Ādolfs Kundziņš
| ||||||||||||||||||||
Ādolfs Kundziņš (1865—1940) bija Gulbenes un Rīgas Pāvila latviešu draudzes luterāņu mācītājs. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes loceklis (1928—1937).
Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1865. gada 18. oktobrī Sīpeles pagasta "Kundziņu" saimnieka Kārļa Kundziņa un Karlīnes ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (līdz 1885). Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1886—1891). Pēc teoloģijas kandidāta grāda iegūšanas 1876. gadā bija mācītāja amata kandidāts Lielzalves draudzē (1891-1893), tad Tirzas - Velēnas draudzes palīgmācītājs (1893—1909), pēc tam Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs (1909—1920) un Valkas iecirkņa prāvests (1914—1920). Tirzas-Velēnas lauksaimniecības biedrības priekšnieks.
1920. gadā iecelts par Rīgas Pāvila latviešu draudzes mācītāju, 1922. gadā par Rīgas pilsētas iecirkņa latviešu draudžu prāvestu, 1928. gadā par LELB virsvaldes locekli.
Miris 1940. gada 17. jūnijā, apglabāts Rīgas Meža kapos.[2]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zelta amata krusts (1935)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |