II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Otro dziesmu svētku plakāts.

Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880. gada 17. līdz 20. jūnijam Jēkaba laukumā Iekšrīgā. Kopkori veidoja 1653 dziedātāji no 70 koriem, svētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Tos rīkoja Rīgas Latviešu biedrība. Latviešu dziesmu autori bija brāļi Jānis Cimze un Dāvids Cimze, Baumaņu Kārlis, Jurjānu Andrejs un Oskars Šepskis. Laicīgo dziesmu koncertu noklausījās līdz 10 000 klausītāju.[1]

Rīgas Latviešu biedrība sakotnēji bija paredzējusi Otros vispārīgos dziesmu svētkus rīkot pēc apaļiem pieciem gadiem, tātad 1878. gadā. Nodoms tomēr neīstenojās, jo 1877. gadā izcēlās Krievu—turku karš (1877—1878).

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1880).

Atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētku atklāšanas akts notika 17. jūnija pēcpusdienā Jēkaba laukuma „svētku pa­galmā", kā Otro dziesmu svētku celtni bij nosau­kuši svētku dalībnieki. Akts sākās ar koru nodziedāto korāli "Dievs Kungs ir mūsu stipra pils", pēc kam arhitekts Jānis Baumanis atklāja svētkus, nododams dalībnieku rīcībā karogiem grezno­tās telpas.

Koncerti un citi pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

II Dziesmu svētku programmā bija šādi pasākumi:

  • 18. jūnijā — garīgais koncerts un serenāde pie Rīgas pils;
  • 19. jūnijā — svētku gājiens uz koncerta vietu un laicīgais koncerts, kas beidzās ar svētku mielastu;
  • 20. jūnijā — dziesmu karš, kurā piedalījās 18 Vidzemes kori un dejas.

Garīgo dziesmu koncerts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Ak Jeruzaleme, modies" vīru koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu (Johans Sebastians Bahs)
  2. "Gods Dievam augstībā" vīru koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu (M. Haptmanis)
  3. "Tas Kungs ir Dievs" vīru koru izpildījumā (Berners)
  4. "Mūsu Tēvs debesīs" jaukto koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu (Baumaņu K.)
  5. "Neizsmeļams ir Kungs" jaukto koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu (Mendelsons)
  6. "Kas staigā Visaugstākā Sarga ceļus" vīru koru izpildījumā (B. Kleins)
  7. "Es teikšu to Kungu" vīru koru izpildījumā (E. F. Gēblers)
  8. "Dusmas diena (dies irae)" jaukto koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu (Mocarts)
  9. "Tās debesis izteic" jaukto koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu (Haidns)
Pils laukums un neapstādītais Jēkaba laukums aiz tā, kurā bija uzcelta dziesmu svētku estrāde.

Pēc garīgā koncerta kori svinīgā gājienā devās uz Daugavmalu, kur tos Rīgas pilī sagaidīja svētku protektors Vidzemes gubernators Aleksandrs fon Ikšķils-Gildenbands. Noslēgumā kori nodziedāja Jāņa Cimzes harmonizējumu "Rīga dimd", kam sekoja RLB priekšnieka advokāta Krišjāņa Kalniņa runa un Krievijas impērijas himna.

Svētku gājiens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie Rīgas latviešu biedrības un uz Jēkaba laukumu ejošo ielu malās bij sapulcējušies ziņkārīgo skatītāju pulki, lai noskatītos pēc alfabēta sakārtotajā koru gājienā. Gājiena dalībnieku noskaņojumu raksturo Jēkaba Lautenbaha rakstītais: "Vai tas nava lie­lisks dziedāšanas svētku nopelns, kuri devuši izdevību latviešiem parādīties, cik smalki, cik izglītoti viņi ir, ka arī viņi augstmaņu un karaļu ciltij pieder, ka arī caur viņu dzīslām tek virsaišu asinis!"

Laicīgo dziesmu koncerts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laicīgās mūzikas koncertā Jēkaba laukumā uzceltajā estrādē noklausījās ap 10 000 klausītāju. Laicīgajā koncertā bija sekojoša programma:

  1. "Dievs, sargi ķeizaru" (Ļvovs) vīru koru izpildījumā
  2. "Latviski lai atskan dziesmas" (Baumaņu Kārlis) vīru koru izpildījumā
  3. "Svētku maršs" (A. Trūbe) vīru koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu
  4. "Ak puķīt', tavu noskumšan'" (O. Šepskis) vīru koru izpildījumā
  5. "Rīga dimd" (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
  1. "Ej, saulīte, drīz pie Dieva" (Jurjānu Andrejs) jaukto koru izpildījumā
  2. "Ozolīti, zemzarīti" (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā
  3. "Div' dūdiņas gaisā skrēja" (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā
  4. "Teci, teci, kumeliņi" (O. Šepskis) jaukto koru izpildījumā
  1. "Tev, latvi, mirdzošs dziesmu rīts" (J. Bešnits) vīru koru izpildījumā
  2. "Baltvaidzīte, sārtlūpīte" (B. Nūss) vīru koru izpildījumā
  3. "Kūru vīri, latvju dēli" (A. Rubecs) vīru koru izpildījumā
  1. "Nu nakti ceļā dosimies" (Mendelsons) jaukto koru izpildījumā
  2. "Un kādā pavasar' naksniņā" (Mendelsons) jaukto koru izpildījumā
  3. "Uz viņu kapa" (Mendelsons) jaukto koru izpildījumā
  4. "Jāņa dziesma" (J. Cimze) jaukto koru izpildījumā
  1. "Pavasara nakts" (K. Kreicers) vīru koru izpildījumā
  2. "Trimpula" (Baumaņu Kārlis) vīru koru izpildījumā
  3. "Nu ar Dievu, Vid(Kur)zemīte" (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
  1. "Tās debesis izteic" (Haidns) jaukto koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu

Goda mielasts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc koncerta daļa dziedātāju un diriģenti kopā ar goda vie­siem devās uz RLB namu, kur vienpadsmitos vakarā sākās tradi­cionālais goda mielasts. Svētku aprakstos īpaši izcelts toreizējais RLB priekšnieks Krišjānis Kalniņš, tāpat jaunais skolotājs, vēlākais teologs Kārlis Kundziņš, kā arī Kaspars Biezbārdis, Fricis Brīvzemnieks un advokāts Aleksandrs Vēbers. Krišjānis Kalniņš runājis par latviešu valodas tiesībām, ar lepnumu izceldams faktu, ka latviešu valoda arvien vairāk sāk iekarot sev pienācīgo vietu un nozīmi, kamēr Kārlis Kundziņš pieminējis izcilos nopelnus, kādi kordziedāšanas attīstībā un latviešu dziesmu svētku sagatavošanā pieder latviešu skolotājiem. Mielasta dalībniekus saviļņojusi sirmā Kaspara Biezbārža asarām acīs sacītā runa, kurā tas teicis, ka pēc šaubām un neticības, kas tik raksturīga bijusi latviešu dzīvē agrāk, viņš beidzot redzot savu tautu paceļamies tām pāri īstā godā un spēkā. Zīmīga bija arī Friča Brīvzemnieka runa, kurā tika cildināts pāragri mirušais Pirmo dziesmu svētku varonis Atis Kronvalds. Aleksandrs Vēbers sevišķi cildinājis latviešu dziesmu skaņu spēku, ar ko esot celta jauna, vēl lielāka un diženāka celtne nekā tā varenā ēka, kurā pulcējušies dziedātāju un klausītāju tūkstoši. Šī jaunā, acīm nesaredzamā un rokām nesataustāmā celtne esot pati jaunā, pašapzinīgā latvju tauta, kas tagad jau ejot droši pretī pašas lolotai un veidotai nākotnei.[2]

Dziesmu karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietalvas Dziedātāju biedrības dibinātāji (1870).
Godalgotais Vecpiebalgas Labdarības biedrības jauktais koris J.Korneta vadībā.

Pēdējā dienā, 20. jūnijā, "svētku pagalmā" Jēkaba laukumā notika dziesmu karš, uz ko pieteicās un kurā piedalījās 18 kori: 14 no Vid­zemes un 4 no Rīgas. To vidū 11 bija jauktie, bet 7 — vīru kori. Pēc noteikumiem katram korim bija jāatskaņo divas tādas dziesmas, kas neatkārtojās citu sacensības dalībnieku repertuārā un neietilpa arī dziesmu svētku koncertu programmā. Žūrijas komisijā bez abiem virsdiriģentiem piedalījās vēl Baumaņu Kārlis, Jurjānu Andrejs un Oskars Šepskis.

Godalgas saņēma sekojoši kori:

  1. lielo sudraba kokli - Vietalvas jauktais koris, diriģents J. Kalniņš
  2. sudraba liru - RLB jauktais koris, diriģents Ādams Ārgals
  3. sudraba kausu - Tirzas jauktais koris, diriģents K. Dzelzkalns
  4. uzslavas rakstu - Baltijas skolotāju semināra vīru koris, diriģents Bebru Juris
  5. takts zizli - Liezeres jauktais koris, diriģents E. Inzelbergs
  6. takts zizli - Rūjienas vīru koris, diriģents E. Švehs
  7. sudraba saktu - Vecpiebalgas jauktais koris, diriģents J. Kornets
  8. sudraba saktu - Skujenes jauktais koris, diriģents R. Krēbss

Svētku balle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koru sacensībai vakarā sekoja svētku balle, kurā paziņoja uzvarētājus un izdalīja balvas. Šai svētku īstajā noslēgumā jeb — kā tad mēdza sacīt — „beigās pašās beigās" vēlreiz tika sumināti rīkotāji, dziedātāji, diriģenti un virsdiriģenti Bētiņš ar Zīli, kam Kokneses dziedātāju biedrības priekšnieks J. Stučka visu dziedātāju vārdā pasniedza sudraba vainagus un takts zižļus.

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otro dziesmu svētku dalībnieka krūšu nozīme.

Vidzemes kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ādaži; diriģents M. Brīvietis
  2. Aizkraukle; diriģenti P. Baldaus, J. Bankins
  3. Annasmuiža; diriģents K. Ķuze
  4. Burtnieki; diriģents J. Kaktiņš
  5. Carni­kava; diriģents J. Bebrs
  6. Cēsis; diriģents A. Ziebolde
  7. Dzērbene; diriģents T. Gailītis
  8. Ikšķile; diriģenti J. Baumanis, J. Dišs
  9. Jaungulbene; diriģents J. Priedītis
  10. Laz­dona; diriģents K. Pētersons
  11. Lēdurga; diriģents J. Vīstucis
  12. Lieljumprava; diriģents A. Āboliņš
  13. Lielvārde; diriģents J. Neilands
  14. Liezere; diriģents E. Inzelbergs
  15. Lim­baži; diriģents G. Šmits
  16. Maliene; diriģents J. Romāns
  17. Mārciena; diriģents G. Lučebuls
  18. Matīši; diriģenti K. Zariņš, F. Kugge
  19. Mazsalaca; diriģents K. Kal­niņš
  20. Meņģele; diriģents M. Spriņģis
  21. Nītaure; diriģents J. Zalcmanis
  22. Ranka; diriģents J. Piro
  23. Rūjiena; diriģents E. Švehs
  24. Saikava; diriģenti J. Ozols, A. Kīsners
  25. Sala; diriģents J. Vismanis
  26. Sigulda; diriģenti J. Miesiņš, P. Bērziņš
  27. Sku­jene; diriģents R. Krebs
  28. Skulte; diriģenti M. Gailis, M. Kaktiņš
  29. Straupe; diriģents D. Garklāvs
  30. Suntaži; diriģents J. Rozīte
  31. Tirza; diriģents K. Dzelzkalns
  32. Trikāta; diriģents O. Berkaus
  33. Turaida; diriģents T. Nolle
  34. Umurga; diriģents J. Vijums
  35. Ungurmuiža; diriģents P. Apsēns
  36. Valka-Lugaži; diriģenti J. Pavasars, M. Ūders
  37. Val­miera; diriģents J. Enkmanis
  38. Vecpiebalga; diriģents J. Kornets
  39. Vestiena; diriģents R. Grīviņš
  40. Vietalva; diriģents J. Kalniņš.

Kurzemes un Zemgales kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dundaga; diriģents J. Dreibergs
  2. Liepāja; diriģents K. Ukstiņš
  3. Aknīste; diriģents Glemits
  4. Bauska; diriģents J. Kronbergs
  5. Bramberga; diriģents J. Valdmanis
  6. Irlava; diriģents J. Kade
  7. Jaunplatone; diriģents J. Meldriņš
  8. Lielsvēte; diriģents J.Mellupjs
  9. Līvbērze; diriģents A. Pēter­sons
  10. Pūre; diriģents Fr.Naumanis
  11. Rundāle; diriģents J. Rozenbergs
  12. Sece; diriģents M. Žurevskis
  13. Tukums; diriģents J. Vītiņš
  14. Valgunde; diriģents Fr. Skarre
  15. Zaļāmuiža; diriģents K. Šuberts.

