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākā brīvmūrnieku loža Liepājā ar nosaukumu „Libanons” dibināta Kurzemes hercogistes laikām, 1780. gadā. Vēlāk šī loža biežāk tika dēvēta par "Irene". Domājams, ka ložas dibinātāji ir bijuši Liepājā dzīvojošie angļu un skotu tirgotāji. Tā strādājusi angļu rituālā un atradusies Anglijas (Londonas) Provinciālložas pārraudzībā ar ložas patentu Nr.345. Kopā Anglijas lielložas provinciālložai ar centru Pēterburgā 1785.gadā bija padotas deviņas ložas: trīs ložas St. Pēterburgā, trīs ložas Rīgā ("Apollo", "Castor", "Astrea"), divas Rēvelē (Tallinā) un pa vienai Tērbatā un Liepājā. Diemžēl visai drīz loža „Apollo” atkal tika zaudēta, jo pieņēma Cinnendorfa rituālu kopā ar tās jauno prezidējošo Meistaru baronu Ungernu-Šternbergu. Jelagins drīz Rīgā nodibināja divas citas ložas — „Konstantin zum Gekrönten Löwe” (Konstantīns pie kronētās lauvas) 1787.gadā un „Zur kleinen Welt” (Pie mazās pasaules) 1790.gadā (Nr.73). Citas Kurzemes un Zemgales hercogistes ložas Jelgavā un Aizputē strādāja Striktās Obsevances rituālā un pakļāvās Prūsijas Lielajai Nacionālajai ložai "Pie trim zemeslodēm". Pēc 1789. gada loža "Irene" tika pārcelta uz Mēmeli (tagad - Klaipēda), kur vietējās ložas "Memphis" telpās Liepājas brīvmūrnieki turpināja strādāt līdz 1805. gadam, kad Krievijas impērijā atkal tika atjaunota legāla brīvmūrniecības darbība. Otro reizi ložas darbība Liepājā tika apturēta 1824. gadā un loža tika pārcelta uz Tilzīti.

Ložas dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu virsnieku kazino Liepājas "Muses namā" (1916).

Kā iedīgļi brīvmūrniecības reaktivācijai Liepājā kalpoja vācu karaspēka militārās ložas Pirmā pasaules kara laikā. Vācu okupētajā Kurzemē bija divas ložas - Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" ("Zum deutschen Schwert im Osten"), kas pakļāvās Vācijas Brīvmūrnieku Lielajai zemes ložai un Liepājas loža "Enkurs un zobens" (Anker und Schwert), kas bija Prūsijas lielložas "Royal York zum Freundschaft" sastāvā. Bez tam Rīgā 1917. gadā bija nodibināta loža „Hanziešu uzticība” (Hanseatentreue) Vācijas Brīvmūrnieku lielās zemes ložas sastāvā. Militāro ložu „Enkurs un zonbens” trīs Prūsijas tradicionālās ložas ("Royal York zum Freundschaft", "Pie trim zemeslodēm", "Lielā Zemes loža") 1921. gada 6. aprīlī pārveidoja par neatkarīgu Latvijas ložu „Enkurs”, kuras locekļi pārsvarā bija Liepājas vāciski runājošie iedzīvotāji. Ložas simbols bija enkurs, kam kreisajā pusē bija mēness, bet labajā saule. Ložas devīze bija In Omnibus Caritas!. Ložas nams atradās 18. gadsimta beigās būvētajā namā Avotu ielā 10, kas sākotnēji piederējis Liepājas birģermeistaram Kristiānam Gotlībam Ungeram (1762–1838). Tajā atradusies Liepājas "Musses" biedrība, ko dēvējuši par masonu ložu.[2]

Ložas apturēšana un atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Liepājas loža "Enkurs" ("Anker") tika izveidota no vācu militārās ložas "Enkurs un zobens" ("Anker und Schwert") 1921. gada 6. aprīlī, tad jaunās Latvijas valsts tiesībsagiem pastāvēja nopietnas bažas par ložas saistību ar vācu reakcionārajām aprindām Vācijā. Sakarā ar preses apsūdzībām "pretvalstiskā darbībā" 1925. gada februārī pret ložu tika uzsākta politiskās policijas izmeklēšana, kas gan parādīja šādu apgalvojumu pilnīgu nepamatotību. Neraugoties uz to, Kurzemes apgabaltiesā tika iesniegta prasība ložu slēgt, jo tā nedarbojas pēc iesniegtajiem statūtiem un tūlīt apturēt ložas darbību, jo tā "atrodas ārzemju atkarībā". Kā vienīgais otrā apgalvojuma pieradījums bija ložā lietotais Prūsijas lielložas rituāls. Tiesa 1927. gada 21. maijā konstatēja apsūdzību pilnīgu nepamatotību un prasība par ložas slēgšanu tika noraidīta. Ložas aizstāvību vadīja pazīstamais Rīgas advokāts Andrejs Krastkalns.

Ložas dibinātāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Berči (Bertschy), Makss (1871-1935). Arhitekts, Liepājas pilsētas arhitekta Paula Makša Berči dēls. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (8.12.1918). Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 1.sargs (1922), ceremonijmeistars un brālis sagatavotājs (1924), uzņemts Iekšējā Orientā (17.4.1923).
  • Hansens (Hansen), Johaness (1872-). Norvēģijas vicekonsuls Liepājā, fabrikas “Paul Gassner&Co” īpašnieks. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 2.pārraugs (1921), 1.pārraugs (1922), uzņemts skotu ložā (17.4.1923). Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (1918).
  • Littens (Litten), Vilhelms (1880-). Vācijas konsuls Liepājā, vēlāk strādājis Vācijas Ārlietu ministrijā Berlīnē (1925), Vācijas konsuls Bagdādē (1927), vēlāk Vācijas tirdzniecības atašejs Bagdādē. Berlīnes ložas “Zur Verschwiegenheit” (3WK) brālis (1911) un vecskotu ložas brālis. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), krēsla meistars (1921-1924), uzņemts skotu ložā (1.5.1922). Prūsijas lielās ložas “ Zur Freundschaft” goda loceklis.
  • Lolls (Loll), Kurts (1881-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), ceremonijmeistars (1921), 2.pārraugs (1924), uzņemts Iekšējā Orientā (17.4.1923). Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (9.8.1918).
  • Rīge (Riege), Vilhelms (1879-). Būvmeistars un tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), rakstvedis (1921), mantzinis (1921) , uzņemts Iekšējā Orientā (5.6.1925). Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (1918).
  • Smits (Smit), Ivans Eduards (1865-). Inženieris un tirgotājs. Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis (uzņemts 29.11.1918). Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 1.pārraugs (1921), meistara vietnieks (1922), uzņemts Iekšējā Orientā (17.4.1923).
  • Šulce (Schulze), Hanss Hermans Heinrihs (1877-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 2.pārraugs (1921), 1.pārrauga vietn. (1922). Brīvmūrniekos uzņemts Jelgavas ložā “Zum deutschen Schwert im Osten” (8.3.1918).
  • Zīgmunds (Siegmund), Makss A. (1882-). Tirgotājs. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (15.11.1918). Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), mantzinis (1921), 2.pārraugs (1921), uzņemts Iekšējā Orientā (10.4.1923).

Goda locekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Littens (Litten), Vilhelms (1880-). Vācijas konsuls Liepājā, vēlāk strādājis Vācijas Ārlietu ministrijā Berlīnē (1925), Vācijas konsuls Bagdādē (1927), vēlāk Vācijas tirdzniecības atašejs Bagdādē. Berlīnes ložas “Zur Verschwiegenheit” (3WK) brālis (1911) un vecskotu ložas brālis. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), krēsla meistars (1921-1924), Goda loceklis. Uzņemts skotu ložā (1.5.1922). Prūsijas lielās ložas “ Zur Freundschaft” goda loceklis.
  • Peše (Pösche), Gustavs (1869-). Berlīnes Sv. Pētera baznīcas mācītājs. Liepājas ložas “Anker und Schwert” goda loceklis (1918). Liepājas ložas „Enkurs” goda loceklis (1923), augstāko grādu loceklis vairākās Vācijas lielložās.
  • Reimerss, Vilhelms (1857-). Tirgotājs, bankas direktors, Lielās ģildes vecākais. Dzīvojis Šveicē, bijis Šo-de-Fonas ložas „L’Amitie“ brālis (1891). Baltvācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) loceklis (1918-19). Vācu karaspēka lauka ložas "Hanseatentreue" brālis (1918-1919). Rīgas ložas „Jāņuguns” dibinātājs un pirmais ložas meistars (1924-29). Mēmeles ložas „Memphis“ un Liepājas ložas „Enkurs“ (1929) goda loceklis. Andreja ložas meistars Rīgā (1931).
  • Šreibers (Schreiber), Otomārs (1889-). Dr.phil., Klaipēdas (Mēmeles) rūpniecības un tirdzniecības kameras sindiks. Liepājas ložas „Enkurs” goda loceklis (1929).

