Ādams Ārgals
| ||||||||||||||||
Ādams Ārgals (dzimis 1851. gada 26. oktobrī, miris 1937. gada 23. janvārī) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks, Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs, Dziesmusvētku veterāns, piedalījies vairākos dziesmusvētkos gan kā diriģents, gan organizators. Daudzus gadus bija Latviešu skolotāju biedrības priekšnieks. Darbojās Rīgas Latviešu biedrības apgāda Derīgu grāmatu nodaļā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ādams Ārgals dzimis un bērnību pavadījis Skulberģu pagasta Reinātos. 1872. gadā beidza Mazsalacas draudzes skolu, no 1871. līdz 1875. gadam studēja Baltijas skolotāju seminārā, pabeidzot to ar godalgu, sāka strādāt Rīgas Latviešu biedrībā par kora vadītāju, bibliotekāru un svētdienas skolas skolotāju. Skolotāju palīdzības biedrības un Rīgas Latviešu skolotāju biedrības dibinātājs, ilgus gadus bija tās priekšnieks.[1]
Aktīvi piedalījās Dziesmusvētku darbībā, bija Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs. 1880. gadā II Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos viņa vadītais RLB koris ieguva otro godalgu — sudraba liru.[2]
No 1896. gada 1. augusta līdz 15. septembrim Rīgas Latviešu biedrība X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa ietvaros rīkoja Latviešu etnogrāfisko izstādi. Ādams Ārgals vadīja šīs izstādes tautas uzvedumu muzikālo daļu[1], piedaloties arī vispārējā izstādes organizēšanas darbā kā izstādes komitejas loceklis[3], vēlāk arī veicot muzikālajā daļā izpildīto dziesmu recenzēšanu un analīzi.[4]
Darbojās kā mūzikas kritiķis laikrakstos "Baltijas Vēstnesis" (1885-1903), "Dzimtenes Vēstnesis" (1907-1909) un "Latvija" (1907-1909), būdams viens no pirmajiem latviešu recenzentiem, kas sniedzis profesionāli lietpratīgas un regulāras atsauksmes par laikmeta mūzikas dzīvi, īpaši Rīgas latviešu biedrības rīkotajiem koncertiem.[2][5]
Vairākus desmitus gadu nostrādājis Rīgas Latviešu biedrības apgāda Derīgu grāmatu nodaļā.[6] Darbojās arī Rīgas Latviešu biedrības mūzikas komisijā.[1] Kā dziedāšanas skolotājs nostrādājis Rīgas skolās 46 gadus, 39 no tiem 2. pilsētas pirmsskolā (Kalnciema ielā Nr. 8), kuras pārzinis bija no 1921. līdz 1926. gadam.[2]
Bija Rīgas Pārdaugavas savstarpīgās kredītbiedrības padomes priekšsēdētājs, kā arī ieņēmis kuģniecības sabiedrības "Austra" valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.[7]
Ņemot vērā Ā. Ārgala nopelnus sabiedriskajā darbā un izglītības jomā, Rīgas pilsētas valde pēc viņa nāves nolēma pārdēvēt 2. pilsētas pirmskolu par Ādama Ārgala pirmskolu.[8]
Ādams Ārgals miris 1937. gada 23. janvārī, apglabāts Lielajos kapos, kur viņam 1938. gadā uzstādīts piemineklis.[1] 1937. gadā tika nodibināta Ārgala stipendija centīgiem skolotājiem.[9]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1928)
- III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1931)[9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Kurzemes Vārds, 24.01.1937[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija: personālijas, avoti, termini
- ↑ Latvijas Vēstnesis[novecojusi saite]
- ↑ «1896.gada izstādē smagi kritizēts «Div`dūjiņas gaisā skrēja» muzikālais izpildījums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. novembrī. Skatīts: 2016. gada 18. novembrī.
- ↑ «Ādams Ārgalis». literatura.lv (angļu). Skatīts: 2022-10-26.
- ↑ «Viesturs Zanders. Rīgas Latviešu Biedrības izdevējdarbība (1868—1940)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 16. janvārī.
- ↑ «Biographien». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 18. novembrī.
- ↑ Latvijas Kareivis, 18.02.1939[novecojusi saite]
- ↑ 9,0 9,1 Nekropole: Ādams Ārgals