Rīgas kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu amatnieku palīdzības biedrības jauk­tais un vīru koris; diriģents J. Rumpēters
  2. Rīgas latviešu biedrības koris; diriģents Ā. Ārgals
  3. Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības koris; diriģents E. Rickis
  4. Latviešu evaņģēliskās biedrības jauktais un vīru koris; diriģents A. Mitmanis
  5. Mārtiņa baznīcas koris; diriģents J. Reinfelds
  6. Baltijas skolotāju semināra koris; diriģents J. Bebrs
  7. Šneidera koris; diriģents P. Šneiders
  8. Trīsvienības draudzes koris; diriģents P. Podnieks
  9. Valtera koris; diriģents J. Ozoliņš
  10. Ziedoņa jauk­tais un vīru koris; diriģents J.Steinītis

Bez tam svētkos piedalījās arī Pēterpils latviešu koris Jurjānu Andreja vadība un atsevišķo dziedātāju grupa.

Svētku celtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

II Dziesmu svētku celtnes skice Parādes laukumā (skats no Nikolaja ielas).

Otro dziesmu svētku celtne bija uzcelta Parādes laukumā (tagadējā Jēkaba laukumā), ko veido Nikolaja (tagad Krišjāņa Valdemāra) un Jēkaba ielas pagarinājums, un ieskauj Noliktavas un Muitas (tagad Torņa) ielas. Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji Krišjānis Bergs un Pēteris Rambergs lūguši bez maksas piešķirt zemesgabalu provizoriskas dziesmu svētku ēkas būvei laikā no 1880. gada 1. maija līdz 15. jūlijam. Plānu un būvvadību bez atlī­dzības uzņēmās veikt arhitekts Jānis Baumanis.

Pēc aculiecinieku rakstītā "ēkas augstais čokurs, platās ģēveles, stal­tie torņi un slīpās pažobeles slēpās caurām cauri karogos un plī­vuros, kas aiz vēsmām plivinādamies saules zelta staros vizuļot vizuļoja. Virs pagalma milzīgajiem „palodas vārtiem" starp abē­jiem izcilajiem torņiem bija mirdzošiem burtiem lasāms: Dziesmu gars lai līgo, Kamēr tauta dzīvo! Pagalmā iegājis, dabūja ikkatrs visai lielisku iespaidu mil­zīga, gaiša telpa, gar abām pusēm ar staltu stabu rindām un otrajā galā slīpi paaugstinātu stāvumu priekš 2000 dziedātājiem. Pār milzīgo ēku, kuras sāni bija vaļām, mīlīgām vēsmām pieejami, se­dzās un sprieslojās pār spēcīgiem griestiem varenais jumts. Iejumtā atradās spodri, gaiši logi. Ja Rīgas domas baznīcu domājas, tad arī viņa šī pagalma lielumu ne uz pusi nesasniedz. Bet kurā ziņā šis pagalms no iekšas ar milzīgo Domas baznīcu bija rada, bija salī­dzināms, tas bija tas pats varenais, svētais iespaids, ko viņš katram iegājējam padarīja, ko tik milzīgā Dieva namā atrod. Tikai būtu jādomā, ka tas iespaids, ko šis Līgas svētku pagalms darīja, bija caur ēkas milzumu lielāks, spēcīgāks, aizrāvējāks, līksmīgāks, jā, svētāks..."

Mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirzas kora dalībnieku uzstāšanās tautas tērpos izraisīja lielu interesi un ideju, ka tautas tērps varētu būt koristu tērps, plašāk ieviesa III Dziesmu svētkos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki Rīgā. Archived 2016. gada 5. martā, at the Wayback Machine. Jēkabs Lautenbahs. Jelgava: E. Zīslaka apgāds, 1880. - 102 lpp.
  2. Valentīns Bērzkalns. Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina : Grāmatu draugs, 1965. 90. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-23. Skatīts: 2013-07-24.