Ložas amatvīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krēsla meistari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hilbrandts (Hilbrandt), Karls (1869-). AS “Wicander&Larson” direktors, Somijas vicekonsuls Liepājā (1921). Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921), 2. pārrauga vietnieks (1922), orators un krēsla meistara vietn. (1923), krēsla meistars (no 1924), uzņemts Iekšējā Orientā (4.7.1924). Rīgas ložas „Jāņuguns” goda loceklis, Mēmeles (Klaipēdas) ložas „Memphis” goda loceklis.
  • Littens (Litten), Vilhelms (1880-). Vācijas konsuls Liepājā, vēlāk strādājis Vācijas Ārlietu ministrijā Berlīnē (1925), Vācijas konsuls Bagdādē (1927), vēlāk Vācijas tirdzniecības atašejs Bagdādē. Berlīnes ložas “Zur Verschwiegenheit” (3WK) brālis (1911) un vecskotu ložas brālis. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), krēsla meistars (1921-1924), uzņemts skotu ložā (1.5.1922). Prūsijas lielās ložas "Royal York “Zur Freundschaft”" goda loceklis.

Meistara vietnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hilbrandts (Hilbrandt), Karls (1869-). AS “Wicander&Larson” direktors, Somijas vicekonsuls Liepājā (1921). Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921), 2.pārrauga vietn. (1922), orators un krēsla meistara vietn. (1923), krēsla meistars (no 1924), uzņemts Iekšējā Orientā (4.7.1924). Rīgas ložas „Jāņuguns” goda loceklis, Mēmeles (Klaipēdas) ložas „Memphis” goda loceklis.
  • Smits (Smit), Ivans Eduards (1865-). Inženieris un tirgotājs. Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis (uzņemts 29.11.1918). Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 1.pārraugs (1921), meistara vietnieks (1922), uzņemts Iekšējā Orientā (17.4.1923).
  • Lolls (Loll), Kurts (1881-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), ceremonijmeistars (1921), 2. pārraugs (1924), meistara II. vietnieks (1931), uzņemts Iekšējā Orientā (17.4.1923). Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (9.8.1918).
  • Zīgmunds (Siegmund), Makss A. (1882-). Tirgotājs. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (15.11.1918). Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), mantzinis (1921), 2.pārraugs (1921), meistara I. vietnieks (1931), uzņemts Iekšējā Orientā (10.4.1923).

1. pārraugi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hansens (Hansen), Johaness (1872-). Norvēģijas vicekonsuls Liepājā, fabrikas “Paul Gassner&Co” īpašnieks. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 2.pārraugs (1921), 1.pārraugs (1922), uzņemts skotu ložā (17.4.1923). Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (1918).
  • Smits (Smit), Ivans Eduards (1865-). Inženieris un tirgotājs. Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis (uzņemts 29.11.1918). Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 1.pārraugs (1921), meistara vietnieks (1922), uzņemts Iekšējā Orientā (17.4.1923).

2. pārraugi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lolls (Loll), Kurts (1881-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), ceremonijmeistars (1921), 2.pārraugs (1924), uzņemts Iekšējā Orientā 17.4.1923. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (9.8.1918).
  • Rīge (Riege), Vilhelms (1879-). Būvmeistars un tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), rakstvedis (1921), mantzinis (1921), 2.pārraugs (1931), uzņemts Iekšējā Orientā (5.6.1925). Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (1918).
  • Šulce (Schulze), Hanss Hermans Heinrihs (1877-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 2.pārraugs (1921), 1.pārrauga vietn. (1922). Brīvmūrniekos uzņemts Jelgavas ložā “Zum deutschen Schwert im Osten” (8.3.1918).
  • Zīgmunds (Siegmund), Makss A. (1882-). Tirgotājs. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (15.11.1918). Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), mantzinis (1921), 2.pārraugs (1921), uzņemts Iekšējā Orientā (10.4.1923).

Pārraugu vietnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fosse (Fossé), Valdemārs (1883-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1923), 2.pārrauga vietnieks (1931). [3]
  • Peršons (Persson), Karls Aksels (1872-). Zviedrijas vicekonsuls Liepājā. Fa. “Bornholdt&Co” veikalvedis. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921), 1.pārrauga vietnieks (1931) uzņemts Iekšējā Orientā (17.4.1923).

Sekretāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīge (Riege), Vilhelms (1879-). Būvmeistars un tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), rakstvedis (1921), mantzinis (1921) , uzņemts Iekšējā Orientā (5.6.1925). Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (1918).
  • Vuherpfenigs (Wucherpfennig), Pauls Ernsts Vilhelms (1885-). Vācijas konsulāta Liepājā kanclers. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921), rakstvedis (1922), uzņemts Iekšējā Orientā (10.4.1923).

Oratori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grass (Grass), Vilhelms (1873-). Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas mācītājs (no 1901). Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1922), orators un arhivārs (1924), uzņemts Iekšējā Orientā (22.4.1927). [3] Otrā pasaules kara laikā vajāts savas pārliecības dēļ un traģiski gājis bojā apcietinājumā.

Brālis sagatavotājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kaps (Kapp), Otto (1880-). Liepājas gāzes iestādes direktors. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1922), oratora vietnieks un brālis sagatavotājs (1931).

Ceremonijmeistari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Berči (Bertschy), Makss (1871-). Arhitekts, Liepājas pilsētas arhitekta Paula Makša Berči dēls. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (8.12.1918). Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 1. sargs (1922), ceremonijmeistars un brālis sagatavotājs (1924), uzņemts Iekšējā Orientā (17.4.1923).
  • Lolls (Loll), Kurts (1881-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), ceremonijmeistars (1921), 2. pārraugs (1924), uzņemts Iekšējā Orientā (17.4.1923). Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (9.8.1918).

Mantziņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johansens (Johansen), Johans Ore (1877-). Kuģu mākleris. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1922), mantzinis (1931). Uzņemts Iekšējā Orientā (1.05.1931).
  • Rīge (Riege), Vilhelms (1879-). Būvmeistars un tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), rakstvedis (1921), mantzinis (1921) , uzņemts Iekšējā Orientā 5.6.1925. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (1918).
  • Zīgmunds (Siegmund), Makss A. (1882-). Tirgotājs. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” (15.11.1918). Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), mantzinis (1921), 2.pārraugs (1921), uzņemts Iekšējā Orientā (10.4.1923).

Nabago kopējs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīks (Rieck), Kurts Viktors (1876-). Kaļķu fabrikas īpašnieks. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1922), nabago kopējs (1931).

Muzicējošais brālis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Štruts (Struth), Heinrihs Karls (1880-). Inženieris. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921), sargs un muzicējošais brālis. Uzņemts Iekšējā Orientā (17.4.1923).

Sargi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Donbergs (Dohnberg), Pauls (1872-). Kapteinis. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1927), sargs (1931).[3]
  • Lunds (Lund), Karls (1884-). Telegrāfa ierēdnis. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1925), sarga I. vietnieks (1931).
  • Panders (Pander), Teodors (1889-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1923), sarga II. vietnieks (1931).
  • Bēkers (Beeker), Villems (1877-). Diriģents, operas dziedātājs. Berlīnes ložas “Friedrich Ludwig Schroeder” brālis (1913). Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921), 2. sargs (1922). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924). [3]

Ložas brāļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Berči (Bertschy), Otto (1902-). Rīgas tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1926).
  • Fosse (Fossé), Valdemārs (1883-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1923).[3]
  • Frīdrihs (Friedrich), Egons (1900-). Mūzikas pedagogs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1930).[3]
  • Grots (Groth), Aleksandrs (1879-). Fabrikas pilvarnieks. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1924).[3]
  • Hohapfels (Hochapfel), Hanss (1871-1930). Kapelmeistars un mūzikas skolotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1923).
  • Jorgensens (Joergensen), Hjalmars Karls (1880-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921).
  • Kāns (Kahn), Pauls (1891-). Veikalvedis Baltijas Lloyd. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921).
  • Kaps (Kapp), Otto (1880-). Liepājas gāzes iestādes direktors. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1922).
  • Krickis (Krützky), Vilhelms Heinrihs (1886-). Tirgotājs. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1922). Uzņemts Iekšējā orientā 11.01.1929.
  • Lineburgs (Lueneburg), Rihards (1889-). Vācijas sūtniecības sekretārs Tallinā. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1922).
  • fon Ledeburs (Freiherr von Ledebur), Tilo (1874-). Barons, majors, apsardzes biedrības direktors, vēlāk pārcēlies uz Mindeni (Vācijā). Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1922).
  • de Pomians (de Pomian), Alfs (1867-). Polijas konsuls Liepājā. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1929).
  • Šenbergs (Schönberg), Teodors (1875-1924). Firmas “Wicander & Larson” darbinieks. Liepājas ložas „Enkurs“ brālis (1922).
  • Štruts (Struth), Ernsts (1883-). Tehniķis. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1922).
  • Tītjenss (Tietjens), Karls (1880-). Liepājas bankas direktors. Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1930).
  • Zēbergs (Seeberg), Alfreds Dāvids (1886-). Dr.phil., virsskolotājs Liepājas Konradi reformskolā, vēlāk muižas īpašnieks Ventspilī (1924). Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1922).

Ārzemju brāļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kerners (Körner), Roberts (1878-). Kēnigsbergas apsardzes biedrības direktors. Tirgotājs. Kēnigsbergas ložas “Immanuel” brālis. Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1923).
  • Kīks (Kück), Otto (1871-). Inženieris-ķīmiķis Vormsā (Vācijā). Liepājas ložas “Anker und Schwert” krēsla meistars (4.11.1916.-12.11.1918). Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1822).
  • Kinskis (Kinsky), Gustavs (1873-). Pasta sekretārs Keslinā (Vācijā). Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis (18.1.1918.). Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1821).
  • Kopsikers (Kopsicker), Helmuts (1886-). Veikalvedis Šverinā (Vācijā). Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis. Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1821), Šverinas ložas “Harpokrates zur Morgenröte” brālis. Brīvmūrniekos uzņemts 1907.
  • Krauze (Krause), Pauls (1869-). Tirgotājs, Paragvajas konsuls Ķīlē (Vācijā). Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis. Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1921), Ķīles ložas “Alma an der Ostsee” brālis. Brīvmūrniekos uzņemts 1897.
  • Matejs (Matthey), Gustavs (1874-). Aģentūras darbinieks Hamburgā. Liepājas ložas „Anker und Schwert” ārzemju brālis, Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1922).
  • Mevess (Mewes), Karls Frīdrihs (1878-). Inženieris. Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis. Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1821), Ķelnes ložas “Freimut und Wahrheit” brālis. Brīvmūrniekos uzņemts 1910.
  • Plinius, Marius (1894-). Austrumāzijas kompānijas Varšavā darbinieks. Liepājas ložas „Enkurs“ ārzemju brālis (1927).
  • Riks (Rick), Otto (1868-). Dr.med., ārsts. Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1921). Diseldorfas ložas “Zur Hoffnung und Staerke am Niederrhein” brālis Vācijā.
  • Šteiervalds (Steuerwald), Georgs Heinrihs Vilhelms (1875-). Inženieris Indonēzijā (Nīderlandes Indijā). Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1821). Hamburgas ložas “Ferdinande Caroline” un holandiešu ložas “Deli” brālis. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” 27.9.1918.
  • Zēbergs (Seeberg), Voldemārs (1888-). Galvenais redaktors Mēmelgavā (Klaipēdas apgabals Lietuvā), vēlāk tirgotājs Ventspilī. Liepājas ložas “Anker und Schwert” brālis (6.9.1918.). Liepājas ložas „Enkurs” ārzemju brālis (1921).

Apkalpojošie brāļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pīls (Pühl), Maksis (1895-). Viesmīlis. Liepājas ložas „Enkurs” kalpotājs brālis (1929).

Viesbrāļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Knapke (Knapke), Pauls (1882-). Speditors Mēmelē (Klaipēdā). Liepājas ložas „Enkurs” apmeklējošais brālis (1921). Mēmeles ložas “Memfisa” (3WK) brālis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. biographien.lv
  2. Vai īpašnieks Avotu 10 tiešām atjaunos vai ļauj tam sabrukt? Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2017. gada 31. jūlijā
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Mitglieder-Verzeichnis der Johannis-Loge "Anker" in Or. Libau (Lettland). — Liepāja, 1921.-1931.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001
  • Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
  • Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]